Arturs Voitkus

01.06.1911 – 15.01.1991

Arturs Voitkus (1911–1991) – rakstnieks un mācītājs. Viens no latviešu trimdas autoriem, kurš visvairāk rakstījis par reliģiskām tēmām. Romānos galvenokārt tēlota trimdas latviešu sadzīve un mācītāja ikdiena svešumā.
Divas ticības mācības grāmatas un savos romānos un lugās risinājis reliģiskas un psiholoģiskas problēmas. Ar pseidonīmu Augusts Nopūta rakstījis feļetonus, savukārt lugas parakstītas ar Andreja Gravas vārdu.

Darba autors (42)

Sastādītājs (1)

Recepcijas persona (38)

Dzimšanas laiks/vieta

01.06.1911
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

15.01.1991
Otava

Personiska informācija

Dzimis tiesneša Gerharda Voitkus ģimenē. Bērnību aizvadījis Lubānā.
1937: apprecējies ar Margrietu Krūzemani, meitas Maruta un Ilze.
Tēva brālis prāvests Arturs Voitkus (miris 1962, Vācijā), brālēns Verners Voitkus, vēlāk Sidnejas Vienības ev. lut. draudzes mācītājs.

Pieaugot apcietināšanas draudiem, 1941. gada martā izmantoja iespēju un izceļoja uz Vāciju, kur līdz Otrā pasaules kara beigām strādāja Tīringā papes fabrikas laboratorijā. Ierodoties latviešu bēgļiem, noorganizēja dievkalpojumus Latvijas baznīcas virsvaldes uzdevumā Greicā.
1951: izceļoja uz Kanādu.

Profesionālā darbība

Literārā darbība
Rakstīšanai pievērsies skolas gados, studiju gados rakstīja baznīcas laikrakstā "Svētdienas rīts", bet ap 1939. gadu mācītāja G. Šauruma rediģētā rakstu krājamā iznākusi viņa Ziemassvētku ieskaņu grāmatiņa. Tai pašā parādās pa rakstam arī laikrakstos "Zemgales Balss" un "Rīts".

Literārie darbi
1946: īsprozas krājums "Stāsti par mīlestību".
1955: īsprozas krājums "Aproce".
1962: humoresku krājums "Spogulis".
1968: īsprozas krājums "Dzīvais cilvēks".

Romāni
1961: "Bet es jums saku..."
1964: "Tev nebūs..."
1965: "Aiz rožainiem mākoņiem".
1966: "Mēs gribam būt mājās", 1969: Andris Valdmanis romānu pārstrādāja lugā ar nosaukumu "Dēla noziegums".
1968: "Dzīvais cilvēks".
1970: "Ceļi tāli, ceļi tuvi".
1972: "Četri simti".
1972: "Sudraba un zelta man nav".
1975: "Dod man savu sirdi".
1977: "Svešinieki un piedzīvotāji"
1977: "Vēja nestas lapas".
1978: "Ogles pelnos".
1979: "Redzi mēs dzīvojam".
1980: "Zaudētie gadi".
1981: "Liekie".
1987: "Par vēlu" (laikrakstā "Laiks").

Sarakstījis drāmas – "Jūdass", "Liekie", "Cilvēks vārtos", "Zīmes smiltīs", "Soģis" (1968: godalgota ALA lugu sacensībā), "Zvaigznes", komēdiju "Krāpnieks", komēdija "Skaistuma sacensības". Lugas iestudētas latviešu trimdas teātros un dramatiskās kopās.
Rakstījis arī kultas dziesmas, publicētas svētrunas, ievadraksti; rakstījis par trimdas problēmām. Publicētas grāmatas: Ziemsvētku laiks.

Mācītāja gaitas
1932: rudenī kā kandidāts sāka praktiskā darbā Vienības draudzē Jelgavā, mācītāja Oļģerta Krauļa vadībā.
1935: 9. jūnijā ordinēts mācītāja amatā, kandidāta gadu nokalpojis Jelgavas pilsētas draudzē kā Jelgavas iecirkņa vikārs.
1936–1940: decembrī apstiprināts par Zaļās ev.-lut. draudzes mācītāju Zaļeniekos, līdzās šiem pienākumiem 1940: maijā kļuva arī Glūdas draudzes vikāru.
Vācijā aprūpējis latviešu bēgļu grupas Greicā, Ansbahā un Vircburgā.
1951: maijā sāka strādāt Hamiltonā, kanādiešu St. Paulu draudzē, pie kuras bijusi arī latviešu grupa, no kuras tika dibināta patstāvīga latviešu draudze ar Arturu Voitku kā mācītāju.
1954: kļuva par mācītāju Hamiltonas Kristus ev.-lut. latviešu draudzei.
1956: pārgāja darbā uz Toronto, bet aprūpē palikusi arī latviešu draudze Kičinerā.
1958–1985: kalpoja Monreālas latviešu draudzē, vēlāk dzīvoja Otavā.

