Dzintars Freimanis
03.01.1925 – 25.12.1978
Dzintars Freimanis (1925-1978) - rakstnieks un literatūrzinātnieks. Dzimis teātra kritiķes Paulas Jēgeres-Freimanes ģimenē. Beidzis Franču liceju Rīgā (1944). 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, kur studēja valodu un literatūruBaltijas universitātē Pinnebergā. 1949. gadā izceļoja uz ASV, kur beidza Kolumbijas universitāti, iegūstot doktora grādu franču literatūrā (1961). Strādājis par skolotāju, vēlāk par franču valodas instruktoru Peina koledžā un Kolumbijas universitātē. No 1961. gada Rodailendas koledžā Providensā mācījis 19. gs. franču literatūru; no 1976. gada profesors un departamenta vadītājs. Literatūrā debitēja ar dzejoļu krājumu "Domas krēslas stundā" (1950), autobiogrāfiskas ievirzes romāns "Viļņi" (1956) atklāj trimdas jaunatnes dzīvi Baltijas universitātē Pinnebergā. 1959. gadā izdos dzejoļu krājums "Sveču smarža". Dzejai, kas rakstīta gk. klasiskās panta formās, raksturīgas skumjas pārdomas, neapmierinātība ar īstenību, elēģiski motīvi. Dzejoļi un stāsti sakopoti krājumā "Augstumos lidinās putni" (1987).
Dzimšanas laiks/vieta
03.01.1925
Rīga
Miršanas laiks/vieta
25.12.1978
Providensa
Personiska informācija
Dzimis ierēdņa Jūlija Freimaņa (1885-1965) un teātra kritiķes Paulas Jēgeres-Freimanes ģimenē.
1961: 5. augustā Bronksā salaulājies ar ērģelnieci Vellu Tobis no Manhetenas.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
Dzintars Freimanis atzinis, ka literārai jaunradei pievērsies jau laikā, kad vēl nav pratis ne rakstīt, ne lasīt un diktējis priekšā vecākiem paša sadomātas pasakas. "Dažas no tām ir saglabājušās. Tās pārlasot, man gribas nožēlot, ka sirreālisms un citi ismi jau paguvumi izziedēt šī gadsimta sākumā. Lai radītu literāru apvērsumu ar mīklainiem sacerējumiem - tam esmu piedzimis par vēlu... Vēlāk, kad analfabēts vairs nebiju, pamazām sāku rakstīt tādus stāstījumus un dzejoļus, kas bez komentāriem saprotami arī citiem.
Tie sākti publicēt it drīz pēc kara beigām dažādos Vācijas latviešu laikrakstos un žurnālos, bet vēlāk
- Amerikā. Rakstu un rakstiņu latviski." / Latvija Amerikā, 1955, 24. dec.
Pirmās publikācijas kopš 1946. gada.
1946: prologs "Ļaunais gars Elmshornā" publicēts laikrakstā "Apskats" 13. aprīlī.
1946: īsprozas darbs "Bez izejas" publicēts laikrakstā "Apskats" 1. un 4. maijā.
1946. gadā laikrakstā "Apskats" virkne īsprozas darbu publikāciju.
1946. gadā arī pirmās dzejas publikācijas
Piedalījies latviešu bēgļu dramatiskajā kopā Elmshornā.
Vairāku lugu autors - viencēliens "Nodevējs" (1954; godalgota), luga "Zinta (1955. gadā godalgota lugu sacensībā), drāma "Izšķiršanās" (1956, ALA godalga); tās nav izdotas atsevišķās grāmatās.
1954: īsluga "Nodevējs" iestudēta un izrādīta ASV Latviešu jaunatnes dienās Čikāgā.
Atdzejojis no angļu valodas Viljama Šekspīra sonetus (1948, 1950), franču Šarla Bodlēra un Pola Verlēna dzeju.
