Alberts Jansons

1915–1919: Alberta Jansona vecāki Pirmā pasaules kara sākumā evakuējās uz Tartu, kur Alberts Jansons arī dzimis. 1919. gadā ģimene atgriezās Latvijā.
1923: pēc abu vecāku nāves dzīvoja pie radiem Turlavā.
1934: par līdzdalību nelegālajā komjaunatnes organizācijā apcietināts.
1937: atkārtoti apcietināts.

1945, 13. jūl: pirmā publikācija – stāsts "Ar piekto lielgabalu" laikrakstā "Literatūra un Māksla".
Romāni 1950: "Ķēņu ciems".
1953: "Ķēņu ciems mostas".
1960: "Epikūra pravietis".
1965: "Vientulības ilgas".
1970: "Es karā aiziedams".
1977: "Sāpe nenorimst".

Lugas1954: "Cilpas".
1956: "Ne jau vienmēr izdabāsi...".
1957: "Sirds mana vientuļā...".

Stāstu krājums1966: "Bīstamā sieviete".

Stāsti bērniem1954: "Notikums pļavā".
1975: "Lielā Kristapa jaunais amats".

Izlases1965: "Uz tilta".
1985: "Klusa nakts".

Ārzemju autoru darbu tulkojumiNo krievu valodas
1958: Iļja Ilfs un Jevgeņijs Petrovs "Divpadsmit krēsli", "Zelta teļš".
1965: stāstu un apceru krājums "Varoņdarbs".
1967: Leonīds Lenčs "Skaistuļu albums".
1967: Ivans Kostjukovs "Tā kunga kalpi".
1967: Viktors Ardovs "Burvju dzira".

Par darbu Latvijas Padomju rakstnieku savienībā"Viņam bija lemts gadus desmit (1965–1974) būt mūsu
uzskatiem tik ļoti dažādo rakstnieku kolektīva organizatoriski radošā darba
centrā kā valdes pirmajam sekretāram. Pēc literātu revolucionārās pārbūves
kongresa. Kopā ar jauniem kolēģiem sekretāriem, kas strādāja pārmaiņus, īpaši
grūts bija pats sākums, kad mums, šos amatos nepieredzējušiem, nācās izjust no
valdes izbalsoto un viņu draugu tiešo un netiešo nepatiku un sašutumu. Alberts
šajās un citās sarežģītās situācijas rīkojās kā drošs un tālredzīgs vadonis,
viņam taču aiz muguras bija revolucionāra pagrīdnieka un strēlnieka pieredze.
Katru faktu viņš aplūkoja dialektiskās sakarībās un nemēdza būt pārsteidzīgs. [..]
Viņam bija lemts cīnīties arī citās mājās – Centrālajā Komitejā un Grāmatu
komitejā, kur sēdēja pelšiski vosiski ierēdņi, kas izmisīgi turējās pie saviem
un kāri skatījās uz augstākiem krēsliem un kam nerūpēja ne dzīves, ne
literatūras attīstība. Katra nestandarta doma, katrs spilgtāks māksliniecisks
meklējums tur tolaik tika preparēts un izskausts. “Albertam Lielajam” un viņa
komandai nācās doties aizsardzībā un arī pretuzbrukumā brīžos, kad bija
apdraudēts ne tikai kāda darba, bet arī paša rakstnieka liktenis."

Bērsons, Ilgonis. Alberta Jansona piemiņai. Karogs, Nr. 11, 1989, 1. nov.

author
play writer
translator

–1952
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Republikāniskā partijas skola
Rīga

1928–1932
Turlava 6-year Primary School
Turlava

1932–1934
Rīgas pilsētas komercskola
Rīga
Vakara kursi. Mācības netika pabeigtas, jo 1934. gadā tika apcietināts.

1956–1958
The Maxim Gorky Literature Institute
Povarskaya 25А, Maskava
Beidzis Augstākos literatūras kursus

Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts

1932
Rīga
Strādājis gadījuma darbus – pienotavā, skārdnieka darbnīcā.

1936–1937
Rīga
Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, Rīgas piena kombinātā

1938–1940
Rīga
Rīgas patērētāju savienības strādnieks

1940–1941
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
Grāmatniecības tresta reklāmu sektora vadītājs

1945–1950
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Korespondents, komunistiskās partijas dzīves, informācijas, tad literatūras un mākslas nodaļas vadītājs

1952–1962
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Daiļliteratūras redakcijas vadītājs, vēlāk – galvenā redaktora vietnieks

1962–1964
LPSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komiteja
Rīga
Literāro un mākslas raidījumu galvenais redaktors

01.1966–12.1974
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes pirmais sekretārs

1974
PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskā nodaļa
Rīga
Valdes priekšsēdētājs

1915–1919
Tartu

1923–1932
Turlava

1932–1941
Rīga

1934–1936
Rīga
Par līdzdalību nelegālajā komjaunatnes organizācijā apcietināts.

1937
Rīga

1937–1938
Daugavpils
Iesaukums Latvijas armijā

1941–1945
Sarkanā armija
Krievija
Strādnieku gvardes bataljona un Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā

1943–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1950–1989
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1952–1989
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1970
Donava
Miera brauciens pa Donavu.

1970
Zviedrija

01.1971
Ēģipte

1972
Polija

09.1977
Čehoslovākija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

08.1989
Raiņa kapi

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1967