Eduards Alainis

1 picture

08.06.1889 – 19.08.1969

Eduards Alainis (1889–1969) – literāts, izdevējs, redaktors, sabiedriskais darbinieks. Viens no aktīvākajiem satīrisko izdevumu redaktoriem un izdevējiem. Strādājis par bibliotekāru (1912–1917), 1917. gadā dibinājis izdevniecību "Lapsene", kas vēlāk izdod satīriskos žurnālus "Lapsene" (1922–1924) un "Kobra" (1924). Pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Divi pravieši jeb abi labi – bāz maisā" (ar pseidonīmu Liriskais Nelietis) laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa". Oriģināldzeja apkopota krājumos "Ziedu zvani" (1929), "Klusās skaņas" (1946) un izlasē "Dziesmas Dievam un Tēvzemei" (1954). Tulkojis un lokalizējis cittautu autoru lugas lauku skatuvēm, sastādījis vairākas humoristiskās dzejas antoloģijas. 1937. gadā nodibinājis apgādu "Atauga" (darbojies arī ar nosaukumiem "Ausma" un "Venta"), kas 1946. gadā darbību atjauno trimdā. Apgāda izdoto grāmatu kopējais metiens tiek lēsts ap 1 miljonu eksemplāru, to vidū izdevis Edvarta Virzas pirmo stāstu krājumu "Zaļā Zemgale", Jāņa Ziemeļnieka, Voldemāra Damberga, Pāvila Rozīša, Ādolfa Ersa, Jāņa Jaunsudrabiņa u. c. autoru darbus. Trimdā vairāku periodisko izdevumu redaktors un izdevējs – "Tēvijas kalendārs" (1947–1958), "Vecā Zobgala kalendārs" (1959–1960, 1962–1963), laikraksts "Daugava" (1962–1969). No 1961. gada regulāri viesojies dzimtenē, vērojumu un iespaidu ainas patētiski attēlotas laikrakstā "Daugava" un kalendāros.

Birth time/place

08.06.1889
Bauņu pagasts
Dzimis Bauņu pagasta "Jaunkronīšos".

Place/time of death

19.08.1969
Memmingene

Personal information

Dzimis mežsarga ģimenē.
Dēls – Imants Alainis, dzīvojis Vācijā.

Kopš 1906
: dzīvoja Rīgā.
Otrā pasaules kara beigās emigrē uz Vāciju.
Kopš 1961: regulāri viesojies Latvijā.

Professional activity

LITERĀRĀ DARBĪBA

1909: pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Divi pravieši jeb abi labi – bāz maisā" (ar pseidonīmu Liriskais Nelietis) laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa".

1946: Fišbahas latviešu bēgļu nometnes izdevumā "Vēstis" publicējis "Atmiņas par Edvartu Virzu", rakstu "Humors un satīra".

Dzeja
1929: dzejas krājums "Ziedu zvani".
1932: dzejas "Dienas un nedienas".
1939: dziesmu krājums "Jaunā vēsma".
1946: dzejas krājums "Klusās skaņas".
1949: dzejoļu krājums bērniem "Nomodā un sapnī".
1949: dzejoļi bērniem vācu valodā Sonne, Mond und Sterne ("Saule, mēness un zvaigznes").
1949: dzejoļi bērniem vācu valodā Von allerlei Tieren ("Par dažādiem dzīvniekiem".
1953: dzejoļu krājums bērniem "Pasaku valstībā".
1954: dzejoļu krājums bērniem "Zvēri un putni pasakās".
1954: dzejas izlase "Dziesmas Dievam un Tēvzemei".


SASTĀDĪTIE IZDEVUMI

1934: dziesmu grāmata "Vija".
1936: dzejas krājums "Ausma".
1936: apkopojis antoloģiju "Dziesmu vītne".
1936: humors un satīra dzejā, antoloģija "Sālīti pipari".
1937: dziesmu krājums "Dziedāj tautu tīrumā".
1938: dziesmu grāmata "Vītne".
1939: dziesmu krājums "Kokle".
1947: Pie dzintara jūras: dziesmu krājums: garīgas un tēvijas dziesmas (Fišbaha).

