Eduards Alainis
08.06.1889 – 19.08.1969
Eduards Alainis (1889–1969) – literāts, izdevējs, redaktors, sabiedriskais darbinieks. Viens no aktīvākajiem satīrisko izdevumu redaktoriem un izdevējiem. Strādājis par bibliotekāru (1912–1917), 1917. gadā dibinājis izdevniecību "Lapsene", kas vēlāk izdod satīriskos žurnālus "Lapsene" (1922–1924) un "Kobra" (1924). Pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Divi pravieši jeb abi labi – bāz maisā" (ar pseidonīmu Liriskais Nelietis) laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa". Oriģināldzeja apkopota krājumos "Ziedu zvani" (1929), "Klusās skaņas" (1946) un izlasē "Dziesmas Dievam un Tēvzemei" (1954). Tulkojis un lokalizējis cittautu autoru lugas lauku skatuvēm, sastādījis vairākas humoristiskās dzejas antoloģijas. 1937. gadā nodibinājis apgādu "Atauga" (darbojies arī ar nosaukumiem "Ausma" un "Venta"), kas 1946. gadā darbību atjauno trimdā. Apgāda izdoto grāmatu kopējais metiens tiek lēsts ap 1 miljonu eksemplāru, to vidū izdevis Edvarta Virzas pirmo stāstu krājumu "Zaļā Zemgale", Jāņa Ziemeļnieka, Voldemāra Damberga, Pāvila Rozīša, Ādolfa Ersa, Jāņa Jaunsudrabiņa u. c. autoru darbus. Trimdā vairāku periodisko izdevumu redaktors un izdevējs – "Tēvijas kalendārs" (1947–1958), "Vecā Zobgala kalendārs" (1959–1960, 1962–1963), laikraksts "Daugava" (1962–1969). No 1961. gada regulāri viesojies dzimtenē, vērojumu un iespaidu ainas patētiski attēlotas laikrakstā "Daugava" un kalendāros.