Dzintars Freimanis
03.01.1925 – 25.12.1978
Dzintars Freimanis (1925-1978) - rakstnieks un literatūrzinātnieks. Dzimis teātra kritiķes Paulas Jēgeres-Freimanes ģimenē. Beidzis Franču liceju Rīgā (1944). 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, kur studēja valodu un literatūruBaltijas universitātē Pinnebergā. 1949. gadā izceļoja uz ASV, kur beidza Kolumbijas universitāti, iegūstot doktora grādu franču literatūrā (1961). Strādājis par skolotāju, vēlāk par franču valodas instruktoru Peina koledžā un Kolumbijas universitātē. No 1961. gada Rodailendas koledžā Providensā mācījis 19. gs. franču literatūru; no 1976. gada profesors un departamenta vadītājs. Literatūrā debitēja ar dzejoļu krājumu "Domas krēslas stundā" (1950), autobiogrāfiskas ievirzes romāns "Viļņi" (1956) atklāj trimdas jaunatnes dzīvi Baltijas universitātē Pinnebergā. 1959. gadā izdos dzejoļu krājums "Sveču smarža". Dzejai, kas rakstīta gk. klasiskās panta formās, raksturīgas skumjas pārdomas, neapmierinātība ar īstenību, elēģiski motīvi. Dzejoļi un stāsti sakopoti krājumā "Augstumos lidinās putni" (1987).