Augusts Kažoks

Dzimis rentnieka (pēc māju nodegšanas – ezera sarga) ģimenē.

Literārā darbībaOriģināldzejoļi, kā arī H. Heines, M. Ļermontova, M. Koļcova un dažu itāļu autoru atdzejojumi apkopoti krājumā "Dzejoļi", ko pēc viņa nāves 1893. gadā izdeva tuvinieki. Dzejā izteikti jūtams prātnieciskais elements, mīlestības un dabas tēlojumā parasti izskan kāda koncentrēta atziņa, darbīgas, radošas dzīves apliecinājums, centieni pēc personības pilnības. 1892. gadā sagatavojis epigrammu krājumu (apmēram 120 epigrammu; manuskripta atrašanās vieta nav zināma), dažas epigrammas publicējis almanahā "Jauna raža" (1898, 1).No 1883. gada sistemātiski rakstījis dienasgrāmatas (glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā), kur sniegts bagātīgs laikmeta sabiedriskās, literārās, pedagoģiskās dzīves raksturojums, pārdomas par dzejnieka personības izaugsmi.Darbība mūzikāVidzemes Skolotāju semināra gados īpaši interesējies par kordziedāšanu un diriģēšanu, 1886. gadā izstrādājis referātu "Par dziedāšanu" (lasīts Limbažos 1886. gada 15. jūnijā), kurā apcerējis mūzikas mākslas būtību un tautasdziesmu vietu mūzikā. Kopš jaunības kopā ar draugu Doku Ati vācis tautas melodijas un citus folkloras materiālus, ko iesūtījis F. Brīvzemniekam un A. Jurjānam. Kopā ar Doku Ati, viņa brāli Pēteri un savu brāli Andreju organizējis vokālo kvartetu ("Sniķeru-Mucenieku kvartete"), kas devies arī koncertceļojumos. Vadījis arī kori.

Par Augustu Kažoku"Augusta Kažoka intereses bija ļoti plašas – zinātne, mūzika, valodas (prata vācu un krievu, mācījās arī itāļu). Kādreiz viņš saderējis, ka varot spēlēt dziesmai vienu balsi uz vijoles, otru pats dziedāt. Uzvarējis. Ērģeles viņš sācis spēlēt, vēl skolā iedams, un seminārā bijis viens no labākajiem pratējiem. Šajā ziņā Augusts Kažoks pilnīgi atbilda mācītāja prasībām, jo tolaik draudzes skolotājam bija jāpilda ērģelnieka pienākumi, pēc vajadzības jāizvada mirušie un jānotur dievvārdi mācītāja vietā. Bet tieši kā skolotājs Augusts Kažoks neapmierināja garīdzniekus, kuru uzraudzībā viņam bija jāstrādā. "Skolā jāmāca tikai tas, kas skolā piederīgs, tikai skolas lietas", ierakstīts A. Kažoka dienasgrāmatā 1887. gada 21. aprīlī. Bet, piemēram, izskaidrodams tādu obligātu priekšmetu kā bībeles stāstus, viņš parasti runāja par dzimtenes mīlestību, cilvēka pienākumiem, uzdevumiem, uzticību dotajam vārdam, bērnu mīlestību uz vecākiem utt., cenšoties ietekmēt audzēkņu raksturus un pasaules uz skatu.
Nesaprašanās ar mācītājiem un skolu pārziņiem bija iemesls, kādēļ Augusts Kažoks ik pēc gada vai diviem bija spiests mainīt darba vietu. Bērni un liela daļa vecāku viņu mīlēja vienkāršības, sirsnības un prasīguma dēļ." Zvirgzdiņa, D. Brāļi Kažoki un Dzelzava. Stars, Nr. 65, 31.05.1977.Par Augusta Kažoka dzeju un epigrammām"Viņa dzeja (krājumā "Dzejoļi" 1893. g.) ir domu bagāta. Labākos dzejoļos – "Galilejam", "Laime", "Dieva lūgums", "Jauna jausma", "Īstena laime", "Kas ir apskaužams" – viņš vīrišķīgi aicina uz darbu sabiedrības labā, cildina brīvu, neatkarīgu un nepakļāvīgu personību, par visu augstāk stata patiesību. Pret mīļoto sievieti A. Kažoks izturas kā pret dzīves un centienu biedru. Savā laikā A. Kažoka nedaudzie dzejoļi bija populāri – tos iespieda antoloģijās, kalendāros. 
Pašlaik vairs nav atrodams otrs A. Kažoka dzejdarbu krājums, kas palicis nepublicēts – epigramas. Kā liecina netiešas ziņas, tajā dzejnieks asi graizīja sava laika sadzīves nejēdzības un varbūt pat cariskās Krievijas politisko iekārtu, tāpēc tieši šis krājums ir vērtīgākais A. Kažoka devums. No epigramām iespiestas tikai dažas."Apīnis, A. Augustu Kažoku pieminot. Stars, Nr. 15, 05.02.1963.Par Augusta Kažoka dienasgrāmatām"Skolotāja personību, spēju saprast bērnus, lielu mīlestību pret tiem atklāj Augusta Kažoka dienasgrāmatas. Sešas dažādu izmēru klades tumšos un raibos vākos, ar un bez rūtiņām, pierakstītas lielākiem vai sīkākiem burtiem, ar tinti vai zīmuli, vairums latviski, vietām arī vāciski, ir pa atsevišķām citātam vai izteicienam krievu valodā. (..) Pirmo kladi iesāk Valkas skolotāju semināra audzēknis. Pēdējā nepierakstītā lappusē uz nāvi slima vīra nevarīgā roka prasa mieru mājās starp sievu un māsu. Pa vidu – lauku skolotāja darba ikdiena ar 36 stundām nedēļā, bērnu uzraudzīšanu klusajās darba stundās, ērģeļu spēlēšanu baznīcā, mirušo izvadīšanu, kora mācīšanu."Zvirgzdiņa, D. Augustu Kažoku atceroties. Stars, Nr. 18, 10.02.1973.

mācījiesmācījies Cesvaines draudzes skolā

mācījiesmācījies Siltā ministrijas skolā

–1884
mācījies seminārābeidzis J.Cimzes skolotāju semināru Valkā

mācījiesmācījies Dzelzavas Fridriha sk.

Bučauska
Apmeklējis Bučauskas pareizticīgo skolu.

Siltais
Apmeklējis Siltāju ministrijas skolu.

Cesvaines draudzes skola
Cesvaine

Dzelzava
Apmeklējis Dzelzavas Frīdriha skolu.

1880–1884
Vidzemes skolotāju seminārs
Valka
Semināra gados īpaši interesējies par kordziedāšanu un diriģēšanu.

1884–1886
Limbažu draudzes skola
Limbaži
Palīgskolotājs.

1886–1887
Ērģemes draudzes skola
Ērģemes skola
Palīgskolotājs.

1887–1888
Gaujiena
Mājskolotājs.

1887–1888
Aumeisteru draudzes skola
Aumeisteru draudzes skola, Zvārtavas pagasts, Valkas novads
Pasniedzis atsevišķas stundas.

1888–1891
Āraišu draudze
Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
Palīgskolotājs Āraišu draudzes skolā.

1891–1893
Ropažu draudzes skola
Ropažu draudzes skola
Skolas pārzinis un ērģelnieks.

1893
Ropaži