1912: publicēts Eduarda Alaiņa sastādītais Matīšu bibliotēkas biedrības grāmatu saraksts.


ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI UN LOKALIZĒJUMI

Daudz tulkojis un lokalizējis cittautu autoru lugas lauku skatuvēm, piemēram, joks "Ģimenes laime" (1917, 1932), "Lūk kāds joks" (1922), "Klusā ģimene" (1924), "Bez atļaujas" (1925), "Kur te taisnības?" (1926), "Vakara darbos" (1926).
1918: tulkojis A. Moreka lugu "Laimes atslēga" (Rīga: K. Dūņa grāmatu drukātava).
1918: tulkojis A. Rudenkova lugu "Revīzija" (Rīga: Straume).


IZDEVĒJDARBĪBA UN DARBS ŽURNĀLISTIKĀ

1917: nodibinājis izdevniecību "Lapsene".
1922–1924: izdevis satīrisku literāru žurnālu "Lapsene" un "Kobra" (redakcijas adrese Krišjāņa Barona iela 37-10 domājams ir paša Eduarda Alaiņa dzīvesvietas adrese Rīgā).
1937: nodibinājis apgādu "Atauga" (darbojies arī ar nosaukumiem "Ausma" un "Venta"). Izdoto grāmatu kopējais metiens tiek lēsts ap 1 miljonu eksemplāru. Īpaši nozīmīga Jāņa Poruka Kopotu rakstu (1–5, 1954–1958) izdošana.
1947–1958: izdevis "Tēvijas kalendāru".
1959–1960, 1962–1963: izdevis "Vecā Zobgala kalendāru".
1962–1969: izdevis laikrakstu "Daugava".

Quotes

PAR EDUARDA ALAIŅA DARBĪBU

"Memingenā šinīs dienās uz 40 darbības gadiem atskatījās Eduarda Alaina grāmatu apgāds, kura gaitu sākumi meklējami jau priekš Latvijas tapšanas. Dzimtenē Alaiņa apgāda izdeva dažus Jāņa Jaunsudrabiņa darbus, bet galvenie izdevumi bija Tēvijas kalendārs, daži satīriski žurnāli un virkne vieglāka satura grāmatu. Grāmatnieka darbu Alainis turpina arī trimdā un te viņa izdevumu pamats ir Jāņa Jaunsudrabiņa Baltā grāmata, Poruku Jāņa kopotie raksti, no kuriem gan iznākusi tikai četri sējumi [..]. Reizē ar grāmatnieka gaitām Alainis atzīmēja 50 gadu darbošanos literāra laukā. Savā apgādā viņš izdevis vairākas paša dzeju grāmatas un lugas, kam nav nekādas literāras vērtības. Atsevišķu cilvēku acīs jubilārs kļuvis slavens ar destruktīvo nostāju pret dažām trimdas latviešu institūcijām un dzejiskā "stilā" izdotajiem apkārtrakstiem. Trimdā viņš izdod arī Tēvijas kalendāru, kuru pats pieraksta bet arī tāpēc nevar konkurēt nopietnus latviešu kalendārus."

[b. a.] Latvija, 1957, 26. okt.Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Alainis Eduards. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/1284/
Jānis Anerauds. (1989). Eduards Alainis (1889–1969). Karogs, Nr. 7, 01.07., 154.–158. lpp.

Pseudonym

Liriskais Nelietis

Participation in organisations

Education

1898–1901
Bauņu pamatskola
Bauņi

1910–1911
Latvju dramatiskie kursi
Rīga
Mācījies Jēkaba Dubura dramatiskajos kursos.

Residence

1906–1944
Rīga

Working place

1912–1917
Strādājis par bibliotekāru.

1917
Izdevniecība "Lapsene"
Rīga
Izdevniecības dibinātājs un vadītājs

1922–1924
Žurnāls "Lapsene"
Krišjāņa Barona iela 37, Rīga
Atbildīgais redaktors

1937
Apgāds "Atauga"
Apgāda izveidotājs un vadītājs

Buried

22.08.1969
Memmingene
Apglabāts Memmingenas Meža kapos.