Par grāmatu "Ceļi un cilvēki" (Gauja, 1992)
"Autore ir ceļotāja, vērotāja un laba vēstures zinātāja, kas ne vien apraksta ceļojumus, bet lasītāju iepazīstina ar apmeklēto valstu cilvēkiem, vēsturi un ģeogrāfiju. Viņa ātrvilcienā brauc no vienas vietas uz otru, dažreiz uz brītiņu pieturot kādā vietā, pēc tam steidzas uz nākamo pieturu. [..] Bērnības un jaunības gadus Anna Kliešmete pavadījusi Pļaviņās, skaistā pilsētiņā, Daugavas klinšainajos krastos, kas cara laikā bijusi liels plostu centrs. īsi, it kā garām ejot, pieminēti literāti Jānis Jaunsudrabiņš, brāļi Štrāli u. c. Ar bijību autore aprakstījusi savas studijas Latvijas Universitātē filoloģijas fakultātes ģermāņu filoloģijas nodaļā. [..] Autore savas universitātē iegūtās zināšanas parāda grāmatas pēdējās simts lappusēs, aprakstot un analizējot latviešu un vācu rakstniekus un viņu darbus. Divi raksti ir par Jāņa Jaunsudrabiņa dzīvi, literāro darbu un gleznošanu. Pļaviņās viņš nevēlējās tālruni, viņam pietika ar ciemos atbraukušiem rakstniekiem un māksliniekiem."
Irbe, Viktors. Ceļojumi un vērtējumi.
Brīvā Latvija, 1993, 1. marts.
"Kliešmete dokumentē savu studiju laiku Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē, pastāsta par savām pirmajām skolotājas gaitām Daugavpilī, par vēlākām Rīgā un tālāk bēgļu gaitās, nometņu laika skolās Vācijas ziemeļos un dienvidos. Pievienoti labi vēsturiski foto uzņēmumi. Tur atmiņas par rakstnieku Jāni Sarmu, par gleznotāju Otto Grebži un subjektīvi apcerējumi par Latviešu tautas garīgo seju, par Skalbes rakstiem mūsu nacionālpolītisko problēmu gaismā. Kā dienasgrāmata A. Kliešmete atklāj savu ceļošanas prieku, "kad dzīves ceļš aizvijas plašā pasaulē". [..] Sakopoto rakstu sižeti visai daudzveidīgi, bet informatīvi un var saistīt lasītāju, rosināt uz pārdomām."
Bēne, Alma. Rakstīšanas un ceļošanas prieks.
Laiks, 1993, 5. maijs.