Augusts Smagars
27.10.1910 – 21.07.1985
Augusts Smagars (1910–1985) – dzejnieks, rakstnieks un žurnālists. Literatūrā ienācis 1927. gadā, sākotnēji pozicionējot sevi kā Latgales dzejnieku. Vēlāk nostāju mainījis, uzskatot, ka latgaliešu dzejai (literatūrai) jābagātinās no latviešu literatūras, kas savās tendencēs ir modernāka. Publicējis dzejoļu krājumu “Laikmeta termometrs” (1932), ko kritika vērtējusi kā moderni ekspresīvu mēģinājumu pārvarēt latgaliešu dzejas tradicionalitāti. Periodikā publicēts romāns “Sirds dezinfekcija” (1935) un stāsts “Stiprais Donāts” (1939). Nacistiskās okupācijas laikā Rīgas radiofonā veidojis raidījumus latviešu karavīriem Austrumu frontē. 1944. gadā apcietināts, sodīts, sodu izcietis spaidu darbu nometnēs Sibīrijā (1944–1954). 60.–70. gados Augusta Smagara dzeja publicēta preses izdevumos, 1967. gadā sarakstījis autobiogrāfisko stāstu “Kur ciedras šalc” (periodikā 1996–1997), autors literatūrkritiskām apcerēm par jaunāko literatūru. Izdotas dzejoļu izlases “Laiku lokā” (1970) un “Ezerzeme” (1992).
Dzimšanas laiks/vieta
27.10.1910
Auksūde
Miršanas laiks/vieta
21.07.1985
Rīga
Personiska informācija
1910: 27. oktobrī dzimis dzelzceļa remontstrādnieka ģimenē, māte – žemaitiete, mājas valoda bērnībā bijusi žemaišu.
1942: vasarā iepazīstas ar savu nākamo sievu Liliju Ābelīti (precējusies Smagare, 1918–1995), ar kuru apprecas pēc atgriešanās no izsūtījuma 1954. gadā.
1955: ģimenē piedzimst meita Dzintra.
Profesionālā darbība
1927: 31. oktobrī "Latgolas Vōrdā" iespiests pirmais Augusta Smagara dzejolis "Dorbam".
1929: izrādīts Augusta Smagara viencēliens "Spoku nakts".
1931: sarīko pirmo Latgales rakstnieku vakaru Rīgā (ar Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības atbalstu). http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_lgsk1931n05|article:DIVL195|page:21|block:P21_TB00008|issueType:P
1935: žurnālā "Magazīna" (Nr. 147–163) publicēts romāns "Sirds dezinfekcija".
1936: Juglā Vispārējo strādnieku svētku sarīkojumā – plašs uzvedums ar Augusta Smagara tekstu “Darbaļaužu jaunās balsis”.
1937: Latvijas Saldumrūpniecības arodbiedrības drāmas ansamblis Mazajā Ģildē izrāda Augusta Smagara trīs cēlienu komēdiju "Jautrais atvaļinājums".
1938: laikrakstā "Rīts" 13. decembrī publicēta ziņa, ka Augusts Smagars sagatavojis izdošanai divus stāstu krājumus "Sirds dezinfekcija" un "Latgales silueti". Klajā tie netika laisti.
1939: laikrakstā "Mūsu Mājas Viesis" (6–19) publicēts garais stāsts "Stiprais Donāts".
1940: 16. jūnijā piedalījies Trešajos Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī, kur lasījis savu dzeju.
50. gadu otrajā pusē: sabiedriskā kārtā vadījis toreizējā Siguldas rajona laikrakstā "Siguldas Kolhoznieks" jauno autoru apvienību.
1959: jūnijā Latvijas PSR Rakstnieku savienības Dzejas sekcijā tiek apspriests Augusta Smagara iesniegtais dzejoļu krājuma "Baltā viešņa" manuskripts. Apspriedē izteikts viedoklis, ka autoram "vēl daudz jāstrādā un rūpīgāk jāieskatās dzīvē" (Literatūras un Māksla, 1959, 20. jūnijs). Daļa no manuskripta iekļauta 1970. gadā iznākušajā dzejoļu izlasē "Laika lokā".
1961: piedalījies Literatūras un valodas institūta rīkotajā 15. zinātniskajā ekspedīcijā Liepājā, vācis folkloru.
1967: sarakstījis autobiogrāfisku stāstu "Kur ciedras šalc" par Sibīrijas nometnēs piedzīvoto.
1996–1997: žurnālā "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" publicēts Augusta Smagara biogrāfiskā proza – stāsts "Kur ciedras šalc".
