Ačuks

Tēvs Francis – galdnieks, māte Kristīne. Māsa un divi brāļi, vecākais – Ernests – pazudis Krievijā Pirmā pasaules kara gados. 1922. gadā apprecējies ar Mildu Grīnvaldi, meita Biruta. Bijis kaislīgs šahists un makšķernieks.

Viens no ražīgākajiem latviešu satīriķiem. Publicējis daudzus feļetonus un humoreskas paša rediģētajos izdevumos, kā arī citos – laikrakstos "Latvis", "Rīts", "Brīvā Zeme", "Pēdējā Brīdī", žurnālā "Aizsargs" u. c. Strādājis kopā ar karikatūristu Ernestu Rirdānu (īst. v. Ernestu Rirdanci).
1921: Pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Jāņu dziesmas" laikrakstā "Latvijas Kareivis" (23.06.).FEĻETONI UN HUMORESKAS1929: "Pavasarīgas humoreskas".
1930: "Solo uz basēm".
1991: "Kuģošana pa gaisu" (feļetoni un humoreskas).
ROMĀNS1939–1940: "Sasperjods un vēl daži" (satīrisks romāns, 24 numuros publicēts žurnālā "Vecais Sikspārnis").

PAR AČUKA HUMORU"Viņa humors bija labsirdīgs, tas radīja smaidu, ne skarbu smīnu vai pat ņirdzienu. Tiesa – Ačukam, esot kopā ar draugiem, patika iedzert. Tad paklusais, atturīgais, pat it kā kautrīgais vīrs atplauka. Kādreiz arī pietrūka naudas šādām izdarībām, un reiz gadījās, ka draugiem viņš bija no krogus "jāizpērk"."Derums, Mārtiņš. Ačuks, Krūmājs, Rirdāns. LARA’S Lapa, 01.06.1987."Jau bērnībā savā dzimtajā pusē un tās tuvākajā apkārtnē Arnolds, būdams labs vērotājs, nepagāja garām parastām ainām un parādībām, tā iegūstot bagātīgus iespaidus saviem vēlākajiem sacerējumiem, galvenokārt sižetu un raksturu veidošanai. Viņš prot saskatīt komiskas parādības un situācijas, atklāt tās ar anekdotiska gadījuma vai neparasta notikuma tēlojumu. Realitāte un humors reizēm it kā saplūst, un grūti ir atdalīt komisko no traģiskā, likteņus no cilvēku vājībām. Ieskanas arī sociālie motīvi. Redzam sabiedrību, kurā gods un sirdsapziņa nebūt nav pirmajā vietā. Apveltīts ar dabas dotu talantu un zinātkāri, Ačuks prata aptvert plašu tematu loku. Viņa valoda ir asprātīga, tautiska, savdabīga un lakoniska."Kursītis, A. Pieminēsim Ačuku. Liesma (Valmiera), 07.09.1988."Drīz pēc krievu otrreizējās ienākšanas Ačuks no pagasta saņēmis paziņojumu, ka tādā un tādā datumā jāaizved ārsts uz konferenci Valmierā. Noteiktajā laikā Ačuks ieradies pie ārsta, apsveicinājies un teicis, lai nu pošoties ceļam. Kad izgājuši laukā, ārsts pie durvīm ieraudzījis nevis pajūgu, bet ragaviņas. Ačuks mierīgi teicis, lai sēžoties tik virsū, gan aizkulšoties, – zirga viņam neesot, bet nevarot jau valdības rīkojumiem turēties pretī."Freimanis, Jānis. Ar naidu sirdī. Atmiņu fragmenti (nobeigums). Karogs, 01.03.1991.

publicist
satirist

Arnolds Ruberts

Jānis Briesmīgais

Rubenes draudzes skola
Kocēni

Rīga
Kā eksternis nokārtojis vidusskolas eksāmenus.

Ķieģeļu pagasts
Sekretārs

Ainaži
Mantzinis

1918
Valmiera
Pēc Pirmā pasaules kara strādājis kantora darbus

1923
Cēsis
Rēķinvedis armijas daļā

1925
Laikraksts "Sprigulis"
Rīga
Redaktors

1926
Laikraksts "Joku Ziņas"
Redaktors

1928
Žurnāls "Svari"
Rīga
Redaktors

1930–1931
Žurnāls "Svari"
Rīga
Redaktors

1931–1940
Žurnāls "Vecais Sikspārnis"
Rīga
Redaktors

1940
Rubene
Otrā pasaules kara laikā pārcēlies uz Rubenes tuvumā esošajām Jaunzemu mājām un nodarbojies ar lauksaimniecību.

1945
Rubene
Pēc Otrā pasaules kara strādājis kolhozā.

1914
Krievija
Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju.

1914–1918
Krievijas Impērijas armija
Krievija
Pēc dienesta atgriezies Rubenē.

27.02.1960
Kocēnu novads
Rubenes kapi