Janis Zegners

Ap 1910.–1911. gadu dzīvoja Skrundā, kurp no Rīgas atgriezušies arī viņa vecāki. 

Pēc I pasaules kara, demobilizējies no armijas, mākslinieks apmetas Smiltenē, savas dzīvesbiedres dzimtajā pusē, kur no 1920. līdz 1930. gadam strādā par ģimnāzijās zīmēšanas skolotāju un turienes teātra dekoratoru.

Kopš 1902: piedalījās izstādēs.

Sācis kā tēlnieks, piemēram, veidojis Jāņa Akuratera, Krišjāņa Barona krūšu tēlus, Raiņa un Emīla Dārziņa ciļņus, medaļas; vinjetes un citi zīmējumi publicēti žurnālos "Vērotājs" (sākot ar 1903. gadu), "Pret sauli", "Dzelme", "Stari" un "Zalktis", sadarbojies ar vairākiem izdevējiem un veidojis grāmatu vākus, vinjetes un grafisko ietērpu.

PAR JĀNI ZEGNERU

"Neraugoties uz tā saukto auksto (zilo) krāsu pārsvaru, Jāņa Zegnera šā laika darbiem piemita pievilcīgs sirds siltums. To galvenokārt noteica izvēlēta tematika, zemnieku darba attēlojums. Gleznās it kā atbalsojās kaut kas no Zegnera sākotnējā skolotāja Jāņa Rozentāla mākslas latviskuma — lai gan Zegnera  darbos bija jūtama lielāka dinamika un monumentālāka izteiksme. Jāņa Zegnera tieksmi mūža pēdējā posma darbos ieviest zināmu monumentalitāti, jādomā, ierosinājusi tiklab vairāku fresku gleznojumi, kas veikti kopā ar Jani Rozentalu, ka arī vēlāko gadu darbs, projektējot dažus paprāvus pieminekļu ansambļu.) Meklējot paralēles Zegnera glezniecībai, varbūt varētu samanīt arī kaut ko no Indriķa Zeberiņa (kuldīdzniekai) lauku dzīves notēlo jumiem, kaut ko no Pētera Kundziņa iemīļoto mākoņu pasakainības. Tomēr Jānis Zegners bija aizvirzījies krietni tālāk par Zeberiņam raksturīgo ilustratīvismu un Kundziņa ornamentalo dekorativitāti, Jāņa Zegnera gleznās nav sastopama arī zemnieku dzīves idealizācija, kam nodevas maksājis ne viens vien latviešu mākslinieks. Viņš bija vienkāršs un patiess, un tieši šajās īpašībās slēpās gleznotāja mākslas spēks un tās paliekamība."

Skulme, Jurģis. Aizmirstu latviešu reālistiskās mākslas meistaru atceroties. Zvaigzne, Nr. 14, 1969.

Vilhelms

Sanktpēterburga
Mācījies Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības mākslas skolu Pēterpilī.

1902–1911
Rīga
Mācījies gleznošanu pie Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla.

Rīga
Strādnieks Nevermaņa cementa flīžu un trepju pakāpienu fabrikā.

Rīga
Strādāja Finieru fabrikā.

1920–1930
Smiltenes ģimnāzija
Smiltene
Zīmēšanas, mākslas vēstures skolotājs.

1916–1918
Iesaukts dienestā zemessargos.

16.12.1933
Smiltenes pilsētas kapi