Elfrīde Ekarte-Skalberga
19.04.1884 – 19.12.1964
Elfrīde Ekarte-Skalberga (1884–1964) – dzejniece, tulkotāja. Pieder dzejnieku lokam, kas 20. gadsimta sākuma Baltijas vācu dzejā ienes simbolisma, jūgendstila un ekspresionisma elementus un tādējādi modernizē provinciālo literāro ainavu. Kā norāda dzejniece pati, viņas meistarības skola ir Rietumeiropas dzeja. Elfrīde Ekarte-Skalberga paralēli dzejošanai mūža garumā darbojusies arī kā latviešu un krievu literatūras tulkotāja un latviešu dzejas popularizētāja Vācijā. Līdz 2. pasaules karam strādājusi Baltijas vācu presē – izdevumos "Rigasche Neueste Nachrichten" un "Rigasche Rundschau", savās publikācijās arvien lielu uzmanību veltot notikumiem latviešu kultūrā. Šajā laikā Ekarte-Skalberga daudz atdzejojusi latviešu komponistu – Jāņa Zālīša, Lūcijas Garūtas, Alfrēda Kalniņa, Arvīda Žilinska, Jāņa Kalniņa u.c. dziesmas ar Kārļa Jēkabsona, Ādolfa Ersa, Viļa Plūdoņa, Lūcijas Garūtas, Jāņa Akuratera, Paulīna Bārdas, Andreja Eglīša u. c. tekstiem vācu valodā. Viņas tulkotās dziesmas ir iekļautas Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijā.
Birth time/place
19.04.1884
Katlakalns
Piedzimšana reģistrēta Katlakalna draudzes grāmatā.
Place/time of death
19.12.1964
Īberlingene
Apbedīta Īberlingenes kapos, kapa vieta nav saglabājusies.
Personal information
Elfrīdes Ekartes-Skalbergas māte ir Vilhelmīne Žanete, dzimusi Tomsone (Wilhelmine Jeannette Thomson, 1851-1903), tēvs – Lodes skolas (1859-1873), Zintes muižas fabrikas pamatskolas (1873-1880), Rīgas Ķengaraga elementārskolas (1880-1911) skolotājs Jozefs, arī Jāzeps Skalbergs (Joseph Skalberg, 1842-1916. 8.IX Rīgā).
Par tēvu ziņas no: Latviešu valoda priekš 70 gadiem. Rūjienas Balss, nr. 116 (7.08.1931).
Elfrīde Ekarte-Skalberga stājusies pirmajā laulībāar savu brālēnu Paulu Ernestu Skalbergu (1887. 12.II-?), otrajā laulībā - 1915. gada 31. maijā ar Baltijas vācu rakstnieku un publicistu Gvido Hermani Ekartu (Guido Hermann Eckardt, 1873-1951).
No pirmās laulības dzejniecei ir dēls Klauss Marija Skalbergs (Klaus Marie Skalberg, 1913-1919) un meita Inge Skalberga (Inge Skalberg, 1907 – 1958, prec. Mende). Meitas vīrs ir Sergijs Mende (Sergius Mende),dzejniecei ir divas mazmeitas - Ingrīda Mende (1942) un Elizabete Mende (1948), precējusies Šēfere (Schäfer). No otrās laulības dzejniecei ir meita Zuzanne Metia Ekarte(Sussanne Metthia Eckardt, 1921-1942).
Kā liecina izziņa no Darmštates Geneoloģiskās biedrības (Deutsch-Baltische Genealogische Gesellschaft), visas Elfrīdes Ekartes-Skalbergas vēstules, kuras 1996. gadā arhīvā nodeva dzejnieces mazmeita Elizabete Šēfere, ir iznīcinātas.
Professional activity
PIRMĀ PUBLIKĀCIJA
Elfrīdes Ekartes-Skalbergas pirmais dzejolis Mir träumte in der vorvergangenen Nacht... [Aizpagājušajā naktī sapņoju..] ir publicēts Baltijas vācu laikraksta "Rigasche Rundschau" pielikumā 1902. gada 2./15. novembrī.
ORIĢINĀLDZEJAS KRĀJUMI
1907: "Über drei Stufen". Riga: Löffler.1916: "Die jungen Balten. Gedichte“. Hrsg. Bruno Goetz. Berlin: Felix Lehmann. [dzejoļu kopa pirmajā vācbaltiešu modernisma dzejas antoloģijā]
1932: "Jedes Ding kommt nah“. München-Passing: Bachmair. Krājumu recenzē Verners Bergengrīns [Werner Bergengruen. Elfriede Skalberg. Jedes Ding kommt nah. In: Baltische Monatshefte 1932, S. 470-471].
1948: "Aus der grünen Mitte. Gedichte“. Baden-Baden: Hans Bühler Junior.
1964: "Und nichts blieb haften“. Hamburg: Henry von Hofmann.
1964: "Casanovas Erlebnisse in Sonetten“. Hamburg: Henry von Hofmann.
AUTOBIOGRĀFIJA
1964: Elfriede Eckardt-Skalberg krājumā "Baltische Erbe", red. Thomson, 1.sēj., 115.-117. lpp
ATDZEJOJUMI UN TULKOJUMI
1920: “Moderne lettische Lyrik. Eine Auswahl”. Berlin-Steglitz: Würtz. Krājumu papildina Irmas fon Vites (von Witte) ilustrācijas - siluetgriezumi, ievietoti K.Skalbes, V.Eglīša, Aspazijas, Raiņa, J.Akuratera, Fr.Bārdas atdzejojumi.
1922: Anna Brigadere. “Sprihditis. Märchen in sieben Bildern“. Riga: A.Gulbis
1922: Janis Poruks. „Die reinen Herzens sind“. Riga: A.Gulbis.
