Ermanis Pīpiņš-Vizulis
14.05.1873 – 02.02.1927
Ermanis Pīpiņš-Vizulis (īstajā vārdā Ermanis Pīpiņš; 1873–1927) – literatūrkritiķis, pedagogs, žurnālists. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. Strādājis par skolotāja palīgu pie Apsīšu Jēkaba Vecgulbenes draudzes skolā, vēlāk par skolotāju Mālupes pagastskolā un Alsungas ministrijas skolā. Vēlākā laika periodā paralēli darbam daudzu laikrakstu redakcijās strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju dažādās skolās un vakara kursos. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas referents no 1895. gada. Latvijas Tautas padomes loceklis. No 1895. gada pievērsies literatūrkritikai. Ermaņa Pīpiņa-Vizuļa kritiķa darbība veidojusies Jaunās strāvas, bet it īpaši Jāņa Jansona-Brauna ietekmē, turpinot socioloģiskās literatūrkritikas virzienu latviešu rakstniecībā. Periodikā publicējis plašākas apceres par Pērsieti (1901), Sudrabu Edžu (1902), Augustu Saulieti (1903) un citiem. 20. gados darbu literatūrkritikā pārtraucis. Tulkojis Ipolita Tēna darbus "Mākslas filozofija" un "Par ideālu mākslā", Nikolaja Gogoļa “Mirušās dvēseles” (1897). Periodikā publicēti nedaudzi Ermaņa Pīpiņa-Vizuļa tēlojumi, tomēr to mākslinieciskā ievērība neliela. 1921. gadā kopā ar J. Upmani nodibinājis Rīgā tipogrāfiju, bijis tās līdzīpašnieks.
Birth time/place
14.05.1873
Spannieki
Place/time of death
02.02.1927
Rīga
1926. gadā saslimis ar kādu progresējošu kaiti. Trešdienas, 1927. gada 2. februāra vakarā miris.
Personal information
Ermanis Pīpiņš-Vizulis, īstajā vārdā Ermanis Pīpiņš.
Dzimis drēbnieka ģimenē.
No 1880. gada dzīvojis Ēdoles pagasta Bāliņos.
1910. gadā apprecējies ar sabiedrisko darbinieci un literāti Bertu Pīpiņu (dzimušu Ziemeli).
Ar Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājkases palīdzību uzbūvēja sešstāvu namu Ģertrūdes ielā 69/71, bet Pirmā pasaules kara krīzes dēļ namu pārdeva.
Professional activity
DARBĪBA LITERATŪRĀ
1896: pirmais tēlojums – "Nabagu mājā" mēnešrakstā "Austrums".Periodikā publicēti nedaudzi Ermaņa Pīpiņa-Vizuļa tēlojumi.
DARBĪBA LITERATŪRKRITIKĀ
1892: pirmā publikācija – recenzija par laikraksta "Dienas Lapa" izdotu brošūru "Populāri zinisku rakstu krājums" žurnālā "Austrums" (9. nr.) ar pseidonīmu Vizulis.No 1895. gada pievērsās literatūrkritikai. Ermaņa Pīpiņa-Vizuļa kritiķa darbība veidojās Jaunās strāvas, bet it īpaši Jāņa Jansona-Brauna ietekmē, turpinot socioloģiskās literatūrkritikas virzienu latviešu rakstniecībā.
Recenzijās un rakstos "Ģēnijs un māksla" (1895), "Ievērojamākās parādības mūsu rakstniecībā" (1897), "Iz jaunākās rakstniecības" (1898) u. c. Pīpiņš-Vizulis akcentēja mākslas sociālās funkcijas, aizstāvēja reālismu un no reālisma estētikas pozīcijām vērtēja arī cita tipa literatūru. Pīpiņa-Vizuļa literatūras vērtējumos daļēji atspoguļojas I. Tēna metodoloģijas ietekme – noliedzot I. Tēna pozitīvismu, Pīpiņš-Vizulis pārņēma viņa analītiskumu un vēsturiskuma principu.
20. gadsimta 20. gados darbu literatūrkritikā pārtrauca.
Periodikā publicējis plašākas apceres par Pērsieti (1901), Sudrabu Edžu (1902), Augustu Saulieti (1903) un citiem.
ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI
1897: Nikolajs Gogolis "Mirušās dvēseles" (tulkojuma pirmpublikācija laikrakstā "Latvietis", 1895. gada Nr. 86–52 un 1896. gada Nr. 1–33.
Pīpiņa-Vizuļa vadībā izdota cittautu rakstnieku darbu antoloģija "Cittautu raža" (1-2, 1899-1901); tajā publicēti arī Pīpiņa-Vizuļa raksti par Maksimu Gorkiju, kas ir pirmās publikācijas par Maksimu Gorkiju latviešu literatūrā.