Citātu galerija
Par dzejas krājumu "Sveču smarža" (Vesterosa, 1959)
".. gaužām skaidri jūtams, ka Freimanis ir sava jeb šī apokaliptiskā „cita" laikmeta bērns. Starp krājuma labākajiem dzejoļiem ir tie, kuros viņš ar atbilstošām izjūtām ciešāk ielūkojies pārdzīvojamā laikmeta sejā, piemēram, Pārdomas par likteni Oklahomā, Mēs, Dziesma par pasauli, Atomlaikmeta trimpula, Vīzija par telpas apbraucēju (oriģināli izmantots mūsu teikās uzejamais mūžības motīvs), Dziesma par auto. Bet tāpat skaidri jūtams, ka Freimaņa dzeja veidojas uz "senā" pamata, uz tā, kas mūsu dzejā iedibināts pirms lielās katastrofas. Protams, šis pamats ir daudzveidīgs. Dzintars Freimanis vistiešāk izvēlējies tā romantisko daļu, viņš apliecina, ka „mēs dzīvojam no tā, kā nava, kā mūžam bijis nav, nedz būs". Reizēm dzejnieks kļūst jau drusku vecromantisks, drusku naīvi, nekritiski sentimentāls. Bet tāpat vērojama romantisko motīvu ietērpšana izteiksmē. [..] Dzintars Freimanis vairāk nekā citi "jaunie" vēlas respektēt agrākās vērtības un sagādāt tām kontinuitātē iekļautu turpinājumu. Ar to rodas atsvars sirreālistiskajam, immažinistiskajam, atonālajam radikālismam. [..] Apbrīnojami daudz enerģijas Dzintars Freimanis ir veltījis versifikācijas technikas izkopšanai. Teicami gludas viņa sillabotonisko ritmu rindas, uzslava piešķirama par dabiskā viļņojuma ievērošanu brīvo pantu ritmos. Šad tad izmantotas tautiskās formas, piemēram, tautas romanču asimmetriskā strofa (Pieguļā, Sniga sniegi). D. Freimanim klausa sonets, triolets, Raiņa lielā strofa, dažādas trijrinžu kombinācijas. Viņš ir tiecies vēl tālāk, iekļūdams jau diskutējamas akrobātikas novadā."
Rudzītis, Jānis Dzintars Freimanis un viņa jaunā grāmata. Daugavas Vanagi, Nr. 1, 1960.
Saiknes
Paula Jēgere-Freimane - Māte
Izglītība
–1944
Rīgas Franču licejs
Elizabetes iela 29, Rīga
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Studējis valodu un literatūru.
1953
Midlberi
Beidzis mācības Midlburijas (Middlbury) koledžā Vermontā un ieguvis Master of Arts in French (M. A.) grādu.
1961
Kolumbijas universitāte
Amerikas Savienotās Valstis
Ieguvis doklora gradu (Ph. D.) franču literatūrā par disertācijas darbu "Subjektīvie spēki Mopasāna darbos". Līdz tam līdzās studijām Kolumbijas universitātē strādāja arī par franču valodas instruktoru, bet ar nākošo mācību gadu saistījies par paligprofesoru (Assistant Professor) modernās valodās Rodailendas valsts koledžā Providensē.
Emigrē
1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.
10.1949
Amerikas Savienotās Valstis
Dalība organizācijās
1947
Latviešu preses biedrība
Vācija
Tika uzņemts biedrības angļu joslas kopā.
1947
Pineberga
Viens no latviešu studentu vienības "Auseklis" dibinātājiem.
Darbavieta
1953
Dablina
Sāka strādāt par latīņu un franču valodas skolotāju privātģimnāzijā Dublinā, Ņūhemšīrā.
1954
Virdžīnija
Franču un vācu valodas pasniedzējs Peina (Paine) koledžā, Ogastā, Virdžinijā
Ceļojums
1965
Francija
Vasarā apceļoja Franciju, laikrakstā "Laiks" 1966. gadā publicētas viņa ceļojuma impresijas.
1968
Francija