Arturs Baumanis
27.02.1905 – 17.07.1989
Arturs Baumanis (1905–1989) – rakstnieks, literatūrvēsturnieks, kritiķis, bibliotekārs. Periodikā publicējis literārus darbus un apceres. Sarakstījis monogrāfijas "Krišjānis Barons" (1935) un "Kronvaldu Atis" (1939). 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija laikraksta "Latvju Domas" redaktors (1945–1946). Kopš 1950. gada dzīvoja ASV. Plašākais darbs - romānu cikls 8 sējumos "Hernhūtieši" (1975), kur apzināti arhaizētā vēstījuma manierē, kas balstīta notikumu vērojumā no atšķirīgudarbības personu perspektīvas, sniegts plašs ieskats hernhūtisma kustības sākumos Latvijā un dažādu sociālo slāņu dzīves apstākļos un psiholoģijā.
Dzimšanas laiks/vieta
27.02.1905
Rīga
Miršanas laiks/vieta
17.07.1989
Detroita
Personiska informācija
Dzimis amatnieka Dāvja un Marijas Baumaņu ģimenē, dzimta cēlusies no Smiltenes puses.
Profesionālā darbība
1918: pirmie darbi publicēti Smiltenes reālskolas audzēkņu izdevumā "Skolnieks" ar pseidonīmu Ptolomejs.
Publicējies mēnešrakstos "Latvju Grāmata”, "Piesaule”, "Daugava”, "Latvju Mēnešraksts”, žurnālos "Līra”, "Zaļā Vārna”, "Burtnieks”, "Sējējs”, laikrakstos "Latvis”, "Latvijas Jaunatne”, "Jaunākās Ziņas”, "Latvijas Vēstnesis”, "Rīts” un "Brīvā Zeme” (bijis speciālkorespondents Vakareiropā 1938/1939).
Kopš 1926: periodikā parādās recenzijas, apceres, literatūrvēsturiskus raksti, ievadraksti.
1935–1937: līdzstrādnieks Luda Bērziņa rediģētajai „Latviešu literatūras vēsturei”, kur publicējis apceres par Neredzīgo Indriķi, Jāni Lapiņu, Rūdolfu Egli, Paulu Jēgeri-Freimani, Arturu Gobu, Robertu Kroderi, Jāni Akmeni un Krišjāni Baronu.
1943: laikraksta „Kurzemes
Vārds” pirmajā numurā vēstīts par jaunākiem iecerēm grāmatniecībā, kur cita
starpā minēts , ka Arturs Baumanis uzsācis darbu pie "Latviešu literatūras
leksikona”, kas iecerēts 50 līdz 60 burtnīcās vairāku gadu garumā; bija uzsācis
darbu pie "Literatūras vārdnīcas”.
Sastādījis mācību līdzekli - 1935, 1936, 1938:Dzejas dārzs: ilustrēta latviešu dzejas hrestomātija pamatskolai un pirmskolai.
Monogrāfiju "Krišjānis Barons" (1935, K. Barona prēmija) un "Kronvaldu Atis" (1939) autors.
1946: sastādījis un izdevis latviešu dzejas antoloģiju angļu valodā "Latvian poetry".
Plašākais darbs – romānu cikls 8 sējumos "Hernhūtieši" (1975, K. Barona prēmija 1976) – "Grāfa kunga sūtnis", "Saderinātie", "Hernhūtieši", kur apzināti arhaizētā vēstījuma manierē, kas balstīta notikumu vērojumā no atšķirīgudarbības personu perspektīvas, sniegts plašs ieskats hernhūtisma kustības sākumos Latvijā un dažādu sociālo slāņu dzīves apstākļos un psiholoģijā.
