Augusts Smagars
27.10.1910 – 21.07.1985
Augusts Smagars (1910–1985) – dzejnieks, rakstnieks un žurnālists. Literatūrā ienācis 1927. gadā, sākotnēji pozicionējot sevi kā Latgales dzejnieku. Vēlāk nostāju mainījis, uzskatot, ka latgaliešu dzejai (literatūrai) jābagātinās no latviešu literatūras, kas savās tendencēs ir modernāka. Publicējis dzejoļu krājumu “Laikmeta termometrs” (1932), ko kritika vērtējusi kā moderni ekspresīvu mēģinājumu pārvarēt latgaliešu dzejas tradicionalitāti. Periodikā publicēts romāns “Sirds dezinfekcija” (1935) un stāsts “Stiprais Donāts” (1939). Nacistiskās okupācijas laikā Rīgas radiofonā veidojis raidījumus latviešu karavīriem Austrumu frontē. 1944. gadā apcietināts, sodīts, sodu izcietis spaidu darbu nometnēs Sibīrijā (1944–1954). 60.–70. gados Augusta Smagara dzeja publicēta preses izdevumos, 1967. gadā sarakstījis autobiogrāfisko stāstu “Kur ciedras šalc” (periodikā 1996–1997), autors literatūrkritiskām apcerēm par jaunāko literatūru. Izdotas dzejoļu izlases “Laiku lokā” (1970) un “Ezerzeme” (1992).