Search

Andrass

3 pictures
Andrass
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Andrass
Andrass
Avots: Atpūta, Nr.642 (19.02.1937.).
Roles: public employee, teacher, translator, writer

07.04.1879 – 13.02.1937

Andrass (īstajā vārdā Alfrēds Andersons, 1879–1937) – literāts, tulkotājs, pedagogs, sabiedrisks darbinieks, inženieris. Sarakstījis dramatiskus darbus, noveles un dzejoļus, kā arī tulkojis operu un operešu libretus, dziesmu tekstus. Bijis vairāku vidusskolu skolotājs un direktors. No 1921. gada līdz 1928. gadam bijis Rīgas pilsētas galva. Šai amatā daudz darba veltījis kara postījumu likvidēšanai un pilsētas sociālai attīstībai, īpašu uzmanību veltot arī kultūrai.

  • Author (8)

    • Birth time/place

    07.04.1879
    Duntes muiža

    Place/time of death

    13.02.1937
    Rīga

    Personal information

    Dzimis kuģu būvētāja ģimenē.

    Professional activity

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    Nozīmīgākās dzejas publikācijas
    1915: dzejoļi laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā (1915. 02.28., 1915.04.11.).
    1916: dzejoļi izdevumos "Līdums" (1916.03.23) un "Baltija" (1916.06.22.,1916.05.14).

    Drāmas
    1916: "Ķēniņš Dāvids".
    1933: "Baltezeru dzimtas asinis".

    Rakstījis un periodikā publicējis dzejoļus un noveles.

    TULKOJUMI

    1919: Riharda Vāgnera (Richard Wagner) operas "Tanheizers" librets.
    1929: tulkojis operetes "Trejmeitiņas" libretu un Franča Šūberta (Franz Schubert) dziesmas.
    1931: Oskara Štrausa (Oscar Straus) muzikālās komēdijas "Valša sapnis" librets.

    No vācu valodas tulkojis Heinriha Heines (Heinrich Heine) un Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe) dzejoļus, kā arī citu Riharda Vāgnera operu un operešu libretus, tostarp – "Tristans un Izolde" un "Parsifāls".

    Tulkojis Jāņa Mediņa operas "Sprīdītis" libretu, kā arī Jāņa Kalniņa un Jāņa Zālīša dziesmu tekstus uz vācu valodu.

    Quotes

    PAR ANDRASA PERSONĪBU

    "Kas gan nepazīst mūsu Rīgas sabiedrībā vienmēr kustīgo, omulīgo kungu; viesībās – veiklo anekdotu stāstītāju un neapkūstošo dziesmu skandinātāju? Viņa enerģijā, uzņēmīgā dabā apvienots mākslinieks, politiķis un saimniecisks talants. Šis kungs ir – inž. Alfrēds Andersons. [..] Vakar – Rīgas pilsētas galva, Nacionālās operas direktors, politiskas partijas līderis; šodien – skolas direktors, kuģu īpašnieks un lauksaimnieks, vairāku citu saimniecisku uzņēmumu līdzdalībnieks; rītu – kas to lai zin! [..] Neviļus rodas jautājums: no kurienes šāda spēka pārpilnība, kas izpaužas tik vispusīgā un nenogurstošā darbībā?"

    Ceemā pee Joztu saimneeka Alfreda Andersona. Atpūta, Nr. 299., 25.07.1930., 26. lpp.

    "Sevišķi tuva [Andrasam] bija Šūmaņa, Šūberta, Bēthovena un Vāgnera mūzika. Šūmani un Šūbertu viņš zināja gandrīz no galvas. Kādreiz, sēžot kopā ar draugiem no vācu aprindām, [viņam] iznācis strīdus par kādu Šūmaņa dziesmu. Galda biedri apgalvojuši – tā piederot Šūbertam. Andersons tomēr palicis pie sava, pasakot pat krājuma lapaspusi, kurā dziesma iespiesta. Pārbaudot, izrādījies, ka latviešu zemniekdēls zina labāk Šūmaņa mūziku, nekā komponista tautas brāļi."

    P.A. Alfrēds Andersons – tuvinieku un draugu atmiņās. Jaunākās Ziņas, Nr. 38. 16.02.1937., 15. lpp.

    Affinities

    Vilis Olavs - Friend

    Occupations

    public employee
    teacher
    translator
    writer

    Name at birth

    Alfrēds Andersons

    Education

    Limbažu pilsētas skola
    Limbaži
    Mācījies Limbažu pilsētas skolā.

    Millera proģimnāzija
    Rīga
    Mācījies Millera proģimnāzijā Rīgā.

    –1904
    Rīgas Pilsētas reālskola
    Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
    Absolvējis Rīgas pilsētas reālskolu.

    –1904
    Rīgas Politehniskais institūts
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Studējis būvinženiera specialitātē un ieguvis inženiera grādu.

    1885
    Skulte 6-year Primary School
    Skulte
    Mācījies Skultes draudzes skolā.

    Working place

    1907–1914
    Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
    Aleksandra Čaka iela 26, Rīga
    No 1907. gada strādājis par matemātikas un fizikas skolotāju; 1910. gadā kļūst par komercskolas direktoru.

    1914–1917
    Sanktpēterburga
    1. pasaules kara laikā strādājis Petrogradā Bēgļu apgādāšanas centrālajā komitejā.

    1917–1917
    Strādājis Viskrievijas zemstu savienības Ziemeļu nodaļā.

    1918–1918
    Rīgas Politehniskais institūts
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Bijis Inženieru nodaļas dekāns.

    1919–1919
    Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola
    Zvārdes iela 1, Rīga
    Bijis Rīgas 4. vidusskolas direktors.

    1920–1921
    Bijis Rīgas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs.

    1921–1928
    Rīgas pilsētas mērs (Rīgas pilsētas galva).

    1928–1934
    Rīgas pilsētas komercskola
    Rīga
    Bijis Rīgas pilsētas komercskolas direktors.

    Buried

    Rīgas Pirmie Meža kapi