"Esenberģu Lizetes dzejas ir prātulas epigrammas formā. Tanīs ieveidota īpatnēja sadzīves filozofija, asas domas un nesaudzīgi spriedumi. Ārējā veidolā un saturā šīs prātulas radniecīgas Jāņa Esenberģa šāda rakstura dzejām, kas liecina par garīgu radniecību abu autoru starpā."
Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: Valters un Rapa, 1931, 46.-47. lpp.
Par Alīdes Esenbergas pirmo publikāciju "Vaļējas lapiņas" Plūdonis saka: "Īpatnēja šais prātulās gan vēl nekā nevar izmanīt. Tiklab formas, kā satura ziņā, viņām tik liela vienādība ar brāļa prātulām, ka vienas no otrām bez paraksta nav izšķiramas. Pats viņu virsraksts dod liecībui par dzejnieces domu jumību ar brāli. Pēdējais kāda paša sakopotu dzejoļu krājumiņu nosaucis par "Rudens lapiņām". Esenberģu Lizete tāpat kā brālis mīl filozofēt — par dzīvi un līdzīgi viņam māk savus spriedumus ieliet gludā, noteiktā epigramatiskā formā. Var redzēt, ka viņa vēl atrodas gluži zem brāļa iespaida. Viņas dzeja izaugusi kā otra atvase no tā paša celma un saaugusi ar brāļa dzeju kā divi rieksti par jumi."
Lilija Brante. Esenberģu Lizetes dzīve un attiecības ar brāli – dzejnieku. "Rīts" Nr. 16. 16. 01. 1938.