Eduards Šillers
16.08.1889 – 16.07.1938
Eduards Šillers (1889–1938) – dzejnieks, dramaturgs. Jaunībā iesaistījies revolucionārās kustībās, bijis līdzredaktors sociālistu laikrakstiem Ventspilī un Liepājā, kuros arī debitējis kā dzejnieks. 1917. gadā pārvācies dzīvot uz Maskavu un pieder pie pirmajiem padomju latviešu autoriem. Dzejā dominē revolucionārs patoss, atmiņas par 1905. gada revolūciju, prieks par jauncelsmes darbu. Raksta arī satīrisko dzeju ar pseidonīmu Sprunguļu Juris, kurā kariķē un izsmej Latvijas brīvvalsts dzīvi. Paralēli raksta lugas – gan komēdijas, gan sadzīves drāmas, kuras drīzāk būtu vērtējamas kā laikmetu raksturojoša parādība, nevis augstvērtīgi mākslas darbi. Periodikā publicē Aleksandra Puškina, Frīdriha Šillera, Heinriha Heines un citu autoru atdzejojumus. 1923. gadā iesaistās Maskavas latviešu autoru progresīvajā grupējumā "Jaunais Laiks"; 1934. gadā kļūst par PSRS Rakstnieku Savienības biedru. Paralēli strādā literārā žurnāla "Celtne" redakcijā, kā arī citās padomju latviešu periodisko izdevumu redakcijās. Pats izdod kalendāru "Tekošais moments". 1937. gadāpar "pretpadomju darbību un iesaisti teorētiskā grupējumā" tiek apcietināts, 1938. gadā nošauts, savukārt 1956. gadā reabilitēts.