PAR ANDRASA PERSONĪBU
"Kas gan nepazīst mūsu Rīgas sabiedrībā vienmēr kustīgo, omulīgo kungu; viesībās – veiklo anekdotu stāstītāju un neapkūstošo dziesmu skandinātāju? Viņa enerģijā, uzņēmīgā dabā apvienots mākslinieks, politiķis un saimniecisks talants. Šis kungs ir – inž. Alfrēds Andersons. [..] Vakar – Rīgas pilsētas galva, Nacionālās operas direktors, politiskas partijas līderis; šodien – skolas direktors, kuģu īpašnieks un lauksaimnieks, vairāku citu saimniecisku uzņēmumu līdzdalībnieks; rītu – kas to lai zin! [..] Neviļus rodas jautājums: no kurienes šāda spēka pārpilnība, kas izpaužas tik vispusīgā un nenogurstošā darbībā?"
Ceemā pee Joztu saimneeka Alfreda Andersona. Atpūta, Nr. 299., 25.07.1930., 26. lpp.
"Sevišķi tuva [Andrasam] bija Šūmaņa, Šūberta, Bēthovena un Vāgnera mūzika. Šūmani un Šūbertu viņš zināja gandrīz no galvas. Kādreiz, sēžot kopā ar draugiem no vācu aprindām, [viņam] iznācis strīdus par kādu Šūmaņa dziesmu. Galda biedri apgalvojuši – tā piederot Šūbertam. Andersons tomēr palicis pie sava, pasakot pat krājuma lapaspusi, kurā dziesma iespiesta. Pārbaudot, izrādījies, ka latviešu zemniekdēls zina labāk Šūmaņa mūziku, nekā komponista tautas brāļi."
P.A. Alfrēds Andersons – tuvinieku un draugu atmiņās. Jaunākās Ziņas, Nr. 38. 16.02.1937., 15. lpp.