Dāvids Beika
30.08.1885 – 06.02.1946
Dāvids Beika (1885–1946) – publicists, revolucionārs un politiskais aktīvists. 1903. gadā kļuva par sociāldemokrātu partijas biedru, piedalījās 1905. gada revolūcijā, pēc kuras vadīja mežabrāļu kustību Dobeles un Tukuma apriņķos. 1906. gadā bija spiests emigrēt uz ASV, kur turpināja aktīvi sludināt sociālistiskās idejas, kopā ar Frici Roziņu izdeva laikrakstu "Strādnieks", arī pats tajā publicēja uzsaukumus, politiskās apceres, propagandēja revolucionārās idejas. 1918.–1920. gadam bijis Latvijas Padomju valdības loceklis, emigrējis uz Maskavu. PSRS ieņēmis vadošus amatus dažādās organizācijās. Paralēli publicējis apceres dažādos padomju latviešu izdevumos. 1937. gadā tika izdoti memuāri "Mežabrāļu gads", kur autors aprakstījis pēc 1905. gada revolūcijas laiku un slēpšanos no soda ekspedīcijām. 1936. gadā iztulkojis spāņu komunista Cēzars Arkonada romānu "Zemes dalītāji". 1937.–1938. gadā piedalījies Spānijas Pilsoņu karā. Pēc atgriešanās Maskavā ticis apcietināts un par "pretvalstisku darbību" izsūtīts uz Komi apgabalu uz 20 gadiem. Miris 1946. gadā.
Dzimšanas laiks/vieta
30.08.1885
Zaļenieku pagasts
Miršanas laiks/vieta
06.02.1946
Komi Republika
Personiska informācija
1885. gada 30. augustā dzimis Zaļenieku pagasta "Anutelēs" laukstrādnieku ģimenē.
19. gs. 90. gados ģimene pārcēlusies uz Dobeli.
1901. gadā beidzis Dobeles pagastskolu.
1902. gadā Nikolaja ģimnāzijā Rīgā nokārtojis skolotāja eksāmenus.
No 1903 līdz 1905. gadam strādājis O. Feldmaņa privātskolā Dobelē par palīgskolotāju.
1903. gadā iestājies sociāldemokrātu partijā un aktīvi propagandējis sociālistiskā idejas Dobeles apriņķī.
1905.–1906. gadā vadījis mežabrāļu kustības (segvārds Skolmeistars) Dobeles un Tukuma apriņķos, par ko 1937. gadā uzrakstījis atmiņu romānu "Mežabrāļu gads".
1906. gadā emigrējis uz ASV, kur strādājis Redviles vagonu fabrikā, bijis viens no Amerikas sociālistiskās partijas kreisā spārna organizētājiem, kopā ar Fricis Roziņu vadījis laikrakstu "Strādnieks".
1917. gadā pārcēlies uz Rīgu, aktīvi iesaistījies sociāldemokrātu kustībā un aģitācijās.
1918. gadā vācu okupācijas laikā ticis apcietināts.
1918. gadā Latvijas Padomju valdības loceklis un Rūpniecības komisārs; pēc Padomju valdības pārcelšanās uz Rēzekni kļuvis par Pētera Stučkas vietnieku.
No 1921. līdz 1922. gadam strādājis Komunistiskās Internacionāles izpildes komitejā.
No 1922. līdz 1927. gadam ir bijis Smoļenskas un Arhangeļskas guberņu pirmais sekretārs.
No 1927. līdz 1932. gadam dzīvojis Maskavā un bijis Viskrievijas Ražošanas kooperācijas priekšsēdētājs.
No 1932. līdz 1937. gadam bijis Smagās rūpniecības komisariāta pilnvarotais (strādājis pie Grigorijs Ordžonikidzes).
No 1937. līdz 1938. gadam iesaistījies Spānijas Pilsoņu karā.
1938. gadā viesojies ASV pie brāļa Kristapa Beikas (Džons Andersons).
1938. gada 2. aprīlī atgriezies Maskavā.
1938. gada 22. aprīlī apcietināts, izsūtīts uz 20 gadiem uz Komi apgabalu.
1946. gada 6. februārī nomiris.
Bijis divas reizes precējies: ar Paulīni Freibergu un krievieti Aleksandru Sorokinu. Otrajā laulībā dzimuši divi bērni: Godvaris un Gudruna.
Profesionālā darbība
1910. gada 19. aprīlī: pirmā publikācija, raksts "Mūsu koporganizācija" laikrakstā "Strādnieks".
Proza:
1937: "Mežabrāļu gads" (atkārtots izdevums 1956. gadā)
Ārzemju autoru darbu tulkojumi:
No spāņu valodas:
1936: Cēzars Arkonada "Zemes dalītāji"
Nodarbes
Pseidonīms
G. Bernards
Izglītība
1892–1901
Dobeles 6-klašu pamatskola
Dobele
beidzis pamatskolu
1902
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
pašmācības ceļā nokārtojis tautskolotāja eksāmenus
Darbavieta
1903–1905
Dobele
palīgskolotājs O. Feldmaņa privātģimnāzijā
1918
Rīga
Latvijas Padomju valdības loceklis
1918
Rēzekne
Padomju valdības vietnieks
1921–1922
Maskava
Komunistiskās Internacionāles izpildes komiteja
1922–1927
Smoļenska
Smoļenskas guberņas pirmais sekretārs
1927–1932
Maskava
Viskrievijas Ražošanas kooperācijas priekšsēdētājs
1932–1937
Smagās rūpniecības komisariāta pilnvarotais
Emigrē
1906–1917
Bostona
strādājis Redviles vagonu fabrikā, bijis viens no Amerikas sociālistiskās partijas kreisā spārna organizētājiem, kopā ar Fricis Roziņu vadījis laikrakstu "Strādnieks".
Apcietinājums
1918
Vācu okupācijas laikā apcietināts.
Dienests
1937–1938
Spānija
Spānijas Pilsoņu karš
Deportācija
1938–1946
Komi Republika
Apcietināts, izsūtīts uz 20 gadiem uz Komi apgabalu
Ceļojums
1938
Amerikas Savienotās Valstis