Printing House Eduard Sieslack

Eduards Zīslaks (Sieslack, 1850-1888) apguvis amata prasmes Kurzemes Guberņas spiestuvē Jelgavā un Pēterburgā (1867-1870), kā arī īslaicīgi Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā.

Grāmatu apgāds un spiestuve Jelgavā atvērti 1875. gadā ar tobrīd modernāko aprīkojumu Eiropā. Z. īpaši rūpējās par grāmatu apdari un ieviesa vairākus jauninājumus: no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus. Pasūtinātāji Z. spiestuves iespējas izmantoja, ja bija nepieciešami augstvērtīgi iespieddarbi. Spiestuve pieņēma pasūtinājumus no Pūcīšu Ģederta^, B. Dīriķa^, Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas^,I. Alunāna^, J. Dravnieka^, Māteru Jura^ grāmatu apgādiem. 1893 Z. spiestuvi nopirka J. Dravnieks^. Nozīmīgākie Z. iespiedumi (daļa paša apgādā) : “Latviešu kalendārs” (1876–1888), bērnu grāmatu sērija “Grāmatu krājums jaunībai” (1876–1896, 10 grāmatas, pēdējais iespiedums pie J. Landsberga^), M. Kaudzītes “Vadons ortogrāfijas mācībā tautas skolām” (1877), J. V. Gētes “Lapsa Kūmiņš” (1879), J. Vinklera “Zeme kā zvaigzne paaules plašumā” (1879), J. Lautenbaha-Jūsmiņa “Zalkšu līgava”(1880), 2. Vispārīgo latviešu dziesmu svētku afiša (1880), nošu izdevumi 2. un 3. Vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem (1880, l888),žurnāls “Pagalms”(1881–1882), A. Bīlenšteina “Latviešu mīklas” (1883), Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums (2–5, 1884–1889),Ausekļa “Raksti” (1888), A. Pumpura “Lāčplēsis” (1888), žurnāls “Austrums” (1888).

No: http://lgdb.lnb.lv/index/person/746/

Pēc Zīslaka nāves apgādu pārņem Draviņš-Dravnieks. Zīslaka vārds tiek lietots apgāda nosaukumā parādās līdz 1893. gadam.