"Benediktu Skrindu pazina visa Latgale kā dedzīgu Dieva Vārda sludinātāju. Ne tik vien viņa vadībai uzticētās draudzēs Bukmuižā, Jezupovā, Andrupienē, Balvos un beigās Viļānos viņu labprāt un ar patiku klausījās ticīgā tauta, bet arī kaimiņu draudzēs gan atlaidās, gan misijās viņš bija labi ieredzēts un augstā cieņā turēts kā garīgo pamācību devējs un sprediķotājs. Lai gan B. Skrinda nebija žurnālists, tomēr visu mūžu labprāt un čakli strādāja katoļu laikrakstos. Sevišķi daudz palīdzības viņš sniedza savam brālim "Drywas" redaktoram Mag. K. Skrindam, sagādādams tam īsus, tautai saprotamus rakstiņus un ziņas no dzimtenes. Tēvs B. Skrinda bija liels garīgās dzīves kopējs un dziļš askēts, tādēļ viņam tika uzticēta Sv. Franciska III ordeņa brālību vadība un arī atsevišķu priesteru rekolekciju ar garīgā sakopojuma dienu iekārtošana klusajos Viļānu klostera mūros. No tā paša apustuliskā gara izauga vairākas ļoti derīgas garīga satura grāmatas, ko iespieda Mag. K. Skrinda. Pie tādām iecienītām un Latgalē izplatītām grāmatām piederēja Sv. Ignata rekolekcijas un Jēzus Sirds mēneša apdomāšanas un citas. [..] Visa viņa dzīve bija veltīta Dieva godam un dvēseļu pestīšanai."Bīskaps J. Rancāns. Miris tēvs Benedikts Skrinda, Marianu kongregācijas dibinātājs Latvijā. Dzimtenes Balss, Nr. 3, 1948, 1. marts, 12. lpp."Savu mūža darbu ab. B. Skrinda bija veltījis Marijāņu klostera noorganizēšanai un izveidošanai Viļānos. Abats Benedikts Skrinda ļoti rūpējās par garīgās un kultūras dzīves celšanu Latgalē. Ab. B. Skrindam bija apbrīnojamas dāvanas praktiskajā laukā: no sagruvušās bijušā klostera ēkas viņš izveidoja patīkamu celtni, izdaiļoja baznīcas iekšpusi, apkārtni un laukus." Konstantīns Počs. Abata Benedikta Skrindas, M.I.C., traģiskā nāve. Laiks, Nr. 33, 1989, 26. apr., 5. lpp.