PAR DZEJAS KRĀJUMU "ZĪDPAPĪRA VĒJDZIRNAVAS" (2002)
"Šis manuskripts ir modernā un, bez liekulības izsakoties, savdabīgā sintaksē veidots. [..] Mīlestība un naids (krietni mazāk), personības identitāte un tās meklējumi, seksuālais un garīgais, pilsētvides ainavas un pārdomas (šo uzskaitījumu varētu turpināt) rada kompaktu veselumu, kurā liriskās "es" būtība ir patiesības un sevis "es" dabiska kopsaplūsmes meklēšana, neignorējot arī tai naidīgo. [..] Šāda dzeja ir nemitīgs ceļš, nemitīgas šaubas un paradokss un arī dabiska pašpārliecinātība, kuru dažkārt pārklāj smalkjūtīgas skepses migliņa."
Vecgrāvis, Viesturs. Zīdpapīra vējdzirnavas. delfi.lv, 26.09.2002.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "SAPNIS PAR ANNU VIRDŽĪNIJU: DIDAKTIKA" (2010)
""Sapnī par Annu Virdžīniju" iespējams saņemt daudz: stāstu par mīlestību, kuru izgaismo nāve; vērtīgus didaktiskus zemsvītras skaidrojumus, kas plaši atver kultūras lauka vārtus un līdzēs arī tiem, kuri mācās izprast dzejas valodu; visbeidzot - struktūrā neparastu dzejoļu un piezīmju krājumu, kurā gandarī intelekta un cilvēciskā siltuma savērpums; savukārt vēsturiskas realitātes sajūtu stiprina precīzās, noslīpētās detaļas."
Langa, Liāna. Sapnis par Annu Virdžīniju. Didaktika. Satori, 30.09.2010.
"Domājot par Annu Virdžīniju, visu laiku nepamet sajūta, ka dzeja tieši tāda jau ir, līdzīga sapnim ar mītnes vietu kaut kur starp nomodu un miegu vai gluži otrādi, starp miegu un atmodu. Katrā ziņā tā vieta ir droša, un Anna Virdžīnija, protams, ir pavisam īsta - kā izdevies vārds šajā grāmatā, un tad jau arī pasaule un cilvēks, visticamāk, abi reizē nāk un piesakās; jā, tomēr trīs reizes pie koka ir jāpiesit, ja nu tas vien māns, no kura tu bēdz ar glāstiem, sažņaugtiem saujās..."
Raups, Edvīns. Sapnis par Annu Virdžīniju. Didaktika. Satori, 30.09.2010.