Alberts Jansons
16.03.1915 – 22.08.1989
Alberts Jansons (1915–1989) – rakstnieks, dramaturgs, tulkotājs. Rakstījis romānus, lugas un stāstus. Bijis laikraksta "Cīņa" redakcijas loceklis, Latvijas Valsts izdevniecības, LPSR Ministru Padomes Radioraidījumu
un televīzijas komitejas darbinieks, Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskā nodaļas valdes priekšsēdētājs.
Dzimšanas laiks/vieta
16.03.1915
Tartu
Miršanas laiks/vieta
22.08.1989
Rīga
Personiska informācija
1915–1919: Alberta Jansona vecāki Pirmā pasaules kara sākumā evakuējās uz Tartu, kur Alberts Jansons arī dzimis. 1919. gadā ģimene atgriezās Latvijā.
1923: pēc abu vecāku nāves dzīvoja pie radiem Turlavā.
1934: par līdzdalību nelegālajā komjaunatnes organizācijā apcietināts.
1937: atkārtoti apcietināts.
Profesionālā darbība
1945, 13. jūl: pirmā publikācija – stāsts "Ar piekto lielgabalu" laikrakstā "Literatūra un Māksla".
Romāni
1950: "Ķēņu ciems".
1953: "Ķēņu ciems mostas".
1960: "Epikūra pravietis".
1965: "Vientulības ilgas".
1970: "Es karā aiziedams".
1977: "Sāpe nenorimst".
Lugas
1954: "Cilpas".
1956: "Ne jau vienmēr izdabāsi...".
1957: "Sirds mana vientuļā...".
Stāstu krājums
1966: "Bīstamā sieviete".
Stāsti bērniem
1954: "Notikums pļavā".
1975: "Lielā Kristapa jaunais amats".
Izlases
1965: "Uz tilta".
1985: "Klusa nakts".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas
1958: Iļja Ilfs un Jevgeņijs Petrovs "Divpadsmit krēsli", "Zelta teļš".
1965: stāstu un apceru krājums "Varoņdarbs".
1967: Leonīds Lenčs "Skaistuļu albums".
1967: Ivans Kostjukovs "Tā kunga kalpi".
1967: Viktors Ardovs "Burvju dzira".
Citātu galerija
Par darbu Latvijas Padomju rakstnieku savienībā
"Viņam bija lemts gadus desmit (1965–1974) būt mūsu
uzskatiem tik ļoti dažādo rakstnieku kolektīva organizatoriski radošā darba
centrā kā valdes pirmajam sekretāram. Pēc literātu revolucionārās pārbūves
kongresa. Kopā ar jauniem kolēģiem sekretāriem, kas strādāja pārmaiņus, īpaši
grūts bija pats sākums, kad mums, šos amatos nepieredzējušiem, nācās izjust no
valdes izbalsoto un viņu draugu tiešo un netiešo nepatiku un sašutumu. Alberts
šajās un citās sarežģītās situācijas rīkojās kā drošs un tālredzīgs vadonis,
viņam taču aiz muguras bija revolucionāra pagrīdnieka un strēlnieka pieredze.
Katru faktu viņš aplūkoja dialektiskās sakarībās un nemēdza būt pārsteidzīgs. [..]
Viņam bija lemts cīnīties arī citās mājās – Centrālajā Komitejā un Grāmatu
komitejā, kur sēdēja pelšiski vosiski ierēdņi, kas izmisīgi turējās pie saviem
un kāri skatījās uz augstākiem krēsliem un kam nerūpēja ne dzīves, ne
literatūras attīstība. Katra nestandarta doma, katrs spilgtāks māksliniecisks
meklējums tur tolaik tika preparēts un izskausts. “Albertam Lielajam” un viņa
komandai nācās doties aizsardzībā un arī pretuzbrukumā brīžos, kad bija
apdraudēts ne tikai kāda darba, bet arī paša rakstnieka liktenis."
Bērsons, Ilgonis. Alberta Jansona piemiņai. Karogs, Nr. 11, 1989, 1. nov.
Nodarbes
Izglītība
–1952
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Republikāniskā partijas skola
Rīga
1928–1932
Turlavas 6-klašu pamatskola
Turlava
1932–1934
Rīgas pilsētas komercskola
Rīga
Vakara kursi. Mācības netika pabeigtas, jo 1934. gadā tika apcietināts.
1956–1958
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Beidzis Augstākos literatūras kursus
Darbavieta
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts
1932
Rīga
Strādājis gadījuma darbus – pienotavā, skārdnieka darbnīcā.
1936–1937
Rīga
Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, Rīgas piena kombinātā
1938–1940
Rīga
Rīgas patērētāju savienības strādnieks
1940–1941
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
Grāmatniecības tresta reklāmu sektora vadītājs
1945–1950
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Korespondents, komunistiskās partijas dzīves, informācijas, tad literatūras un mākslas nodaļas vadītājs
1952–1962
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Daiļliteratūras redakcijas vadītājs, vēlāk – galvenā redaktora vietnieks
1962–1964
LPSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komiteja
Rīga
Literāro un mākslas raidījumu galvenais redaktors
01.1966–12.1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Valdes pirmais sekretārs
1974
PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskā nodaļa
Rīga
Valdes priekšsēdētājs
Dzīvesvieta
1915–1919
Tartu
1923–1932
Turlava
Apcietinājums
1932–1941
Rīga
1934–1936
Rīga
Par līdzdalību nelegālajā komjaunatnes organizācijā apcietināts.
1937
Rīga
Dienests
1937–1938
Daugavpils
Iesaukums Latvijas armijā
1941–1945
Sarkanā armija
Krievija
Strādnieku gvardes bataljona un Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā
Dalība organizācijās
1943–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs
1950–1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1952–1989
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Ceļojums
1970
Donava
Miera brauciens pa Donavu.
1970
Zviedrija
01.1971
Ēģipte
1972
Polija
09.1977
Čehoslovākija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
Apglabāts
08.1989
Raiņa kapi