Meklēt

Ačuks

3 bildes
Ačuks
No nekropole.info
Ačuks
Avots: Liesma (Valmiera), 07.09.1988.
Ačuks un Ernests Rirdāns

No kreisās: Ernests Rirdāns un Ačuks. Avots: LARA’S Lapa,01.06.1987.

Lomas: publicists, satīriķis

20.05.1893 – 20.02.1960

Ačuks (Arnolds Ruberts) (1893–1960) – satīriķis, feļetonists un publicists. Mācījies Rubenes draudzes skolā, kā eksternis nokārtojis vidusskolas eksāmenus Rīgā.  Viens no ražīgākajiem latviešu satīriķiem. Pēc Pirmā pasaules kara strādājis dažādus kantora darbus. Bijis redaktors humoristiski satīriskos izdevumos: laikrakstos "Sprigulis" (1925), "Joku Ziņas" (1926), žurnālos "Svari" (1928, 1930–1931) un "Vecais Sikspārnis" (1931–1940). Pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Jāņu dziesmas" laikrakstā "Latvijas Kareivis". Izdevis grāmatas "Pavasarīgas humoreskas" (1929), "Solo uz basēm" (1930). Publicējis daudzus feļetonus un humoreskas paša rediģētajos izdevumos, kā arī citos – laikrakstos "Latvis", "Rīts", "Brīvā Zeme", "Pēdējā Brīdī", žurnālā "Aizsargs" un citos. Feļetoni apkopoti grāmatā "Kuģošana pa gaisu" (1991).

  • Darba autors (9)
  • Recepcijas persona (2)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    20.05.1893
    Vaidavas pagasts

    Miršanas laiks/vieta

    20.02.1960
    Rubene

    Personiska informācija

    Tēvs Francis – galdnieks, māte Kristīne. Māsa un divi brāļi, vecākais – Ernests – pazudis Krievijā Pirmā pasaules kara gados. 

    1922. gadā apprecējies ar Mildu Grīnvaldi, meita Biruta. Bijis kaislīgs šahists un makšķernieks.

    Profesionālā darbība

    Viens no ražīgākajiem latviešu satīriķiem. Publicējis daudzus feļetonus un humoreskas paša rediģētajos izdevumos, kā arī citos – laikrakstos "Latvis", "Rīts", "Brīvā Zeme", "Pēdējā Brīdī", žurnālā "Aizsargs" u. c. Strādājis kopā ar karikatūristu Ernestu Rirdānu (īst. v. Ernestu Rirdanci).

    1921: Pirmā publikācija – humoristisks dzejolis "Jāņu dziesmas" laikrakstā "Latvijas Kareivis" (23.06.).

    FEĻETONI UN HUMORESKAS

    1929: "Pavasarīgas humoreskas".
    1930: "Solo uz basēm".
    1991: "Kuģošana pa gaisu" (feļetoni un humoreskas).

    ROMĀNS

    1939–1940: "Sasperjods un vēl daži" (satīrisks romāns, 24 numuros publicēts žurnālā "Vecais Sikspārnis").

    Citātu galerija

    PAR AČUKA HUMORU

    "Viņa humors bija labsirdīgs, tas radīja smaidu, ne skarbu smīnu vai pat ņirdzienu. Tiesa – Ačukam, esot kopā ar draugiem, patika iedzert. Tad paklusais, atturīgais, pat it kā kautrīgais vīrs atplauka. Kādreiz arī pietrūka naudas šādām izdarībām, un reiz gadījās, ka draugiem viņš bija no krogus "jāizpērk"."

    Derums, Mārtiņš. Ačuks, Krūmājs, Rirdāns. LARA’S Lapa, 01.06.1987.

    "Jau bērnībā savā dzimtajā pusē un tās tuvākajā apkārtnē Arnolds, būdams labs vērotājs, nepagāja garām parastām ainām un parādībām, tā iegūstot bagātīgus iespaidus saviem vēlākajiem sacerējumiem, galvenokārt sižetu un raksturu veidošanai. Viņš prot saskatīt komiskas parādības un situācijas, atklāt tās ar anekdotiska gadījuma vai neparasta notikuma tēlojumu. Realitāte un humors reizēm it kā saplūst, un grūti ir atdalīt komisko no traģiskā, likteņus no cilvēku vājībām. Ieskanas arī sociālie motīvi. Redzam sabiedrību, kurā gods un sirdsapziņa nebūt nav pirmajā vietā. Apveltīts ar dabas dotu talantu un zinātkāri, Ačuks prata aptvert plašu tematu loku. Viņa valoda ir asprātīga, tautiska, savdabīga un lakoniska."

    Kursītis, A. Pieminēsim Ačuku. Liesma (Valmiera), 07.09.1988.

    "Drīz pēc krievu otrreizējās ienākšanas Ačuks no pagasta saņēmis paziņojumu, ka tādā un tādā datumā jāaizved ārsts uz konferenci Valmierā. Noteiktajā laikā Ačuks ieradies pie ārsta, apsveicinājies un teicis, lai nu pošoties ceļam. Kad izgājuši laukā, ārsts pie durvīm ieraudzījis nevis pajūgu, bet ragaviņas. Ačuks mierīgi teicis, lai sēžoties tik virsū, gan aizkulšoties, – zirga viņam neesot, bet nevarot jau valdības rīkojumiem turēties pretī."

    Freimanis, Jānis. Ar naidu sirdī. Atmiņu fragmenti (nobeigums). Karogs, 01.03.1991.

    Nodarbes

    publicists
    satīriķis

    Dzimtais vārds

    Arnolds Ruberts

    Pseidonīms

    Jānis Briesmīgais

    Izglītība

    Rubenes draudzes skola
    Kocēni

    Rīga
    Kā eksternis nokārtojis vidusskolas eksāmenus.

    Darbavieta

    Ķieģeļu pagasts
    Sekretārs

    Ainaži
    Mantzinis

    1918
    Valmiera
    Pēc Pirmā pasaules kara strādājis kantora darbus

    1923
    Cēsis
    Rēķinvedis armijas daļā

    1925
    Laikraksts "Sprigulis"
    Rīga
    Redaktors

    1926
    Laikraksts "Joku Ziņas"
    Redaktors

    1928
    Žurnāls "Svari"
    Rīga
    Redaktors

    1930–1931
    Žurnāls "Svari"
    Rīga
    Redaktors

    1931–1940
    Žurnāls "Vecais Sikspārnis"
    Rīga
    Redaktors

    1940
    Rubene
    Otrā pasaules kara laikā pārcēlies uz Rubenes tuvumā esošajām Jaunzemu mājām un nodarbojies ar lauksaimniecību.

    1945
    Rubene
    Pēc Otrā pasaules kara strādājis kolhozā.

    Emigrē

    1914
    Krievija
    Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju.

    Dienests

    1914–1918
    Krievijas Impērijas armija
    Krievija
    Pēc dienesta atgriezies Rubenē.

    Apglabāts

    27.02.1960
    Kocēnu novads
    Rubenes kapi