PAR EMĪLU MELDERI
"Tēlniecība pieder pie visgrūtākajām mākslām un paņem visus cilvēka fiziskos un garīgos spēkus, bet tamdēļ ir arī gandrīz visnemirstīgākā. Starp mūsu izcilajiem tēlniekiem arī Emīls Melderis devis savā mākslā zīmīgus un paliekošus darbus, ko pierāda šo darbu savdabīgais formu traktēšanas veids. Melderim raksturīga smagnēja, tīri skulpturāla pieeja darbam, kas tos dara monumentālus un gandrīz pilnīgi statiskus. Melderi valdzina spēka izteiksme, pārdabisku formu fantastiska simbolika. Nebaidīdamies un bez aizspriedumiem viņš kal un veido savus ciļņus. Viņa skulptūrām piemīt īpats zemes smagums, figūras brīžiem liekas mitoloģiskas un nereālas, bet tās dzīvo savā garīgājā sfairā un nes savus māksliniecisko credo. Melderis figūru nekad nesadala detaļās, viņš to kā īsts tēlnieks tver masīvu un viengabalainu, dodams tai vajadzīgo izteiksmi vai veidolu."
Saldavs, Oļģerts. Emīls Melderis. Tēvija, 1942, 1. sept.
"Būdams reālists, latviešu tautas zemnieciskā pamata un gara tiešs mantotājs, Emīls Melderis savā domāšanā un mākslas izpratnē bija patiesi tuvs modernā laikmeta aktīvās mākslas, tās 20. gadu avangarda centieniem. Daudzos Emīla Meldera darbos — spēcīgi uzbūvētajās granītskulptūrās "Pāvils Rozītis", "Puika", konstruktīvajos ciļņos, monumentālajos portretisko galvu tēlos — pašsaprotami un skaidri atklājas tektoniskas sintēzes un ietilpīga garīguma cieša vienība. Daudzējādā ziņā, bet it īpaši skulptūras īstenojot mūžības materiālā akmenī, parādās dabiska, instinktīvi noturīga saikne arī ar pasaules seno kultūru, sevišķi ar senās Ēģiptes tektonikas pamatprincipu stingrību, ar tēlniecībai visos laikos svarīgo dzīvesspēka apliecinājuma uzdevumu."
Čaupova, Ruta. Emīlam Melderim 100. Zvaigzne, 1989, 20. maijs.