Dāvis Ozoliņš

Dāvis Ozoliņš (26. VIII 1856, Bilskas pag. Bānūzis – 23. VIII 1916, Ape) – skolotājs Jaunrozē un Secē, folkloras vācējs un vairāku folkloras un mitoloģijas tēmām veltītu publikāciju autors. Mācījies Smiltenes Mālavas skolā, pēc tās – evaņģēliski luteriskajā draudzes skolā, savukārt 1876. gadā absolvējis Tērauda skolotāju semināru Valkā. No 1876.-1908. gadam strādājis par skolotāju Jaunrozē, no 1908.-1912. gadam – Secē.
Pēc skolotāja gaitu sākšanas Jaunrozē 1876. gadā sāk sistemātiski vākt folkloru. Uz Ozoliņa apkopoto „Pagātnes atmiņu” manuskripta 12. sējuma titullapas atrodama paša Ozoliņa atstāta piezīme: “Patiesībā mana darba iesākums ir 9. jūlijā 1875. gadā, jo tad Smiltenes Grestēs biju uzrakstījis savu pirmo pasaku “Velli ķildojas purva dēļ”.” Dāvis Ozoliņš tobrīd bija 18 gadu vecs. Sešus gadus vēlāk, 1881. gadā, pēc Friča Brīvzemnieka ieteikuma Ozoliņš kļuva par Maskavas Dabas zinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības līdzstrādnieku. Šajā laikā un turpmāk Ozoliņš aktīvi vāca dažādus folkloras, etnogrāfijas un valodas materiālus, piesūtīdams tos Fricim Brīvzemniekam, Krišjānim Baronam, Ansim Lerhim-Puškaitim un Kārlim Mīlenbaham, sarakstījās ar Augustu Bīlenšteinu un Henriju Visendorfu, savukārt Eduardam Volteram lūdza palīdzību, sastādot „Programmu tautas garamantu krājējiem”. Dāvis Ozoliņš ne tikai pats iesaistījās folkloras vākšanā, bet Jaunrozei tuvākajos pagastos organizēja pat nelielu tautas garamantu krājēju tīklu. Atsaucoties uzaicinājumiem presē, folkloras materiālus Ozoliņam piesūtīja arī korespondenti no citām Latvijas vietām. Viņa sastādītajā teicēju un materiālu iesūtītāju sarakstā atrodami desmitiem uzvārdu. Līdz mūža beigām 35 rokraksta sējumos Dāvis Ozoliņš savāca apmēram 70 000 folkloras vienību. Diemžēl lielākā daļa no savāktajiem materiāliem ir gājusi bojā, Pirmajā pasaules karā tos evakuējot uz Krieviju. No plašās kolekcijas saglābtās 13 317 folkloras vienības Latviešu folkloras krātuvei 1929. gadā nodeva Dāvja Ozoliņa dēls Kārlis Ozoliņš
Dāvis Ozoliņš ir arī vairāku publikāciju autors. Tās iespiestas galvenokārt Dienas Lapas pielikumā Etnogrāfiskas Ziņas Par Latviešiem. Ozoliņa intereses pārsvarā bija saistītas ar gadskārtu ieražām un zemākās mitoloģijas būtnēm. Gadskārtu ieražu tradīcijām veltīts apjomīgais raksts „Svētku laiki māņticības atliekās”, kurā aplūkots viss ieražu gada cikls, kas publicēts daudzos turpinājumos vairāku gadu garumā (1891-1894). Tā tobrīd bija viena no plašākajām šādā veidā sistematizētu materiālu publikācijām. Atsevišķā rakstā aplūkotas Jāņu ieražas (1894). Latviešu mitoloģijas jautājumiem veltītas publikācijas, kurās aplūkotas tādas zemākās mitoloģijas būtnes kā Teniss (1891), pūķi (1891), vilkači (1891), Jumis (1892) un raganas (1893). Atsevišķs raksts veltīts priekšstatiem par dzeguzi latviešu ticējumos (1891). Mitoloģijai veltītajos rakstos jaušama antropoloģiskās skolas ietekme.
Sagatavoja: Sandis Laime

1860
Smiltene

–1874
mācījiesmācījies Smiltenes draudzes skolā

–1876
mācījies seminārāmācījies Valkas skolotāju seminārā

1868–1871
mācījiesmācījies Mālavas skolā

1916
Jaunrozes kapi