Search

Dāvids Beika

3 pictures
Dāvids Beika
Avots: Komunārs, 1987. gada 20. oktobris
Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama
Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī.
No kreisās Jūlijs Daniševskis, Oto Kārkliņš, Dāvids Beika, Pēteris Stučka, Jānis Šilfs, Kārlis Pētersons.
LSPR valdība 1919. gadā
LPSR valdības locekļi 1919. gadā.
No kreisās: Dāvids Beika, Jānis Lencmanis, Jānis Šilfs, Pēteris Stučka, Kārlis Pētersons, Jūlijs Daniševskis.
Roles: author, public employee

30.08.1885 – 06.02.1946

Dāvids Beika (1885–1946) – publicists, revolucionārs un politiskais aktīvists. 1903. gadā kļuva par sociāldemokrātu partijas biedru, piedalījās 1905. gada revolūcijā, pēc kuras vadīja mežabrāļu kustību Dobeles un Tukuma apriņķos. 1906. gadā bija spiests emigrēt uz ASV, kur turpināja aktīvi sludināt sociālistiskās idejas, kopā ar Frici Roziņu izdeva laikrakstu "Strādnieks", arī pats tajā publicēja uzsaukumus, politiskās apceres, propagandēja revolucionārās idejas. 1918.–1920. gadam bijis Latvijas Padomju valdības loceklis, emigrējis uz Maskavu. PSRS ieņēmis vadošus amatus dažādās organizācijās. Paralēli publicējis apceres dažādos padomju latviešu izdevumos. 1937. gadā tika izdoti memuāri "Mežabrāļu gads", kur autors aprakstījis pēc 1905. gada revolūcijas laiku un slēpšanos no soda ekspedīcijām. 1936. gadā iztulkojis spāņu komunista Cēzars Arkonada romānu "Zemes dalītāji". 1937.–1938. gadā piedalījies Spānijas Pilsoņu karā. Pēc atgriešanās Maskavā ticis apcietināts un par "pretvalstisku darbību" izsūtīts uz Komi apgabalu uz 20 gadiem. Miris 1946. gadā.

  • Author (3)
  • Translator (1)
  • Person of reception (5)

    • Birth time/place

    30.08.1885
    Zaļenieku pagasts

    Place/time of death

    06.02.1946
    Komi Republika

    Personal information

    1885. gada 30. augustā dzimis Zaļenieku pagasta "Anutelēs" laukstrādnieku ģimenē.
    19. gs. 90. gados ģimene pārcēlusies uz Dobeli.
    1901. gadā beidzis Dobeles pagastskolu.
    1902. gadā Nikolaja ģimnāzijā Rīgā nokārtojis skolotāja eksāmenus.
    No 1903 līdz 1905. gadam strādājis O. Feldmaņa privātskolā Dobelē par palīgskolotāju.
    1903. gadā iestājies sociāldemokrātu partijā un aktīvi propagandējis sociālistiskā idejas Dobeles apriņķī.
    1905.–1906. gadā vadījis mežabrāļu kustības (segvārds Skolmeistars) Dobeles un Tukuma apriņķos, par ko 1937. gadā uzrakstījis atmiņu romānu "Mežabrāļu gads".
    1906. gadā emigrējis uz ASV, kur strādājis Redviles vagonu fabrikā, bijis viens no Amerikas sociālistiskās partijas kreisā spārna organizētājiem, kopā ar Fricis Roziņu vadījis laikrakstu "Strādnieks".
    1917. gadā pārcēlies uz Rīgu, aktīvi iesaistījies sociāldemokrātu kustībā un aģitācijās.
    1918. gadā vācu okupācijas laikā ticis apcietināts.
    1918. gadā Latvijas Padomju valdības loceklis un Rūpniecības komisārs; pēc Padomju valdības pārcelšanās uz Rēzekni kļuvis par Pētera Stučkas vietnieku.
    No 1921. līdz 1922. gadam strādājis Komunistiskās Internacionāles izpildes komitejā.
    No 1922. līdz 1927. gadam ir bijis Smoļenskas un Arhangeļskas guberņu pirmais sekretārs.
    No 1927. līdz 1932. gadam dzīvojis Maskavā un bijis Viskrievijas Ražošanas kooperācijas priekšsēdētājs.
    No 1932. līdz 1937. gadam bijis Smagās rūpniecības komisariāta pilnvarotais (strādājis pie Grigorijs Ordžonikidzes).
    No 1937. līdz 1938. gadam iesaistījies Spānijas Pilsoņu karā.
    1938. gadā viesojies ASV pie brāļa Kristapa Beikas (Džons Andersons).
    1938. gada 2. aprīlī atgriezies Maskavā.
    1938. gada 22. aprīlī apcietināts, izsūtīts uz 20 gadiem uz Komi apgabalu.
    1946. gada 6. februārī nomiris.
    Bijis divas reizes precējies: ar Paulīni Freibergu un krievieti Aleksandru Sorokinu. Otrajā laulībā dzimuši divi bērni: Godvaris un Gudruna.

    Professional activity

    1910. gada 19. aprīlī: pirmā publikācija, raksts "Mūsu koporganizācija" laikrakstā "Strādnieks".
    Proza:1937: "Mežabrāļu gads" (atkārtots izdevums 1956. gadā)
    Ārzemju autoru darbu tulkojumi:No spāņu valodas:
    1936: Cēzars Arkonada "Zemes dalītāji"

    Occupations

    author
    public employee

    Pseudonym

    G. Bernards

    Education

    1892–1901
    Dobele 6-year Primary School
    Dobele
    beidzis pamatskolu

    1902
    Rīgas Nikolaja ģimnāzija
    Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
    pašmācības ceļā nokārtojis tautskolotāja eksāmenus

    Working place

    1903–1905
    Dobele
    palīgskolotājs O. Feldmaņa privātģimnāzijā

    1918
    Rīga
    Latvijas Padomju valdības loceklis

    1918
    Rēzekne
    Padomju valdības vietnieks

    1921–1922
    Maskava
    Komunistiskās Internacionāles izpildes komiteja

    1922–1927
    Smoļenska
    Smoļenskas guberņas pirmais sekretārs

    1927–1932
    Maskava
    Viskrievijas Ražošanas kooperācijas priekšsēdētājs

    1932–1937
    Smagās rūpniecības komisariāta pilnvarotais

    Emigrated

    1906–1917
    Bostona
    strādājis Redviles vagonu fabrikā, bijis viens no Amerikas sociālistiskās partijas kreisā spārna organizētājiem, kopā ar Fricis Roziņu vadījis laikrakstu "Strādnieks".

    Detention

    1918
    Vācu okupācijas laikā apcietināts.

    Service

    1937–1938
    Spānija
    Spānijas Pilsoņu karš

    Deported

    1938–1946
    Komi Republika
    Apcietināts, izsūtīts uz 20 gadiem uz Komi apgabalu

    Travelled

    1938
    Amerikas Savienotās Valstis