Quotes
"Pirmais, kas svešniekam dūrās acīs pie Pīpiņa-Vizuļa, bija viņa dižā, smagā, zemnieciski laucinieciskā figūra, viņa dzīves spēks, un dzīves prieks, bet acis bez sevišķa temparamenta uguns. Viņš mīlēja skaļi triekt, skaļi smieties, skaļi ar rokām un visu figūru žestikulēt. [..] no Pīpiņa-Vizuļa figūras izstaroja tik daudz fiziska spēka, tik daudz nenomācama vitalisma, tik daudz pirmatnējas enerģijas, ka bija jātic dzīvībai un nākotnei. Vēl viens vilciens Pīpiņa-Vizuļa garīgā sejā, kas man palika atmiņā no tiem laikiem, bija viņa ārēji it kā nemanāma, bet iekšēji ļoti ieturētā smalkjūtība : nekur viņš neizcēla savu personu, vismazāk viņš runāja par saviem nodomiem, un nekad es nedzirdēju, ka Pīpiņš-Vizulis būtu ko vaidējis par sevi un saviem personīgiem apstākļiem. [..]
Savu personīgo vajadzību Pīpiņam-Vizulim bij maz. Pat grāmatas viņš reti pirka. Nekad viņš nesarunājās par dzīvi, nekad nerunāja par savām likstām, par visām lietām — nekad neizpauda savu intīmo dzīvi. Ja nāca par to runa, tad to likvidēja ar kādu parupju, strupu joku, kurā pasmējās pats līdz par sevi. Cik darbā viņš bija kluss un nepieietams, tik pēc darba trokšņa, smieklu un dzīves prieku pilns, draugs anekdotēm un bezbēdībai. [..] Krietno, savā laikā populāro "jaunās strāvas" kritiķi nomāca avīžnieka darbs. Interesantākais pie Pīpiņa-Vizuļa palika viņa personība — pirmatnēja, stūraina, neveikla, bet spēcīga un izteiksmīga, iekšēji, pretēji ārējam rupjumam, tomēr dziļi smalkjūtīga un ideāla.
Līgotņu Jēkabs. Atmiņas par Ermani Pīpiņu-Vizuli. Latvju Grāmata, Nr. 1, 1927, 1.–5. lpp.
Affinities
Berta Pīpiņa - Wife
Pērsietis - Like-minded
Occupations
Pseudonym
Ēdolnieks, Vizulis
Participation in organisations
Latvijas Tautas padome
Latvijas Tautas padomes loceklis.
1895
Science Commission of the Riga Latvian Society
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas referents no 1895. gada, referējis par jaunāko latviešu literatūru.
Residence
1880
Bāliņi
No 1880. gada dzīvojis Ēdoles pagasta Bāliņos.
Education
1882–1886
Ēdoles pagastskola
1886–1888
Kuldīgas ministrijas skola
1888–1889
Kārļa Kreima privātskola
Ēdole
1889–1893
Baltijas skolotāju seminārs
Liepājas iela 31, Kuldīga
Working place
1893–1896
Vecgulbenes draudzes skola
Strādājis par skolotāja palīgu pie Apsīšu Jēkaba Vecgulbenes draudzes skolā (Gulbenes zēnu draudzes skola).
1896–1898
Mālupes pagastskola
Skolotājs Mālupes pagastskolā.
1898–1905
Alsungas ministrijas skola
Skolas iela 11A, Alsunga
Skolotājs Alsungas ministrijas skolā.
1905
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Redakcijas loceklis
1906–1907
Laikraksts "Mūsu Laiki"
Redaktors
1907–1908
Laikraksts "Rīgas Apskats"
Redakcijas loceklis
1907–1914
No 1907. gada paralēli strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju dažādās skolās un vakara kursos.
1909–1911
Mēnešraksts "Izglītība"
Redaktors
1909–1914
Laikraksts "Jaunā Dienas Lapa" (1905–1918)
Redaktors
1912–1915
Žurnāls "Domas"
Redaktors
1915–1918
Laikraksts "Jaunais Vārds" (1914–1922)
Redaktors
1921–1927
E. Pīpiņa un J. Upmaņa grāmatu spiestuve
Marijas iela 10, Rīga
1921. gadā kopā ar J. Upmani nodibināja Rīgā tipogrāfiju, bija tās līdzīpašnieks.
1922–1923
Rīga City 4th Secondary School
Gaiziņa iela 3, Rīga
1922./1923. mācību gadā strādājis Rīgas pilsētas IV vidusskolā (vēlāk Rīgas pilsētas IV ģimnāzijā, šodien tā ir Rīgas Angļu ģimnāzija) par latviešu valodas skolotāju.
Detention
1918
1918. gadā vācu okupācijas laikā ieslodzīts koncentrācijas nometnē.
Buried
06.02.1927
Rīgas Pirmie Meža kapi