Emīls Melderis
27.05.1889 – 29.04.1979
Emīls Melderis (1889–1979) – tēlnieks, pedagogs. Viens no latviešu tēlniecības pamatlicējiem. Darbojies stājtēlniecībā, darinot portretus un figurālas kompozīcijas. Darinājis ilustrācijas Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" 1936. gada izdevumam un vēl pāris grāmatām.
Dzimšanas laiks/vieta
27.05.1889
Rencēnu pagasts
Dzimis Speļģu mājās.
Miršanas laiks/vieta
29.04.1979
Personiska informācija
1918: rudenī atgriezās Latvijā un iesaistījās Valmieras mākslinieku organizētajā mākslas dzīvē.
Dēls arhitekts Ģederts Melderis.
Profesionālā darbība
Kopš 1920: piedalījies izstādēs Rīgā un Stokholmā, Oslo, Maskavā, Varšavā, Krakovā, Briselē.
Viens no priamjiem tēlniecīobas darbiem ir piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušiem varoņiem Valkas brāļu kapos.
Radījis savu laikabiedru — Teodora Zaļkalna, Oto Skulmes, Teodora Ūdera, Ģederta Elisa un citu portretus.
Citātu galerija
PAR EMĪLU MELDERI
"Tēlniecība pieder pie visgrūtākajām mākslām un paņem visus cilvēka fiziskos un garīgos spēkus, bet tamdēļ ir arī gandrīz visnemirstīgākā. Starp mūsu izcilajiem tēlniekiem arī Emīls Melderis devis savā mākslā zīmīgus un paliekošus darbus, ko pierāda šo darbu savdabīgais formu traktēšanas veids. Melderim raksturīga smagnēja, tīri skulpturāla pieeja darbam, kas tos dara monumentālus un gandrīz pilnīgi statiskus. Melderi valdzina spēka izteiksme, pārdabisku formu fantastiska simbolika. Nebaidīdamies un bez aizspriedumiem viņš kal un veido savus ciļņus. Viņa skulptūrām piemīt īpats zemes smagums, figūras brīžiem liekas mitoloģiskas un nereālas, bet tās dzīvo savā garīgājā sfairā un nes savus māksliniecisko credo. Melderis figūru nekad nesadala detaļās, viņš to kā īsts tēlnieks tver masīvu un viengabalainu, dodams tai vajadzīgo izteiksmi vai veidolu."
Saldavs, Oļģerts. Emīls Melderis. Tēvija, 1942, 1. sept.
"Būdams reālists, latviešu tautas zemnieciskā pamata un gara tiešs mantotājs, Emīls Melderis savā domāšanā un mākslas izpratnē bija patiesi tuvs modernā laikmeta aktīvās mākslas, tās 20. gadu avangarda centieniem. Daudzos Emīla Meldera darbos — spēcīgi uzbūvētajās granītskulptūrās "Pāvils Rozītis", "Puika", konstruktīvajos ciļņos, monumentālajos portretisko galvu tēlos — pašsaprotami un skaidri atklājas tektoniskas sintēzes un ietilpīga garīguma cieša vienība. Daudzējādā ziņā, bet it īpaši skulptūras īstenojot mūžības materiālā akmenī, parādās dabiska, instinktīvi noturīga saikne arī ar pasaules seno kultūru, sevišķi ar senās Ēģiptes tektonikas pamatprincipu stingrību, ar tēlniecībai visos laikos svarīgo dzīvesspēka apliecinājuma uzdevumu."
Čaupova, Ruta. Emīlam Melderim 100. Zvaigzne, 1989, 20. maijs.
Saiknes
Gustavs Šķilters - Pasniedzējs
Oto Skulme - Skolas biedrs
Dzimtais vārds
Jēkabs Emīls Millers
Piemiņas vietas
Valmiera
Skulptūras "Valmieras puikas" viens no prototipiem.
Darbavieta
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Profesors.
Rīgas 17. pamatskola
Telts iela 2a, Rīga
Skolotājs.
1924–1940
Latvija
Skolotājs vispārizglītojošās skolās.
1930–1934
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Vadīja Tēlniecības studiju (izņemot 1932. gadu).
Dienests
Piedalījās Brīvības cīņās.
1915–1918
Iesaukts dienestam armijā; piedalījās Pirmajā pasaules karā.Iesaukums liedza iespēju kandidēt un iegūt ārzemju ceļojuma tiesības tālākām mākslas studijām, savukārt karš izjauca arī nodomu iestāties un mācīties Arheoloģijas institūtā.
Dalība organizācijās
Rīga
Rīgas Mākslinieku grupa.
Izglītība
–1901
Rencēnu pagastskola
Rencēnu pagasts
1901–1907
Valmieras pilsētas skola
Valmiera
1909–1915
Sanktpēterburga
Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola.
1916
Sanktpēterburga
Beidza Pāvila karaskolu Petrogradā, kā jaunākais virsnieks piedalījās pulku apmācībās Jekaterinburgā, pēc tam nokļuva Ziemeļarmijas rezervē Ostaškovā pie Seligira ezera.
Ceļojums
1924
Parīze
Ar Mākslas fonda stipendiju devās iepazīties ar Rietumeiropas mākslu, franču avangardu.
1928
Parīze