Eduards Alainis

Dzimis mežsarga ģimenē.
Dēls – Imants Alainis, dzīvojis Vācijā.

Kopš 1906: dzīvoja Rīgā.
Otrā pasaules kara beigās emigrē uz Vāciju.
Kopš 1961: regulāri viesojies Latvijā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1909: pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Divi pravieši jeb abi labi – bāz maisā" (ar pseidonīmu Liriskais Nelietis) laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa".

1946: Fišbahas latviešu bēgļu nometnes izdevumā "Vēstis" publicējis "Atmiņas par Edvartu Virzu", rakstu "Humors un satīra".

Dzeja
1929: dzejas krājums "Ziedu zvani".
1932: dzejas "Dienas un nedienas".
1939: dziesmu krājums "Jaunā vēsma".
1946: dzejas krājums "Klusās skaņas".
1949: dzejoļu krājums bērniem "Nomodā un sapnī".
1949: dzejoļi bērniem vācu valodā Sonne, Mond und Sterne ("Saule, mēness un zvaigznes").
1949: dzejoļi bērniem vācu valodā Von allerlei Tieren ("Par dažādiem dzīvniekiem".
1953: dzejoļu krājums bērniem "Pasaku valstībā".
1954: dzejoļu krājums bērniem "Zvēri un putni pasakās".
1954: dzejas izlase "Dziesmas Dievam un Tēvzemei".

SASTĀDĪTIE IZDEVUMI

1934: dziesmu grāmata "Vija".
1936: dzejas krājums "Ausma".
1936: apkopojis antoloģiju "Dziesmu vītne".
1936: humors un satīra dzejā, antoloģija "Sālīti pipari".
1937: dziesmu krājums "Dziedāj tautu tīrumā".
1938: dziesmu grāmata "Vītne".
1939: dziesmu krājums "Kokle".
1947: Pie dzintara jūras: dziesmu krājums: garīgas un tēvijas dziesmas (Fišbaha).

1912: publicēts Eduarda Alaiņa sastādītais Matīšu bibliotēkas biedrības grāmatu saraksts.

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI UN LOKALIZĒJUMI

Daudz tulkojis un lokalizējis cittautu autoru lugas lauku skatuvēm, piemēram, joks "Ģimenes laime" (1917, 1932), "Lūk kāds joks" (1922), "Klusā ģimene" (1924), "Bez atļaujas" (1925), "Kur te taisnības?" (1926), "Vakara darbos" (1926).
1918: tulkojis A. Moreka lugu "Laimes atslēga" (Rīga: K. Dūņa grāmatu drukātava).
1918: tulkojis A. Rudenkova lugu "Revīzija" (Rīga: Straume).

IZDEVĒJDARBĪBA UN DARBS ŽURNĀLISTIKĀ

1917: nodibinājis izdevniecību "Lapsene".
1922–1924: izdevis satīrisku literāru žurnālu "Lapsene" un "Kobra" (redakcijas adrese Krišjāņa Barona iela 37-10 domājams ir paša Eduarda Alaiņa dzīvesvietas adrese Rīgā).
1937: nodibinājis apgādu "Atauga" (darbojies arī ar nosaukumiem "Ausma" un "Venta"). Izdoto grāmatu kopējais metiens tiek lēsts ap 1 miljonu eksemplāru. Īpaši nozīmīga Jāņa Poruka Kopotu rakstu (1–5, 1954–1958) izdošana.
1947–1958: izdevis "Tēvijas kalendāru".
1959–1960, 1962–1963: izdevis "Vecā Zobgala kalendāru".
1962–1969: izdevis laikrakstu "Daugava".

PAR EDUARDA ALAIŅA DARBĪBU

"Memingenā šinīs dienās uz 40 darbības gadiem atskatījās Eduarda Alaina grāmatu apgāds, kura gaitu sākumi meklējami jau priekš Latvijas tapšanas. Dzimtenē Alaiņa apgāda izdeva dažus Jāņa Jaunsudrabiņa darbus, bet galvenie izdevumi bija Tēvijas kalendārs, daži satīriski žurnāli un virkne vieglāka satura grāmatu. Grāmatnieka darbu Alainis turpina arī trimdā un te viņa izdevumu pamats ir Jāņa Jaunsudrabiņa Baltā grāmata, Poruku Jāņa kopotie raksti, no kuriem gan iznākusi tikai četri sējumi [..]. Reizē ar grāmatnieka gaitām Alainis atzīmēja 50 gadu darbošanos literāra laukā. Savā apgādā viņš izdevis vairākas paša dzeju grāmatas un lugas, kam nav nekādas literāras vērtības. Atsevišķu cilvēku acīs jubilārs kļuvis slavens ar destruktīvo nostāju pret dažām trimdas latviešu institūcijām un dzejiskā "stilā" izdotajiem apkārtrakstiem. Trimdā viņš izdod arī Tēvijas kalendāru, kuru pats pieraksta bet arī tāpēc nevar konkurēt nopietnus latviešu kalendārus."

[b. a.] Latvija, 1957, 26. okt.Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Alainis Eduards. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/1284/
Jānis Anerauds. (1989). Eduards Alainis (1889–1969). Karogs, Nr. 7, 01.07., 154.–158. lpp.

bibliotekārs
grāmatizdevējs
izdevējs
literāts
rakstnieks

Liriskais Nelietis