Citātu galerija
Par romānu cikla "Hernhūtieši" daļu "Grāfa kunga sūtnis" (Ceļinieks, 1975)
"Baumanis savā triloģijā nu rāda pēckara laiku, kas sākas ar Nīstādes miera līgumu 1721. gada, kad Vidzeme atdota Krievijai un atjaunotas muižnieku privilēģijas, kas zviedru valdīšanas laika bija ierobežotas. Ar to sākas ari vissmagākais dzimtbūves laikmets mūsu vēsturē. Attēlojot hernhūtisma kustības sākumus, romāns reizē sniedz an plašu laikmeta ainu, tā ka to varam dēvēt par vēsturisku. Bet ar šāda veida romāniem ir tā: vēsturiskās vietas, personas, notikumi sacerējumam dod tikai skeletu, kas rakstniekam jāpiepilda ar dzīvu miesu un asinīm, un šai ziņā ļauta brīva vaļa viņa fantāzijai. Visos šāda veida romānos blakus vēsturiskajām personām darbojas arī fiktīvas, rakstnieka izdomātas. [..]Svarīgākais jautājums tad nu ir, par cik autors pratis savus personāžus parādīt ka patiesi dzīvus cilvēkus, līdz ar to iedzīvinot arī tēlojamo vidi un laikmetu. Jāsaka, ka Baumanim tas ir izdevies. Galvenās personas noraksturotas sīki, parādītas visāda veida izdarībās un situācijās. Cilvēki, kas parādās tikai epizodiski, un tādu ir liels skaits, iezīmēti tikai ar dažiem raksturīgiem vilcieniem. Romāna darbība risinās trijstūri: Rauna, Valmiera, Smiltene. [..] Baumanim piemīt krietnas stāstītāja dāvanas, tālab ari dažādu personu pagātnes reminiscences vai nostāstus par citām personām, kas romānā tieši nefigurē, var lasīt ar interesi. [..] Stilā autors centies panākt zināmu veclaicīgumu."Kadilis, Jānis. Dramatiski sākumi brāļu draudzēm Vidzemē. Laiks, 1975, 22. nov.
Dzimtais vārds
Artūrs Valentīns Baumanis
Pseidonīms
Ptolomejs
Darbavieta
Detroita
Strādājis Detroitas publiskajā bibliotēkā.
Rīgas pilsētas 2. pamatskola
Rīga
Skolotājs.
1922–1930
Smiltenes vidusskola
Smiltene
Strādājis par skolotāju.
1930
Smiltene
Līdz 1930. gadam strādāja par skolotāju Smiltenes reālskolā.
1937–1944
Rīga
Rakstniecības un teātra muzeja pārzinis.
1937–1940
Rīga
Jaunizveidotā Rakstniecības un teātra muzeja pārzinis.
1939–1940
Žurnāls "Raksti un Māksla" (1940)
Redaktors.
1940
Žurnāls "Raksti un Māksla" (1940)
Rīga
Atbildīgais redaktors.
1945–1946
Laikraksts "Latvju Domas" (1945–1946)
Augsburga
Redaktors.
1973
Gaŗezera vasaras vidusskola
Mičigana
Bibliotekārs.
Dalība organizācijās
Izglītība
1913–1917
Rīga
Beidzis Leitana skolu mazturīgajiem.
1918
Smiltenes reālskola
Smiltene
1919
Smiltene
Beidzis Smiltenes II pakāpes Darba skolu.
1922
Ieguvis skolotāja tiesības.
1922
Smiltenes valsts ģimnāzija
Smiltene
1923–1933
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika un tieslietas.
1952
Čikāga
Ieguvis maģistra grādu bibliotēku zinātnēs (1952) Čikāgas universitātē.
Apglabāts
Apbalvojumi
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par grāmatu "Krišjānis Barons".
1936
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par grāmatu "Kronvaldu Atis".
1939
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par romānu ciklu "Hernhūtieši" – "Grāfa kunga sūtnis", "Saderinātie" un "Hernhūtieši".
1976
Jāņa Jaunsudrabiņa balva
Balva piešķirta par romānu ciklu "Hernhūtieši".
1977