1972: ievēlēts LELDAA pārvaldē.
1975: ievēlēts par LELDAA Kanādas apgabala garīgo vadītāju un Baznīcas Virsvalde iecēla par prāvestu.
Baznīcas Virsvaldes viceprezidents un Kanādas apgabala prāvests.

Kalpojot Jelgavā, bijis arī Jelgavas izglītības biedrības ģimnāzijas pieaugušiem, Jelgavas 2. pilsētas ģimnāzijas un vienu ziemu arī
Jelgavas Skolotāju institūta reliģijas skolotājs.
Skolotāja darbu turpinājis Monrealā, Latviešu skolā un vasaras nometnē.
Sabiedriskā darbā Kanādā bijis DV Hamiltonas nodaļas priekšnieks un kopš 1956: Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes loceklis.
LNAK kultūras un izglītības nozares vadītājs.

1933–1937: aktīvi darbojās jaunatnes apvienībā "Viestura Savienība", bijis tās valdes priekšsēža biedrs un faktiskais vadītājs.
Žurnāla "Ceļa Biedrs" (no 1985) un izdevuma "Baznīcas gadagrāmata" redaktors (no 1987).

1969: kopā ar sievu Margrietu Voitkus no angļu valodas tulkojis apgādā "Grāmatu Draugs" izdoto Koberta K. Masija grāmatu "Nikolajs un Aleksandra".

Citātu galerija

Par Artura Voitkus literāro devumu
"Arturs Voitkus sevi parāda kā raibās dzīves vērotāju, izceļot interesantākos tipus. Vairāk nekā citi rakstnieki viņš ētisko apvieno ar estētisko."
Bičolis, Jānis. Latvija Amerikā, Nr.38 (10.05.1969)

"Arturs Voitkus savos darbos nav kādu jaunu ceļu meklētājs formā vai satura, viņš nav ari dziļdomīgs stilists, bet gan labs fabulētājs un reālistisks dzīves vērtētājs. Viņa daudzos romānus nevar iztirzāt īsā rakstā - tie ir jālasa katram pašam, lai tuvāk iepazītos ar šī rakstnieka pasauli. Bez šī nopietna dzīves norišu tēlotāja šai rakstniekā slēpjas tomēr vēl arī kāda cita, ļoti īpatna dzirksts: viņa lieliska, nepārspējamā humora izjūta, kas mums Augusta Nopūtas persona ir dāvinājusi tādus vienreizīgus,asi tvertus tēlus kā Lampatānu, Taisnību, Pusmucu un citus, kas nelielajā Pigbridžas pilsētā no klizmas klizmā vada savas trimdinieku gaitas. Žēl, ka pēdējā laikā tik reti redzam Augusta Nopūtas vārdu mūsu periodika, jo gribētos apgalvot, ka pēc humorista Ačuka viņš ir pirmais, kas ar īstu, labvēlīgu smaidu māk priecāties par mūsu kļūdām un ne tik spožiem tikumiem, kādus bieži sev pierakstam."
Vīksna, Ingrida. Priesteris, rakstnieks, humorists, brīvās pasaules Latviešu apvienības Kultūras fonda laureāts literatūrā. Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, Nr.7 (01.07.1979)

"Voitkus ir labs novērotājs un lielisks laikmeta attēlotājs. Viņa darbos viegli uztverama centrālā doma. [..] Gandrīz katrā Voitkusa darbā risināta kāda ģimenes problēma. Abas traģēdijas Jūdass un Soģis ir ar bībeles temu un rakstītas saistīgā valodā. 10 romānos attēlota dzīve Kanādā. Par vienu no labākajiem Artūra Voitkusa darbiem K. Dronis minēja Četrus simtus. Viņš arī teica, ka autors savos darbos parādījis 20 dažādus mācītāju tēlus. Sešos viņa darbos mācītājs ir galvenā persona."
Austrālijas Latvietis, Nr.1546 (29.09.1980)