Duna

Ingas Ābeles romāns "Duna" ir sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" septītais darbs. Vēstures konsultants Vents Zvaigzne.

Publicitātes informācija
Ingas Ābeles romāns "Duna" vēsta par 1949. gadu
Rīgā, Sēlijā un Latgalē. Daugava, cilvēku un sugas rikšotāju likteņi. Andrieva
Radviļa zirgam no rūgtā ciešanu biķera netiek aiztaupīta ne lāse, tad kāpēc lai
jel kas tiktu aiztaupīts viņam? Šī galvenā varoņa rezignētā doma vada visu
romānu un paliks lasītāja prātā vēl ilgi pēc grāmatas aizvēršanas.

Gundega Repše: Ingas Ābeles "Duna",
kas šķietami imitē klasisko vēsturisko romānu, aizdun cilvēka sirds ritmā.
Vēsture kā fatalitāte, cilvēka dzīve – kā noslēpums, par kuru vairāk izstāsta
Daugavas duna, zirgu pakavu duna vēsturisko apstākļu krustceļos, nevis konkrēta
cilvēka izvēles un rakstura epifānijas. Ass vērotājas skats uz žilbinoši
skaisto pasauli, kurā katra diena jāiepazīst tās pirmreizībā, vienlaikus
meklējot cēloņsakarību vezumā paslēptos grožus. Iemiesošanās un empātijas
līmenis pāraudzis egocentrisma zālājus, ietiecoties eksistenciālos mūžības
hipodromos.

Ieva Struka: Rīgas hipodroms, sugas rikšotāji, padomju nomenklatūras izveidošanās
zirgkopībā, čekas modrā acs, cilvēki, kas jau aptvēruši jaunās sistēmas spēku,
un tie, kas naivi tic veselajam saprātam un cilvēcībai. Pārdzīvotā kara
fiziskās un mentālās sekas Rīgā, Sēlijā un Latgalē.


Vēstures grāmatās dzīve rit no notikuma uz notikumu, un
tomēr tie reti mēdz sākties tukšā vietā, pat ja mēs par to zinām maz. "Duna" piedāvā sajust vienu mēnesi šķietami rāmas ikdienas pirms lielā notikuma —
1949. gada 25. marta. Uz starta — zirgi, cilvēki un laiks.

Vents Zvaigzne: Inga Ābele izvirza sev arheologa cienīgu uzdevumu
atjaunot Latvijas kultūrvēsturiskajā audeklā krāsas, kas tur koši mirdzēja vēl
līdz 20. gadsimta otrajai pusei. Pavedienu pēc pavediena saistot kopā
negodīgajā vēstures totalizatorā saplosītās zaudētāju biogrāfijas, viņa tās
saauž ap romāna centrālajām metaforām — Daugavu un zirgiem. Upes un cilvēka
brīvības alkas saplūst kopā vienā spēkpilnā vārdā “Duna”.”

Valērijs Belokoņs, grāmatu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" mecenāts: Romānā kā krāšņā mežģīnē kopā savīti Latvijas un tās
ļaužu likteņi, Padega un Irbītes
glezniecības tehnikas, dabas pirmatnīgais spēks Daugavā un sacīkšu zirgos.
Pedantiski niansēts sadzīves ainu tēlojums un fantastiska apjoma vēsturiska
faktoloģija. Dzīve kā spēle — totalizators uz visaugstākajām likmēm. Uzvarētāji
un zaudētāji, nodevēji un nodotie, būt vai nebūt — laikmeta spēle ar cilvēku
likteņiem.