1924: “Lettische Lyrik. Eine Anthologie”. Rīga: Gulbis.
1927: Rainis “Dünawind. Volkslied in fünf Akten”. Riga: A.Gulbis.
1942: “Lettische Lyrik". Atk. 1924.g. izdevums.
1947: Alexander Pushkin. “Eugen Onegin. Roman in Versen”. Baden-Baden: Verlag von Bühler Junior; 2.izd. Hamburg-Hamm1964.
1948: I.A. Krylow. “Fabeln. In Auswahl übertragen. Nachwort Arthur Luther“. Krefeld: Scherpe-Verlag.
1960: “Lettische Lyrik”. Hanover Döhren: Harro von Hirschheydt.
1964: Andrejs Eglitis. „Gedichte. Gebt mir einen anderen Himmel“. Hamburg: Harry von Hofmann. [Atdzejojumi kopā ar Gerd Steiner (sakārtotājs) un Rosemarie Steiner.]
Quotes
Vācbaltiešu rakstnieks Bruno Gecs (Goetz) par Elfrīdes Ekartes-Skalbergas "Jevgēņija Oņēgina", t.i. Aleksandra Puškina poēmas atdzejojumu vācu valodā: Rhythmus, Reimfolge und Musik des russischen Originals sind treu gewahrt.Mit einem Wort: Wir haben endlich einen deutschen “Eugen Onegin” [ Ķrievu oriģināla ritms, atskaņu kārtība un mūzika ir ievēroti precīzi. Ar vienu vārdu sakot, mums beidzot ir vācu "Jevgeņijs Oņegins].
Bruno Goetz. Vorwort. Grām.: Alexander Pushkin. “Eugen Onegin. Roman in Versen”. 1947.
Pāvils Klāns pēc viesošanās pie Ekartes-Skalbergas Īberlingenē pie Bodenes ezera:
"Kad atvadāmies un Ekardte-Skalberga draudzīgi un ilgi vēl māj, tad ir tā, it kā tur mātu pati personificētā, straujas tagadnes mugurā uzsēdinātā pagātne – ar visām tās cīņām, lieliskumu un zemumu, kaislībām un apskaidrību, ideāliem un idejām, uzvarām un pametumiem".
Pāvils Klāns. Dzejniece un redzētāja. Laiks, nr. 27, 04.04.1959.
„Mit den neuromantischen Gedichten der Elfriede Eckardt-Skalberg (..) erreicht auch die baltische Frauenlyrik eine Stufe sprachlicher und rhythmischer Vollendung, gedanklicher Tiefe und feiner Seelenanalyse, die der modernen westlichen Lyrik gleichkommt. Es sind Verse von Trieb, Angst und Tod, beschwingte Landschaftslyrik, gleitende Sonette und leicht ironische Dinggedichte, die oft Vorbild späterer Frauenlyrik wurden.“ [Ar Elfrīdes Ekartes-Skalbergas jaunromantiskajiem dzejoļiem (..) baltiešu sieviešu lirika sasniedz tādu valodas un ritma pilnības pakāpi, domas dziļumu un lielisku dvēseles analīzi, kas pielīdzināma modernajai rietumu lirikai. Tas ir dzejas par kaislību, bailēm un nāvi, pacilājoša dabas lirika, līgani soneti un viegli ironiska priekšmetiskā dzeja, kas kļūst par paraugu vēlākajai sieviešu dzejai].
Gerro von Wilpert. Die Geschichte der deutschbaltischen Literatur.2005, S.216.
"..Für die Deutsch-Balten ist sie eine rettende Hand, die Verlorenes wiederfindet, ein schmerzliches Stück Heimat bewahrt, und es selbstlos verschenkt". [Baltijas vāciešiem viņa ir glābēja roka, kas atrod zaudēto, kas glabā sāpju pilnu dzimtenes stūrīti un to nesavtīgi dāvā citiem].
Peter Gralla. Die Stunden der Geschlagenen. Besuch bei der Dichterin Elfriede Eckardt-Skalberg. Südkurier, 1964. 7.04.
Affinities
Gvido Hermanis Ekarts - Partner
Occupations
Additional names
Elfriede Eckardt-Skalberg
Residence
Ķengarags
Bērnība Ķengaragā
1919
Stabu iela, Rīga
1919. gadā dzīvojusi Stabu ielā (Säulenstraße ) 18. dz. 20.
1942–1960
Sankt-Ulrich-Straße 49, Überlingen
1942-1960, ēka līdz mūsu dienām nav saglabājusies.
1961–1964
Münsterstraße 39, Überlingen
Pēdējā dzīves vieta, saukta par midzeni (die Höhle), ēka saglabājusies līdz mūsdienām.
Education
Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Mācījusies Pilsētas meiteņu skolā (Stadt Töchterschule zu Riga)
Working place
Newspaper "Rigasche Rundschau"
Doma laukums 1, Rīga
Strādā laikraksta redakcijā līdz tā slēgšanai 1939. gadā
1907–1911
Newspaper "Rigasche Neueste Nachrichten"
Grēcinieku iela, Rīga
Strādā laikraksta redakcijā, vada literāro pielikumu “Literärische Wochenbeilage“ (1908-1910) modernās Eiropas literatūras popularizēšanai. 1908.g. pēc 15.XI publikācijas te viņu apciemo Fricis Bārda, lai pateiktos par atdzejojumu.
Awards
PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
1954
Bavārijas mākslas akadēmijas un Frīdriha Baura fonda balva
Balva piešķirta par latviešu lirikas un Aleksandra Puškina atdzejojumiem vāciski.
1956