Arnolds Spekke
14.06.1887 – 27.07.1972
Arnolds Spekke (1887–1972) – literatūrzinātnieks, vēsturnieks, tulkotājs, diplomāts. Beidzis Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Romāņu-ģermāņu filoloģijas nodaļu (1915). Bijis docētājs un profesors Latvijas Universitātē (1919–1932), arī Filoloģijas fakultātes dekāns (1925–1927), izveidojis romāņu valodu studiju programmu. No 1933. līdz 1970. gadam strādājis diplomātiskajā dienestā Itālijā un ASV.
Pētījis Livonijas humānistu, īpaši Bazilija Plīnija, Augustīna Eicēdija un Solomona Frencela fon Frīdentāla latīņu valodā rakstīto dzeju, to tulkojis. Publicējis Bazīlija Plīnija grāmatu "Rīgas slavināšana 1595. gadā" (1972). Izdotas grāmatas par Latvijas vēstures jautājumiem: "Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu" (1932), "Latvieši un Livonija 16. g. s." (1935), "Latvijas Vēsture" (1948), "Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana" (1956), "Baltijas jūra senajās kartēs" (1959) u. c. Plašs biogrāfisks un kultūrvēsturisks materiāls ietverts grāmatā "Atmiņu brīži" (1967) un "Privātas vēstules un dokumenti" (1968).
Birth time/place
14.06.1887
Vecumnieku pagasts
Place/time of death
27.07.1972
Vašingtona
Personal information
Dzimis 1887. gada 14. jūnijā Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastskolas pārziņa Andreja Spekkes un viņa sievas Dārtes (dzimušas Cīrules) ģimenē.
Professional activity
1927: 20. novembrī aizstāvējis doktora disertāciju "Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595. Bas. Plinius, Encomion Rigae", kas izdota Rīgā 1927. gadā, un iegūst filoloģijas doktora grādu.
Pētījumi par vēsturi
1927: Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595 (Bas. Plinius, Encomium Rigae)1932: Quelques nouveaux matériaux pour l'histoire de la cartographie et de l'iconographie de l'ancienne Livonie
1934: Vecākie latvju tautas apģērba zīmējumi (atkārtots izdevums 1969)
1935: Latvieši un Livonija 16. g. s. (atkārtots izdevums 1995)
1948: Latvijas vēsture (atkārtots izdevums 2003)
1951: History of Latvia (Latvijas vēsture)
1952: Latvia and the Baltic problem: sketch of recent history
1957: The ancient amber routes and geographical discovery of the Eastern Baltic
1959: Baltijas jūra senajās kartēs
1961: The Baltic Sea in ancient maps
1962: Some problems of Baltic-Slavic relations in prehistoric and early historical times
1962: Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana
1964: Latvijas vēsture, 1500–1600 (kopā ar Edgaru Dunsdorfu)
1965: Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu
1968: Balts and Slavs: their early relations
1972: Rīgas slavināšana 1595. gadā (tulkojums)
Atmiņas
1967: Atmiņu brīži (atkārtots izdevums 2000)Quotes
Par zinātnieku Arnoldu Spekki
"Spekke bija īpatnējs zinātnieks – literāta un vēsturnieka apvienojums. Viņa darbos nepārtraukti zibsnī ļoti oriģinālas domas, trāpīgi teicieni, asprātīgi un dažkārt ciniski satiriski vērtējumi. Viņš ir plaša vēriena, bet var manīt, ka viņu atbaida vēsturnieka darba metodes, dziļākas tekstu analizes, vēŗu un bibliogrāfijas aparāts. Viņš mīl pārlēkt no vienas problēmas uz otru, apstājoties tikai vietās, kas viņu speciāli ieinteresējušas. Savos darbos viņš min daudzus avotus, bet vairumā tos neiztirzā. Vēl lielāks ir to avotu skaits, kas paliek nepamanīti vai nepieminēti. Šķiet, ka viņa daba ir bijusi mākslinieciska, kas cīnījusies pret metodisko pieeju. Viņa pamattreniņš bija literātūrā. Arī savā ģimenē viņš saistījās ar mākslinieci – pianisti Aleksandru Stērsti, pazīstamā latviešu kultūras darbinieka Andreja Stērstes meitu. Viņa kundzes māsa – pazīstamā dzejniece Elza Stērste precējās ar dzejnieku Edvardu Virzu, kas abi meklēja ierosmes franču dzejas pasaulē. Nav brīnums, ka vēstures vielu Spekke bieži mazāk analizēja, bet vairāk izjuta un skatīja gara acīm, kā savā nekrologā minējis docents Benno Ābers, kas viņu labi pazina."Andersons, Edgars. Arnolds Spekke (1887. g. 14.6.–1972. g. 27.7.). Jaunā Gaita, 1973, Nr. 92.
"Ceļu pavēris romāņu garam, viņš ar plašu erudīciju un laikmeta saprašanu, ko viņam devušas tieši viņa plašās humānisma un renesanses studijas, viņš atgriežas pie latviešu vēstures un tieši pie visvairāk nesaprastā tās laikmeta, ko visvairāk skārušas svešzemju intelekta un mākslas ietekmes, kas nāk pār Poliju no Itālijas. Viņam ir bijusi iespēja rādīt, kāda ir bijusi tai laikā interese par mūsu zemi, kā šo zemi pazīst ģeogrāfi un kartogrāfi, ko par viņu saka ceļotāji un oficiāli ziņojumi, ko par viņu domā un raksta arī šejienes vācieši, kuri vismazāk slavas dziesmu dzied vecās Livonijas sadrupušai iekārtai. Viņš rāda arī, kādas ziņas ir tieši par latviešiem, par viņu dzīves apstākļiem, apģērbu, parašām, ticējumiem un kultiem; 300—400 gadus pēc kristīgās ticības ievešanas Latvijā latvieši arvien vel turas pie tēvu tēvu reliģijas, tādēļ viņus joprojām vēl dēvē par pagāniem. Latvijas kultūras posmam, kuram tas savu darbu veltījis, prof. A. Spekke pieiet ar sapratēja skatu, pāri atsevišķiem faktiem saskatot ceļu viņu sintēzei, kas bruņota ar svarīgu pierādījumu aparātu vērtīgajās piezīmes un ar tekstu un arhīvā dokumentu plašu materiālu. Viņš prot savu darbu ietērpt arī valodas formā, kas valdzina ar stila bagātību un domu spriganību."