Dzejoļu krājumi
1932: Laikmeta termometrs
1970: Laika lokā (izlase)
1970: Dzintras dziesmu kamoliņš (dzeja bērniem)
1992: Ezerzeme (izlase)
Augusta Smagara dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Augusta Smagara dzejas tekstiem komponējuši Jānis Kalniņš, Nikolajs Kreišmanis, Līga Liepiņa-Kaņepe, Jānis Norvilis, Raimonds Pauls. Pazīstamākā kompozīcija ir Raimonda Paula dziesma "Zied ievas Siguldā". https://www.youtube.com/watch?v=DbxY3BH9LeY
Citātu galerija
Par Augustu Smagaru un viņa dzeju
"Tas bija ap 1933. gadu. Sekodams tā laikmeta noskaņām un dzejnieku modei, Augusts Smagars paša izdevumā bija laidis klajā dzejoļu grāmatiņu ["Laikmeta termometrs"], kas saturēja viņa pirmos dvēseles brēcienus pēc īstas mīlestības un cilvēcības. Lai vēl vairāk pasvītrotu faktu, ka tagad viņš kļuvis dzejnieks, Smagars nēsāja cieto “okstiņa” platmali, dzeltenus cimdus un monogrammām aplipinātu niedras spieķi, reprezentēdamies katrā spožākā ballē lakkurpēs un frakā. Viņš it kā apzinājās, ka formā vēl stipri negatavā dzeja to Olimpa pavēnī neiecels. Tā arī bija. Un pēc dažiem gadiem jaunais literāts kļuva nopietnāks, pameta spieķi un “okstiņu” un sāka vairāk pievērsties novadam, no kura viņš nāca, sniegdams periodikā rakstu virkni par Latgales dzīvi. Tā pati Latgale tēlaināk un skaidrāk sāka pacelties arī viņa skopajos un naivajos dzejoļos, ceļu, kuru gāja visi literāti, kas, savu novadu un savu zemi paaugstinot, varēja gaidīt sevis paaugstināšanu. Aplūkojot šo Smagara darbības posmu, jāsaka, ka labākais, ko viņa spalva devusi, ir patriotiskie un kareivīgie dzejoļi, īpaši tie, kas pieskaras Latgalei, un raksti par ezeru zemes dzīvi."
Raisters, Ēriks. Augusts Smagars. Daugavas Vanagi, 1942, 29. maijs.)
"A. Smagara dzeja parādās kā spilgts sava laika spogulis. Dzejnieka daiļrade nav bijusi bez pretrunām un nomaldiem, taču tās noteicošais strāvojums atspoguļo galvenokārt sava novada vēsturisko "laikmeta panorāmu".
Valeinis, Vitolds. Latgaliešu lirikas vēsture. Rīga: Jumava, 1998.
Nodarbes
Pseidonīms
A. Sm., Augustino Re-Gars, A. Rems, A. Šalks, A. Šolks, A. Tecila
Papildu vārdi
Augustīns Smagars
Emigrē
1915–1919
Smoļenska
Ģimene devās bēgļu gaitās.
1919–1923
Brjanska
Ģimene dzīvoja Brjanskā, būdami bēgļu gaitās.
Izglītība
1923–1924
Somugols
Somugola pamatskola"Uz Somogola skolu Nīcgales pagastā man katru rītu jāiet savi divi kilometri. Visas mūsu skolas klases atrodas vienā vienīgā istabā. Mums salst. Mēs bieži vien klasē sēžam ar mēteļiem mugurā. Mūsu skolai sākumā ir tikai viena skolotāja, A. Pakera jaunkundze. Vienai klasei viņa parasti uzdod rakstu darbus, bet ar pārējām nodarbojas ar lasīšanu un rēķināšanu. Mums nav nevienas ģeogrāfijas kartes. Arī grāmatu trūkst. Vienīgajā klases istabā mēs esam cieši sablīvēti viens blakus otram kā bites stropā. Soli sabīdīti viens pie otra. Turpat mēs mācāmies un arī ēdam līdzpaņemto sacepto cūkas speķi. Pa starpbrīžiem mēs visi izskrienam ārā, bet dežurants tajā laikā izvēdina klasi." Smagars, Augusts. Mana pirmā skola. Daugavas Vēstnesis, 1940, 27. janvārī. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_dave1940n022|article:DIVL335|query:AUGUSTS%20SMAGARS|issueType:P
1924–1926
Kārsavas pilsētas 6-klašu pamatskola
Kārsava
1926–1930
Rēzeknes Valsts komercskola
Rēzekne
Sākotnēji – Balvu komercskola.
1930–1933
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte
Rīga
Dabaszinību nodaļa
1936–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātes Tiesību zinību nodaļa
Darbavieta
1930–1933
Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
Rīga
1936–1940
Hipotēku banka
Rīga
1943–1944
Rīgas radiofons
Rīga
Sakaru virsnieksSakaru virsnieka pienākumos ietilpa veidot pusstundu garus raidījumus karavīriem frontē. (Tēvija, 1943, 9. jūnijs) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_tevj1943n134|article:DIVL334|query:Augusts%20Smagars%20Smagars|issueType:P
1954–1964
Sigulda
Siguldas rajona rūpniecības kombināts
1961–1965
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Rīga
Organiskās sintēzes institūts, sagādnieks
1966–1970
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Rīga
Koksnes ķīmijas institūts
1970–1973
Rīgas kinostudija
Rīga
Dalība organizācijās
1930–1940
Rīga
Studentu korporācijas "Fraternitas Lacuania" filistrs
1931–1934
Rīga
Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedrs
Dienests
26.09.1933–14.10.1934
Latvijas armija
Dienējis 4. Valmieras kājnieku pulkā.
1942–06.1943
Krievija
Iestājies brīvprātīgi Latviešu policijas bataljonā, piedalījies cīņās Austrumu frontē.
Apcietinājums
11.1944–07.1946
Notiesāts uz 10 gadiem.
1946–1949
Čeļabinska
1946–07.1954
Karaghandi apgabals
Apglabāts
25.07.1985
Siguldas kapi