Arvīds Brastiņš

Tēvs Augusts bijis kalējs. Dzimis Bīriņu pagastā kā nomnieka dēls, vēlāk Brastiņu ģimene dzīvo Straupes Lapaiņos. Kad Arvīdam ir 7 gadi, ģimene pārceļas uz Rīgu, vēlāk atkal atgriežas Dikļos. 

Brālis – gleznotājs un publicists Ernests Brastiņš. 

1923. gada 31. decembrī salaulājies ar skolotāju un vēsturnieci Mildu Brastiņu (dzimusi Pakalne). 1925. gada 27. jūlijā laulībā dzimis dēls Auseklis, 1927. gada 3. aprīlī – meita Māra.

DARBĪBA MĀKSLĀ

Veidojis stājskulptūras, pievērsies galvenokārt latviešu folkloras tematikai, radot daudz mazformāta koktēlniecības darbu. 

Kopš 1918. gada piedalījies izstādēs ar skulptūrām un lietišķās mākslas darbiem. Darbojies arī mākslas kritikā un bijis Latvijas Tēlotāju mākslinieku biedrības Neatkarīgo sekcijas biedrs.

TAUTASDZIESMU IZLASES

1944, 1996: "Jānīts nāca par gadskārtu"
1946: "Līgo Jāņu vakarā"
1946: "Ziemassvētki sabraukuši"
1977: "Saules teiksma" 

Grāmatā "Māte Māra" (1967) sakārtojis un apcerējis Māras dziesmas, kā arī pievērsies latviešu senās laika skaitīšanas sistēmai.

DRAMATURĢIJA UN LUGU IESTUDĒJUMI

Dramatizējot folkloras materiālu, sarakstījis pasaku lugas:

1938: "Ežuks"
1939: "Abru taisītājs"
1958: "Gailītis un vistiņa"
1963: "Sliņķis"

Kopumā sarakstījis ap 50 jaunatnes lugu, izveidojis savdabīgu žanru – "mīkales", kuru pamatu veido dainu teksti. 

30 jaunatnei domātas lugas apvienotas izdevumā "Tēlosim" (1970). 

Vairums lugu iestudētas, to izrādēs uz skolu skatuvēm. Arvīds Brastiņš darbojies arī kā režisors, dekorators, gaismotājs un dažreiz arī tēlotājs.

"Viņš ir Bīriņu pagasta Eikažu "Mežšautu" kalēja Brastiņa ģimenes jaunākais dēls, kas 1913. gadā, pārvarot sīvu sacensību – uz 7 brīvām vietām 113 kandidāti, uzsāk tēlniecības studijas Štiglica mākslas skolā Pēterpilī. Nodibinoties brīvai Latvijai, A. Brastiņš pārnāk dzimtenē, papriekšu Valmierā, vēlāk Rīgā, kur līdztekus skolotāja darbam studē LU architektūru, bet drīzi to pamet, lai atsāktu tēlniecības studijas Mākslas akadēmijā ko beidz 1932. g. Savos tēlniecības darbos Arvīds Brastiņš risina latviskas idejas un meklē latviskus izteiksmes līdzekļus. Jau Pēterpils laikā viņš sāk Publiskajā bibliotēkā izrakstīt dainas, kas viņu interesē. Veidojot iecerētos tēlus, cērtot tos kokā vai kaļot akmenī, mākslinieks arvienu vairāk iedziļinās senatnē un no saskares ar dainām rodās ierosme dot šiem tēliem kustību un valodu, kas vēlāk izpaužās mīklās, pasaku ludziņās, raidāmlugās no kurām 11 pārraidījis Rīgas radiofons. Atsevišķo A. Brastiņa sarakstīto, bieži paša ilustrēto, grāmatu skaits sasniedz 9. Reizē ar kārtējo darbu skolā, Arvīds Brastiņš ir iestudējis ap 80 savu īsludziņu, mīklu un krietnu skaitu citu autoru darbu, palīdzēdams tām sagatavot arī skatuvisko ietērpu. [..] Bieži A. Brastiņš rakstījis presē, it īpaši par dievestības dainu iztulkojumiem. Viņš ir arī dievturības cīnītājs un kopējs. Vadīdams rakstu krājumu "Labietis" viņš pauž ieskatu, ka latvietības ideja nav pilnībā iedzīvināma, atstājot ārpusē latvju dievestību."

J. Audriņš. Arvīdam Brastiņam 70 gadu. Laiks, Nr. 28 (06.04.1963)

"[..] latviskā dzīvesziņa, latviskās dievestības un kultūras aprises vada Arvīda Brastiņa dzīves gaitas jau no agras bērnības. Pirmajā vietā te jāmin latviešu dainu pētniecība. [..] latviešu dainām .. viņš palicis uzticīgs visu savu dzīves gaitu, un tās kļūst par viņa mūža darba lauku. Dainu pētniecības darbs, kam A. Brastiņš veltījis visu savu spēku un laiku, rezultātā devis daudzus apcerējumus un dainu sakārtojumus pa dažādiem tematiem, kas publicēti viņa grāmatās un periodikas izdevumos. [..] Vēl A. Brastiņš sarakstījis daudz lugu un mīkaļu, kas izdotas vairākās grāmatās." 

