Andrass

Dzimis kuģu būvētāja ģimenē.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Nozīmīgākās dzejas publikācijas
1915: dzejoļi laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā (1915. 02.28., 1915.04.11.).
1916: dzejoļi izdevumos "Līdums" (1916.03.23) un "Baltija" (1916.06.22.,1916.05.14).

Drāmas
1916: "Ķēniņš Dāvids".
1933: "Baltezeru dzimtas asinis".

Rakstījis un periodikā publicējis dzejoļus un noveles.

TULKOJUMI

1919: Riharda Vāgnera (Richard Wagner) operas "Tanheizers" librets.
1929: tulkojis operetes "Trejmeitiņas" libretu un Franča Šūberta (Franz Schubert) dziesmas.
1931: Oskara Štrausa (Oscar Straus) muzikālās komēdijas "Valša sapnis" librets.

No vācu valodas tulkojis Heinriha Heines (Heinrich Heine) un Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe) dzejoļus, kā arī citu Riharda Vāgnera operu un operešu libretus, tostarp – "Tristans un Izolde" un "Parsifāls".

Tulkojis Jāņa Mediņa operas "Sprīdītis" libretu, kā arī Jāņa Kalniņa un Jāņa Zālīša dziesmu tekstus uz vācu valodu.

PAR ANDRASA PERSONĪBU

"Kas gan nepazīst mūsu Rīgas sabiedrībā vienmēr kustīgo, omulīgo kungu; viesībās – veiklo anekdotu stāstītāju un neapkūstošo dziesmu skandinātāju? Viņa enerģijā, uzņēmīgā dabā apvienots mākslinieks, politiķis un saimniecisks talants. Šis kungs ir – inž. Alfrēds Andersons. [..] Vakar – Rīgas pilsētas galva, Nacionālās operas direktors, politiskas partijas līderis; šodien – skolas direktors, kuģu īpašnieks un lauksaimnieks, vairāku citu saimniecisku uzņēmumu līdzdalībnieks; rītu – kas to lai zin! [..] Neviļus rodas jautājums: no kurienes šāda spēka pārpilnība, kas izpaužas tik vispusīgā un nenogurstošā darbībā?"

Ceemā pee Joztu saimneeka Alfreda Andersona. Atpūta, Nr. 299., 25.07.1930., 26. lpp.

"Sevišķi tuva [Andrasam] bija Šūmaņa, Šūberta, Bēthovena un Vāgnera mūzika. Šūmani un Šūbertu viņš zināja gandrīz no galvas. Kādreiz, sēžot kopā ar draugiem no vācu aprindām, [viņam] iznācis strīdus par kādu Šūmaņa dziesmu. Galda biedri apgalvojuši – tā piederot Šūbertam. Andersons tomēr palicis pie sava, pasakot pat krājuma lapaspusi, kurā dziesma iespiesta. Pārbaudot, izrādījies, ka latviešu zemniekdēls zina labāk Šūmaņa mūziku, nekā komponista tautas brāļi."

P.A. Alfrēds Andersons – tuvinieku un draugu atmiņās. Jaunākās Ziņas, Nr. 38. 16.02.1937., 15. lpp.

Alfrēds Andersons

Limbažu pilsētas skola
Limbaži
Mācījies Limbažu pilsētas skolā.

Millera proģimnāzija
Rīga
Mācījies Millera proģimnāzijā Rīgā.

–1904
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Absolvējis Rīgas pilsētas reālskolu.

–1904
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis būvinženiera specialitātē un ieguvis inženiera grādu.

1885
Skultes 6-klašu pamatskola
Skulte
Mācījies Skultes draudzes skolā.

1907–1914
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 26, Rīga
No 1907. gada strādājis par matemātikas un fizikas skolotāju; 1910. gadā kļūst par komercskolas direktoru.

1914–1917
Sanktpēterburga
1. pasaules kara laikā strādājis Petrogradā Bēgļu apgādāšanas centrālajā komitejā.

1917–1917
Strādājis Viskrievijas zemstu savienības Ziemeļu nodaļā.

1918–1918
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Bijis Inženieru nodaļas dekāns.

1919–1919
Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola
Zvārdes iela 1, Rīga
Bijis Rīgas 4. vidusskolas direktors.

1920–1921
Bijis Rīgas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs.

1921–1928
Rīgas pilsētas mērs (Rīgas pilsētas galva).

1928–1934
Rīgas pilsētas komercskola
Rīga
Bijis Rīgas pilsētas komercskolas direktors.

Rīgas Pirmie Meža kapi