Aija Priedīte

Tēvs Pēteris Janelsiņš (1916–1992) ir gleznotājas un rakstnieces Veronikas Janelsiņas brālis.

1944: ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1946: pārcēlusies uz dzīvi Zviedrijā.
Kopš 1994: dzīvo Latvijā.

Zinātniskā darbība
1987: Stokholmas universitātē ieguvusi filoloģijas doktores grādu par pētījumu "Als die Bäume sprechen konnten: zur Funktion des Bildes in Kārlis Skalbes Märchen. Ein Beitrag zum europäischen Kunstmärchen ("Kad koki runāja. Par tēlu funkcijām Kārļa Skalbes pasakās""; publicēts Stockholm: Almqvist & Wiksell International, 1987, sērijā Acta Universitatis Stockhomiensis, Stockholm studies in Baltic languages, University of Stockholm).

Publikācijas cittautu izdevumos "Baltisches Jahrbuch" (Vācija), "Horisont" (Zviedrija), "Journal of Baltic Studies" (ASV) un citviet.

Citi pētījumi
2012: "Zaļās zemes dievsunīšu un likteņu līdumnieku laiki".
2012: "Stuburi: kādas Latvijas viensētas dzīve".

Citas grāmatas
1991: Latviešu kultūras darbinieki ārzemēs: (trimdas sākums) (Rīga: Latvijas Zinību biedrība).
1999: Lettisch intensiv!: das Lehrbuch der lettischen Sprache / kopā ar Andreas Ludden.

Tulkojusi Astrīdes Lindgrēnas un Bjerna Berga grāmatu "Trakais Emīls" (1973, Bromma: Atvase).

Par Aijas Priedītes disertāciju "Als die Bäume sprechen konnten" (1987)"A. Priedītes mērķis nav bijis tradicionāli izvērtēt Skalbes metaforas, salīdzinājumus vai alegorijas kā teksta izdaiļojumu, bet gan pārliecināt par šī māksliniecisko līdzekļu arsenāla pakārtotību kopības jēdzienam "valodas tēls" (Bild). Metaforu viņa apzīmē par "miniatūrtēlu", piešķiŗ tai tēlu hierarchijā vismazākās vienības statusu. Pēc A. Priedītes domām tēlu sekvences ietekmē metafora spēj pārvērsties par alegoriju, bet piesliešanās sabiedriskajām un kultūras konvencijām veicina tās pārveidošanos par simbolu. "Tēlu sekvencēm apvienojoties tēlu kompleksos vai lielās tēlu ķēdēs, iespējama pasakas koptēla vai veselu krājumu vienojošas idejas rašanās." Lai novērtētu Skalbes devumu Eiropas literārās pasakas žanrā, A. Priedīte vairākās apakšnodaļās pievēršas jautājumiem par tautas pasakas un literārās pasakas attīstības vēstures īpatnībām Austrumeiropas un Rietumeiropas zemēs – saiknēm ar folkloru un daiļliteratūru, īpaši pasvītrojot faktu, ka tieši sabiedrības tēlojums satīras gaismā Skalbes pasakās idejiski tuvina viņu šī žanra autoriem citu Eiropas tautu literatūrā. Tālāk gribas uzsvērt A. Priedītes oriģinālo secinājumu par to, ka Skalbe savās pasakās "autobiografiskā materiāla ekstraktu iestrādājis valodas tēlos" un ka pasaku sociālie motīvi, "pārstrādāti subtilās gleznās, veido veselus valodas gleznu kompleksus". Ar zinātnisku precizitāti un dziļu iejūtību izstrādātas nodaļas par Skalbes pasaku genuīno saistību ar folkloru, ar tautas dziesmām, ar dainu pasaules ētiskajām vērtībām. Ņemot par izpētes objektu atsevišķas pasakas, A. Priedīte apmēram pusi no savas disertācijas veltī Skalbes asociatīvo valodas tēlu technikas izpētei. Šīs valodas gleznas viņa skata ciešā saistījumā ar visu tekstu, jo atrautībā no konteksta tās lielākajā daļā gadījumu būtu vairs vienīgi "romantiskas un banālas klišejas". Šepat autore savus Skalbes pētījumus apvieno, piemēram, ar Andersena un Vailda pasaku motīvu komparatīvistisku analīzi." [..] Lielu uzmanību disertācijas autore veltī Skalbes pasaku ģeofizisko un citu dabas elementu funkciju paralelitātes noskaidrošanai, krāsu simboliskajai nepārtrauktībai, kā arī pamatelementu personifikācijas izmantojumam (piemēram pasakā "Jūras vārava", 1913), salīdzinājumā ar literārās pasakas žanra autoriem pasaules literatūrā. Skalbes pasaku recepcijā maz vai, iespējams, līdz šim pat pilnīgi neskarta bijusi dažāda paveida mīlestības gleznu pētniecība diachroniskā aspektā. Te A. Priedītei, manuprāt, pienākas pirmatklājējas lauri. Izanalizējusi Skalbes valodas gleznu saistību ar dabas parādību kompleksu, A. Priedīte pamatoti secina, ka "paralelitāte starp dabu un dzīves nozarēm" Skalbes pasakās ir ne tikai mākslinieciskās formas līdzeklis, bet arī autora pasaules uzskata paudēja.
Zēhausa, Gundega. Disertācija par Skalbes pasaku tēliem. https://jaunagaita.net/jg172/JG172_gramatas_Seehau...

Janelsiņa

Janelsiņa-Priedīte

–1961
Stokholma
Beigusi Dienvidstokholmas meiteņu ģimnāziju.

1976–1980
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Studējusi Humanitāro zinību fakultātē.

1987
Stokholma
Mācījies doktorantūrā, izstrādājusi doktora disertāciju:"Als die Baume sprechen konnten. Zur Funktion des Bildes in Kārlis Skalbes Marchen" ("Kad koki runāja. Par tēlu funkcijām Kārļa Skalbes pasakās").

Akadēmiskā organizācija "Ramave"

Eiropa
Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.

1980–1994
Stokholmas Universitāte
Stokholma
1991–1994: Baltu valodu katedras vadītāja.

1989–1990
University of Münster
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany

1990–1994
Hamburgas universitāte
Hamburga

1994–2006
Rīga
Latviešu valodas apguves valsts programmas / aģentūras direktore.

Annas Ābeles fonda balva
Balva piešķirta par darbu vācu valodā "Verbi Kārļa Skalbes "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties".
1984

The Order of Three Stars
2002

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Par radošu un aktīvu darbu latviešu valodas apguves valsts programmas darbības nodrošināšanā.
2002