Ļeņina prēmija

1926 – 1991

Ļeņina prēmija (krievu: Ленинская премия) bija viena no nozīmīgākajām balvām Padomju Savienībā. Tā tika nodibināta 1925. gada 23. jūnijā ar PSKP Centrālās komitejas un PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu. Sākotnējais nosaukums bija: Ļeņina vārdā nosauktā prēmija. To piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem zinātnes, tehnikas, literatūras, mākslas un arhitektūras jomā. Prēmija tika piešķirta no 1926. gada līdz 1935. gadam. Pēc tam prēmija vairs netika piešķirta un kā apbalvojums tika lietota Staļina prēmija.

1956. gada 15. augustā tika pieņemts PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes lēmums atjaunot Ļeņina prēmiju. No 1957. gada līdz 1991. gadam tā katru gadu tika pasniegta Ļeņina dzimšanas dienā — 22. aprīlī, bet dažkārt arī divas reizes gadā. No 1960. gada prēmija tika pasniegta arī par sasniegumiem žurnālistikā un publicistikā.

Sākumā piešķīra pa 42 prēmijām gadā. No 1961. gada skaitu palielināja līdz 76 prēmijām gadā. 60 no tām piešķīra Ļeņina prēmijas komiteja zinātnē un tehnikā, bet 16 prēmijas — PSRS Ministru padomes Ļeņina prēmijas komiteja zinātnē un mākslā. 1966. gadā nodibināja PSRS Valsts prēmiju un Ļeņina prēmiju skaitu samazināja. Ļeņina prēmija tika uzskatīta par prestižāko no abām prēmijām. Laureātiem piešķīra diplomu, zelta medaļu un naudas prēmiju. Ļeņina prēmijas laureāti saņēma 10 000 rubļus.

No 1967. gada reizi divos gados piešķīra 30 Ļeņina prēmijas. Zinātnē un tehnikā — 25, bet literatūrā, mākslā, arhitektūrā — 5 prēmijas. No 1970. gada papildus piešķīra vēl prēmiju bērnu literatūras un mākslas jomā.

Darbi, par ko bija saņemta PSRS Valsts prēmija, uz Ļeņina prēmiju netika izvirzīti. Ļeņina prēmiju nepiešķīra divas reizes vienam cilvēkam. Atšķirīgs apbalvojums bija Ļeņina Miera prēmija.

Ļeņina prēmija beidza pastāvēt līdz ar PSRS sabrukumu 1991. gadā.