Gramzdas evaņģēliski luteriskā draudze

Pirmā baznīca Gramzdā celta 16. gadsimta otrajā pusē no koka, tās celtniecības atbalstītājs hercoga Ketlera pdaomnieks Gerhards Nolde; 1594. gadā jau celta otrā koka baznīca. Mūra baznīca celta 18. gadsimta pirmajā pusē (1740-1744), lielākas pārbūves 1830. (mainīts jumts, sijas) un 1875/76. gadā (baznīca paplašināta); 1927 (paplašināta ērģeļu lukta). Baznīca nodedzināta 1941. gada 29. jūnijā, tomēr kara laikā sākta baznīcas atjaunošana, tā sagrauta vēlreiz 1944. gadā. Pēc kara baznīca nav atjaunota. 2001. gadā drupas attīrītas, sākta to konservācija. Mūsdienās draudze atjaunota, darbojas Līvānu mājas viesistabā Skolas ielā 9, Gramzdā.

Draudzes darbības sākumi - 16. gadsimta otrajā pusē, mācītājmuižas celtniecība - pēc 1597. gada; draudzē kalpojuši mācītāji Gerards Tranzē (Gerardus Trancaeus / Transaeus, 1582-1592); Nikolaus Magirs (Nikolaus Magirus, 1639-1647), Kaspars Martins (Kaspar Martinus, līdz 1659), Zamuels Ranejs (Samuel Rhanaeus, 1660-1704), Hartvigs Foigts (Hartwig Voigt, 1704-1710), Johans Frīdrihs Ranejs (Rhanaeus, 1715-1732), Joahims Baumanis (Baumann, 1733-1734), Gotfrīds Bekels (Boeckel, 1735-1763), Andreas Stobe (Stobbe, 1765-1770), Karls Jakobs Frīdrihs Bilterlings (Bilterling, 1771-1781), Konrāds Gerhards Adolfi (Adolphi, 1781-1810), Heinrihs Johans Ernsts Adolfi (1798-1810adj., 1810-1834), Augusts Ludvigs Frīdrihs Aušickis (Auschitzky, 1836-1867), Frīdrihs Johans Eberhards Stegmans (Stegmann, 1861-1868adj., 1868-?), Harijs Kīglers (Kuegler, 1917/1918), Arturs Voitkus (1920-1922), Alfrēds Freibergs (1923-1925), Jānis Savickis (1928-1931), Haralds Biezais (1932-1941), Oskars Birkmanis (1942-1944).

Ziņas no: V. Mašnovskis. Latvijas luterāņu baznīcas. I sēj. A- G. SIA DUE, 2005, 432. lpp.; Th. Kallmeyer. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands, Riga, 1910, S.149-150; E. Ķiploks. Dzimtenes draudzes un baznīcas. Nebraska, 1987, 451.-452. lpp.

Monogrāfija par draudzes dzīvi: Haralds Biezais. Gramzdas draudzes vēsture. 16.-20.gs. [ASV] Auseklis, 1987.