Eduards Šillers
16.08.1889 – 16.07.1938
Eduards Šillers (1889–1938) – dzejnieks, dramaturgs. Jaunībā iesaistījies revolucionārās kustībās, bijis līdzredaktors sociālistu laikrakstiem Ventspilī un Liepājā, kuros arī debitējis kā dzejnieks. 1917. gadā pārvācies dzīvot uz Maskavu un pieder pie pirmajiem padomju latviešu autoriem. Dzejā dominē revolucionārs patoss, atmiņas par 1905. gada revolūciju, prieks par jauncelsmes darbu. Raksta arī satīrisko dzeju ar pseidonīmu Sprunguļu Juris, kurā kariķē un izsmej Latvijas brīvvalsts dzīvi. Paralēli raksta lugas – gan komēdijas, gan sadzīves drāmas, kuras drīzāk būtu vērtējamas kā laikmetu raksturojoša parādība, nevis augstvērtīgi mākslas darbi. Periodikā publicē Aleksandra Puškina, Frīdriha Šillera, Heinriha Heines un citu autoru atdzejojumus. 1923. gadā iesaistās Maskavas latviešu autoru progresīvajā grupējumā "Jaunais Laiks"; 1934. gadā kļūst par PSRS Rakstnieku Savienības biedru. Paralēli strādā literārā žurnāla "Celtne" redakcijā, kā arī citās padomju latviešu periodisko izdevumu redakcijās. Pats izdod kalendāru "Tekošais moments". 1937. gadāpar "pretpadomju darbību un iesaisti teorētiskā grupējumā" tiek apcietināts, 1938. gadā nošauts, savukārt 1956. gadā reabilitēts.
Dzimšanas laiks/vieta
16.08.1889
Laidzes pagasts
Miršanas laiks/vieta
16.07.1938
Butova
oficiālais nāves datums: 18.08.1944
Personiska informācija
Dzimis mežsarga ģimenē, māte Jāņa Rozentālā māsa Anna.
19. gs. 90. gadu beigas: dzīvo pie mātes brāļa Jāņa Rozentāla Saldū.
1907: iestājas LSDSP.
1907–1909: par revolucionāru darbību apcietināts un atrodas Kuldīgas cietumā.
1915–1917: par revolucionāru darbību izsūtīts uz Jeņisejskas apgabalu.
1917: pārceļas uz Maskavu.
1925: apprec Mariju Tkaču (ģimenē piedzimst divi bērni – Juris un Žanna).
1932–1935: nosūtīts par Čeļabinskas apgabala izdevniecības direktoru.
1934: kļūst par PSRS Rakstnieku Savienības biedru.
1937: apcietināts par "pretpadomju darbību un iesaisti teroristiskā grupējumā".
1938: nošauts Butovas cietumā.
1956: reabilitēts.
Profesionālā darbība
Pirmās korespondences publikācijas parādās 1906. gadā, bet pirmie dzejoļi tiek publicēti 1911. gadā laikrakstā "Ventas Straume", kur pats darbojas redkolēģijā.
1911: pirmā publikācija – dzejolis "Viņš nepārnāks vairs..." – laikraksta "Ventas Straume" literārajā pielikumā 10.XII.
No 1914: regulāras satīrisku dzejoļu publikācijas ar pseidonīmu Sprunguļu Juris..
Dzejoļu krājumi
1924: "Zeme, kur cilinderus buktē" (ar pseidonīmu Sprunguļu Juris).1926: "Grāmata. Cīņas un uzvaras dziesma".
1928: "Pioniera Džeka ceļojums".
1933: "Uzvaru gājiens".
Dzejoļu izlases
1973: "Mana dziesma" (sastādījis Kārlis Preiss).Daudz publikāciju periodikā, žurnālā "Celtne", laikrakstā "Komunāru Cīņa", satīriskie darbi tiek publicēti "Sarkano dadžu kalendārā" un paša rediģētajā kalendārā "Tekošais moments".
Dramaturģija
1921: "Mīļie bēguļi".1922: "Konspiratīvais dzīvoklis".
1923: "Gudrais Ezelmanis".
1925: "Kaķpēdiņš un Vabulīte".
1925: "Republikas labā".
1926: "Pēdējais sprediķis".
1927: "1905. gads".
1927: "Sētnieks Brīvības bulvārī".