Straubergs, Kārlis. Prof. Dr. phil. Arnolds Spekke. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1937, Nr. 2.
Affinities
Aleksandra Spekke - Wife
Andrejs Arnolds Spekke - Grandson
Andrejs Spekke - Son
Additional names
Arnolds Speke
Participation in organisations
Studentu korporācija "Beveronija"
17.01.1926
Latviešu-franču tuvināšanās biedrība
Rīga
Dibinātājs un valdes loceklis
Education
1897–1901
Iecavas pagastskola
Iecava
1902–1906
Jelgavas reālskola
Svētes iela 18, Jelgava
1906–1907
Rīgas Politehniskais institūts
Rīga
Studējis mehāniku"Mehānikas studijās gaitas tomēr bija ļoti īsas: Spekki izslēdza no Politehniskā institūta par piedalīšanos politiska rakstura sanāksmē, kā toreiz teica "mītiņā". Tā kā viņš atteicās parakstīt solījumu ar politiku vairs nenodarboties, tad studijas institūtā bija jāizbeidz."Lejiņš, Pēteris. Arnolds Spekke. Laiks, 1962,13. jūnijs.
01.1908–06.1908
Maskavas Universitāte
Maskava
Juridiskā fakultāte
09.1908–1915
Maskavas Universitāte
Maskava
Vēstures un filoloģijas fakultātes Romāņu-ģermāņu filoloģijas nodaļa
1909
Lazareva Austrumu valodu institūts
Maskava
Vienu semestri brīvklausītājs arābu valodā.
09.1915–1918
Maskavas Universitāte
Maskava
Vakareiropas literatūras katedrā gatavojas zinātniskai darbībai romāņu filoloģijā, saņem arī stipendiju, un 1918. gadā noliek maģistra pārbaudījumus galvenajos priekšmetos.
Residence
1907–1918
Maskava
1933–1954
Roma
1954–1972
Vašingtona
Working place
1914–1918
Maskava
Arheoloģijas institūts, lektors
1914–1918
Maskava
Strādājis par latīņu valodas skolotāju vairākās Maskavas ģimnāzijās
1918–1919
Jelgavas reālģimnāzija
Jelgava
Skolotājs
1918
Liepājas reālģimnāzija
Liepāja
Dibinātājs
09.1919–1923
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Romāņu filoloģijas docētājs, no 1922. gada – profesors.
1920–1922
Riga State Gymnasium No.1
Rīga
Direktors
1922
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas doktors un profesors.
1923–1925
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Romāņu filoloģijas docētājs, profesors
1925–1927
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas fakultātes dekāns
1927–1929
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studentu lietu prorektors
1929–1930
Mēnešraksts "Jaunatne" (1929–1930)
Rīga
Redaktors
1932
Itālija
Rokfellera stipendiāts, zinātniskais komandējums uz Itāliju
1932
Polija
Rokfellera stipendiāts, zinātniskais komandējums uz Poliju
10.1933–09.08.1940
Roma
Sūtnis Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā ar rezidenci Romā.
1941–1954
Roma
Pelnījies kā privātstundu skolotājs (mācījis latīņu valodu), tulks, žurnālists.
1945–1950
Roma
Latviešu bēgļu komitejas vadītājs.Komiteju nodibināja kopā ar katoļu garīdznieku Jāzepu Čamani (1885–1964).
21.04.1954–06.1954
Vašingtona
Iecelts pat pilnvaroto lietvedi, sūtniecības vadītāju
06.1954–04.1963
Vašingtona
Ģenerālkonsuls
05.05.1963–01.10.1970
Vašingtona
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs
Pārapbedīts
20.09.2007
Vecumnieku kapi
Pārapbedīta arī Arnolda Spekkes dzīvesbiedres Aleksandras Stērstes-Spekkes urna.
Memorials
2017
Vecumnieki
2017. gadā Arnolda Spekkes 130. dzimšanas dienā pie Vecumnieku skolas atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu: "Vecmuižas skolas ēka celta no 1887.–1889. gadam skolas pārziņa Andreja Spekkes vadībā. Līdz 1900. gadām te dzīvoja nākošais Latvijas vēstnieks, diplomāts, vēsturnieks-profesors Arnolds Spekke (1887–1972)."
Awards
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Rīgas humanista Frenceļa poēma "Par īsto dižciltību un zinību cieņu"", "Livonijas dzejnieka humanista Eicedija poēma "Danubins"".
Zinātne
1926
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Alt-Riga im Licht eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595".
Zinātne
1928
The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1928. gada 14. novembra lēmumu.
III šķira
1928
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Livonijas zemnieku kustības un nemieri 16. gs. otrā pusē".
1932
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu", par rakstu "Daži veci tiesu protokoli par zemnieku nemieriem".
1933
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Vecākie latvju tautas apģērba zīmējumi".
1935
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latvieši un Livonija 16. gs."
Zinātne
1936
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "History of Latvija" ("Latvijas vēsture").
1952