"Skatuves māksla ir Arvīdu Brastiņu saistījusi visu mūžu. Jau [..] agrā jaunībā viņš piedalās sava pagasta teātra izrādēs. Pēterpilī viņš iesaistās par statistu Tautas nama operā, lai izjustu skatuves mākslas gaisotni. Bet vislielāko rosību šajā laukā viņš attīsta, atgriežoties Latvijā un darbojoties skolu teātru uzvedumos. Pavisam Arvīds Brastiņš sarakstījis kādas 50 jaunatnes lugas, kuru satura pamatā ir pasakas, teikas, dainas, teiksmes un brīvs sacerējums. Īpatnējs lugu veids ir mīkales, kuru pamatu veido dainu teksti. Visvairāk mīkaļu autors sarakstījis par gadskārtu tēmām. Vairums lugu izrādītas uz skatuves, citas – starp skatītājiem vai brīvā dabā. [..] A. Brastiņa spalvai pieder arī daudzi raksti par latviešu mākslu un māksliniekiem. Jau no 1918. gada viņš raksta kritikas. Viņš apskatījis tādus māksliniekus kā T. Zaļkalns, J. Audriņš, E. Dajevskis, E. Kivicks u. c. Rakstījis arī dzīves apceres par A. Švābi, J. Veseli, J. Rītiņu un daudziem citiem pazīstamiem kultūras un mākslas darbiniekiem."

Marģers Grīns. Arvīda Brastiņa piemiņai. Literatūra un Māksla, Nr. 19, 14.05.1993., 8. lpp.

Strēlnieku iela 2, Rīga
Brāļi Brastiņi ar ģimenēm 20. gados kādu laiku dzīvojuši Rīgā, Strēlnieku ielā 2.

Jonatāna biedrības skola
Mārtiņa iela, Rīga
Mācījies Rīgas Jonatāna skolā.

Jonatāna biedrības skola
Mārtiņa iela, Rīga

Valmieras pilsētas skola
Valmiera
Pēc Rīgas Jonatāna skolas mācījies Valmieras pilsētas skolā.

1913–04.1917
Sanktpēterburga
Mācījies Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā.

1921–1922
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Arhitektūras fakultātē.

1932
The Art Academy of Latvia
Gogoļa iela 3, Rīga
Studējis B. Dzeņa lietišķās tēlniecības meistardarbnīcā.

1936
Rīgas mākslas amatniecības skola
Rīga
Beidzis Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolu, kur specializējies koka un metālapstrādē.

Latvijas tēlotāju mākslinieku biedrība
Rīga
Bijis Latvijas tēlotāju mākslinieku biedrības Neatkarīgo sekcijas biedrs.

1947
Latvijas Dievturu sadraudze
Latvju dievturu sadraudzes dižvadonis kopš 1947. gada.

1918
Latvijas Tautas universitāte
Valmiera
Pēc atgriešanās no Pēterpils 1918. gadā sāka strādāt par skolotāju Valmieras tautas augstskolā, kur mācīja tēlniecību.

1918
Valmieras komercskola
Valmiera
Ap 1918.–1919. gadu pasniedz zīmēšanu Valmieras ģimnāzijā, komercskolā, 1. un 4. pamatskolā, vakaros amatnieku skolā un tautas augstskolā.

1920
Rīgas pilsētas 15. pamatskola
Rīga
1920. gadā sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Rīgas pilsētas 15. pamatskolā.

1925–1944
Rīgas 23. pamatskola
Rīga
Vēlāk strādā Rīgas 23. pamatskolā, 4. papildskolā, Lietuviešu ģimnāzijā un 5. Valsts ģimnāzijā. 23. pamatskolā strādāja līdz 1944. gadam.

1947
Blomberga
Emigrācijā strādājis par skolotāju latviešu ģimenē Blombergā un latviešu pamatskolā un ģimnāzijā mācīja zīmēšanu un mākslas vēsturi.

1950
Jangstauna
Jangstaunas un apkārtnes latviešu bērniem mācīja latviskā mantojuma mācību. 

1955
Laikraksts "Labietis"
Čikāga
Kopš laikraksta "Labietis" atjaunošanas to rediģējis un vadījis kopā ar rakstnieku Jāni Veseli.

1922
Vācija
1922. gadā apceļojis Vāciju un Itāliju.

1922
Itālija
1922. gadā apceļojis Vāciju un Itāliju.

1923
Nīderlande
1923. gadā kopā ar A. Annusu, A. Cīruli, J. Munci, A. Austriņu un A. Ersu apceļojis Holandi, Franciju un Spāniju.

1923
Francija
1923. gadā kopā ar A. Annusu, A. Cīruli, J. Munci, A. Austriņu un A. Ersu apceļojis Holandi, Franciju un Spāniju.

1923
Spānija
1923. gadā kopā ar A. Annusu, A. Cīruli, J. Munci, A. Austriņu un A. Ersu apceļojis Holandi, Franciju un Spāniju.

1944
Vācija
1944. gadā emigrējis uz Vāciju.

1950
Amerikas Savienotās Valstis
No 1950. gada dzīvoja ASV.