1928: "Klints un akmens".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas:1921: Viktors Lebedevs "Zemnieka sapnis (mūsu pienākums).
1928: Olga Gurjana "Pionieri nāk".
1928: Nikolajs Agnicevs "Ķīnas tēja".
Periodikā atdzejojis Aleksandra Puškina, Nikolaja Asejeva, Demjana Bednija, Heinriha Heines, Frīdriha Šillera un citu autoru dzejoļus.
Citātu galerija
"Eduards Šillers nepieder tiem dzejniekiem, kuru talants sitis brāzmainu un augstu vilni. Viņš ir viens no daudzajiem ierindniekiem latviešu padomju literatūras sākumos, kas savu partijnieka sirds nemieru nenogurstoši atdeva cīņai pret revolūcijas un tautas ienaidniekiem, cīņai par sociālisma uzvaru. Arvien dedzīgi atsaukdamies dzīves izvirzītajām prasībām, viņš publicējies gandrīz visos Padomju Savienībā iznākušajos latviešu periodiskajos izdevumos, sākot ar strēlnieku žurnāliem pilsoņkara laikā un beidzot ar lasītājos populāro "Celtni" 30. gados. Virkne E. Šillera dzejoļu, parakstītu ar satīrisko pseidonīmu Sprunguļu Juris, ievietoti "Sarkano dadžu kalendārā" un viņa paša rediģētajā "Tekošajā momentā". Grūti pat izšķirt, kas latviešu padomju literatūras attīstībā bijis nozīmīgāks — liriķis Eduards Šillers vai satīriķis Sprunguļu Juris. [..] Eduarda Šillera dzejai nepieciešams pieiet diferencēti, atšķirot gatavākos un īpatnēji laikmetīgos dzejoļus no mākslinieciski vājiem."
Tabūns, Broņislavs. Eduards Šillers. Karogs, Nr. 8, 1962, 129. lpp.
"Liriskajā dzejā dominē sociāli tendēta strādnieku dzīves tematika, sāpes par 1905. g. kritušajiem varoņiem; romant. izteiksmes līdzekļos, simboliskās dabas ainās vietumis J. Raiņa ietekme. Pad. Krievijā sar. dzejoļu krājumos "Grāmata. Cīņas un uzvaras dziesma" (1926), "Uzvaru gājiens" (1933) attēloti latv. strēlnieki, soc. celtniecība, lauku kolektivizācija. Dzejoļu krāj. "Zeme, kur cilinderus buktē" (1924), periodikā publicētie satīr. feļetoni un viencēlieni vērsti pret neatkarīgās Ljas polit. iekārtu, tās darb., īpaši sociāldemokrātiem, pēc 1934 - pret K. Ulmaņa režīmu. Lugā "Kaķpēdiņš un Vabulīte" (1925) parodēta K. Skalbes pasaka "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties"; komēdijā Pēdējais sprediķis" (1926) apkarota reliģija. Lugā "1905. gads" (1927) tēloti 1905. g. rev. notikumi kādā Kurzemes muižā, saistītā val. sacerētajā lugā "Klints un Akmens" (1928) - latv. strēlnieki frontē un darba gaitās."
Gudriķe, Biruta. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 575. lpp.
Saiknes
Janis Rozentāls - Mātesbrālis
Nodarbes
Pseidonīms
Sprunguļu Juris
Izglītība
–1905
Saldus pamatskola
Saldus
beidzis Saldus pilsētas skolu
Apcietinājums
1907–1909
Kuldīga
apcietinājums par revolucionāru darbību, Kuldīgas cietums.
1937–1938
Butova
tiek apcietināts par dalību kontrrevolucionārā teroristiskā organizācijā.
Darbavieta
1911–1914
Laikraksts "Ventas Straume" (1911–1914)
Ventspils
līdzstrādnieks dažādos revolucionāros laikrakstos Ventspilī un Liepājā, kā lielākais minams "Ventas Straume".
1928–1937
Žurnāls "Celtne" (1929–1937)
Maskava
Redaktors
1932–1935
Čeļabinska
Čeļabinskas apgabala izdevniecības direktors.
Deportācija
1915–1917
Jeņiseiska
deportē par revolucionāru darbību.
Dzīvesvieta
1917–1932
Maskava
1932–1935
Čeļabinska
1935–1938
Maskava
Dalība organizācijās
1934–1937
PSRS Rakstnieku savienība
Biedrs