Dāvis Ozoliņš (26. VIII 1856, Bilskas pag. Bānūzis – 23.
VIII 1916, Ape) – skolotājs Jaunrozē un Secē, folkloras vācējs un vairāku
folkloras un mitoloģijas tēmām veltītu publikāciju autors. Mācījies Smiltenes
Mālavas skolā, pēc tās – evaņģēliski luteriskajā draudzes skolā, savukārt 1876.
gadā absolvējis Tērauda skolotāju semināru Valkā. No 1876.-1908. gadam
strādājis par skolotāju Jaunrozē, no 1908.-1912. gadam – Secē.
Pēc skolotāja gaitu sākšanas Jaunrozē 1876. gadā sāk
sistemātiski vākt folkloru. Uz Ozoliņa apkopoto „Pagātnes atmiņu” manuskripta
12. sējuma titullapas atrodama paša Ozoliņa atstāta piezīme: “Patiesībā mana darba iesākums ir 9.
jūlijā 1875. gadā, jo tad Smiltenes Grestēs biju uzrakstījis savu pirmo pasaku
“Velli ķildojas purva dēļ”.” Dāvis Ozoliņš tobrīd bija 18 gadu vecs. Sešus
gadus vēlāk, 1881. gadā, pēc Friča Brīvzemnieka ieteikuma Ozoliņš kļuva par
Maskavas Dabas zinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības
līdzstrādnieku. Šajā laikā un turpmāk Ozoliņš aktīvi vāca dažādus folkloras,
etnogrāfijas un valodas materiālus, piesūtīdams tos Fricim Brīvzemniekam,
Krišjānim Baronam, Ansim Lerhim-Puškaitim un Kārlim Mīlenbaham, sarakstījās ar
Augustu Bīlenšteinu un Henriju Visendorfu, savukārt Eduardam Volteram lūdza
palīdzību, sastādot „Programmu tautas garamantu krājējiem”. Dāvis Ozoliņš ne
tikai pats iesaistījās folkloras vākšanā, bet Jaunrozei tuvākajos pagastos
organizēja pat nelielu tautas garamantu krājēju tīklu. Atsaucoties
uzaicinājumiem presē, folkloras materiālus Ozoliņam piesūtīja arī korespondenti
no citām Latvijas vietām. Viņa sastādītajā teicēju un materiālu iesūtītāju
sarakstā atrodami desmitiem uzvārdu. Līdz mūža beigām 35 rokraksta sējumos
Dāvis Ozoliņš savāca apmēram 70 000 folkloras vienību. Diemžēl lielākā
daļa no savāktajiem materiāliem ir gājusi bojā, Pirmajā pasaules karā tos
evakuējot uz Krieviju. No plašās kolekcijas saglābtās 13 317 folkloras vienības
Latviešu folkloras krātuvei 1929. gadā nodeva Dāvja Ozoliņa dēls Kārlis Ozoliņš
Dāvis Ozoliņš ir arī vairāku publikāciju autors. Tās
iespiestas galvenokārt Dienas Lapas pielikumā
Etnogrāfiskas Ziņas Par Latviešiem. Ozoliņa intereses pārsvarā bija saistītas ar
gadskārtu ieražām un zemākās mitoloģijas būtnēm. Gadskārtu ieražu tradīcijām
veltīts apjomīgais raksts „Svētku laiki māņticības atliekās”, kurā aplūkots
viss ieražu gada cikls, kas publicēts daudzos turpinājumos vairāku gadu garumā
(1891-1894). Tā tobrīd bija viena no plašākajām šādā veidā sistematizētu
materiālu publikācijām. Atsevišķā rakstā aplūkotas Jāņu ieražas (1894).
Latviešu mitoloģijas jautājumiem veltītas publikācijas, kurās aplūkotas tādas
zemākās mitoloģijas būtnes kā Teniss (1891), pūķi (1891), vilkači (1891), Jumis
(1892) un raganas (1893). Atsevišķs raksts veltīts priekšstatiem par dzeguzi
latviešu ticējumos (1891). Mitoloģijai veltītajos rakstos jaušama
antropoloģiskās skolas ietekme.
Sagatavoja: Sandis Laime