1918: pirmie darbi publicēti Smiltenes reālskolas audzēkņu izdevumā "Skolnieks" ar pseidonīmu Ptolomejs.
Publicējies mēnešrakstos "Latvju Grāmata”, "Piesaule”, "Daugava”, "Latvju Mēnešraksts”, žurnālos "Līra”, "Zaļā Vārna”, "Burtnieks”, "Sējējs”, laikrakstos "Latvis”, "Latvijas Jaunatne”, "Jaunākās Ziņas”, "Latvijas Vēstnesis”, "Rīts” un "Brīvā Zeme” (bijis speciālkorespondents Vakareiropā 1938/1939).
Kopš 1926: periodikā parādās recenzijas, apceres, literatūrvēsturiskus raksti, ievadraksti.
1935–1937: līdzstrādnieks Luda Bērziņa rediģētajai „Latviešu literatūras vēsturei”, kur publicējis apceres par Neredzīgo Indriķi, Jāni Lapiņu, Rūdolfu Egli, Paulu Jēgeri-Freimani, Arturu Gobu, Robertu Kroderi, Jāni Akmeni un Krišjāni Baronu.
1943: laikraksta „Kurzemes
Vārds” pirmajā numurā vēstīts par jaunākiem iecerēm grāmatniecībā, kur cita
starpā minēts , ka Arturs Baumanis uzsācis darbu pie "Latviešu literatūras
leksikona”, kas iecerēts 50 līdz 60 burtnīcās vairāku gadu garumā; bija uzsācis
darbu pie "Literatūras vārdnīcas”.
Sastādījis mācību līdzekli - 1935, 1936, 1938:Dzejas dārzs: ilustrēta latviešu dzejas hrestomātija pamatskolai un pirmskolai.
Monogrāfiju "Krišjānis Barons" (1935, K. Barona prēmija) un "Kronvaldu Atis" (1939) autors.
1946: sastādījis un izdevis latviešu dzejas antoloģiju angļu valodā "Latvian poetry".
Plašākais darbs – romānu cikls 8 sējumos "Hernhūtieši" (1975, K. Barona prēmija 1976) – "Grāfa kunga sūtnis", "Saderinātie", "Hernhūtieši", kur apzināti arhaizētā vēstījuma manierē, kas balstīta notikumu vērojumā no atšķirīgudarbības personu perspektīvas, sniegts plašs ieskats hernhūtisma kustības sākumos Latvijā un dažādu sociālo slāņu dzīves apstākļos un psiholoģijā.