Ziedonis Purvs

Dzimis 1923. gada 13. oktobrī Īslīces pagasta "Purvu" mājās jaunsaimnieka Rūdolfa Purva un viņa sievas Katrīnes, dzimušas Vanagas, ģimenē.

"[..] atnācis reizē ar pirmajām salnām, tomēr vecākiem iepaticies vārds – Ziedonis. Māte Katrīna dziedājusi un dungojusi no rīta līdz vakaram. Bijusi liela grāmatu lasītāja un veikla rakstainu cimdu adītāja. Kopā ar tēvu gājusi dziedāt korī: tēvs – otro basu, māte – pirmo soprānu. Ziedoņa Purva vecākiem allaž cieš kontakts ar tuvējos skolu. Un dēls jau četru gadu vecumā iemācāas tekoši lasīt. Drīz vien skolas bibliotēa paliek neizlasīta viena vienīga grāmata – Dantes "Dievišķā komēdija", ko zēns atdod atpakaļ, nesaprazdams, kāpēc gan šis darbs esot pasaulslavens. Uz tāfelklavierēm šajā vecumā ar vienu pirkstu tiek spēlētas tautas dziesma meldijas."
Skalbe, Arvīds. Daži vārdi par autoru. Purvs, Ziedonis. Atsaukšanās. Rīga: Liesma, 1974, 338. lpp.

1939: janvārī Latvijas vidusskolēnu žurnālā "Skolu Dzīve" (Nr. 5) publicēts dzejolis "Aizejot".

DZEKOĻU KRĀJUMI

DZEJA BĒRNIEM

1958: "Juris un Muris” (Latvijas Valsts izdevniecība). Atkārtots izdevums 2014. gadā.
1958: "Gudrinieki" (Latvijas Valsts izdevniecība). Atkārtots izdevums 2001. gadā.
1962: "Uz priekšu" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1969: "Tu, vasara, nedusmo!" (Liesma).
1971: "Ejam, zēni!" (Liesma).
1976: "Skani, mana valodiņa" (Zvaigzne)
1978: "Draugos ar mūziku: albums izkrāsošanai ar tekstu" (Zvaigzne)
1981: "Meža olimpiāde" (Liesma)

ZIEDOŅA PURVA DZEJAS RECEPCIJA MŪZIKĀ

Dziesmas ar Ziedoņa Purva dzejas tekstiem komponējuši Valdis Aivars, Juris Amoliņš, Miervaldis Celmiņš, Georgs Dovgjallo, Gunārs Freidenfelds, Edmunds Goldšteins, Jānis Ivanovs, Igors Jakovļevs, Romualds Jermaks, Jānis Kaijaks, Aldonis Kalniņš, Valters Kaminskis, Juris Karlsons, Aleksandrs Kublinskis, Pauls Kvelde, Jānis Ķepītis, Jānis Līcītis, Zigmars Liepiņš, Jānis Līvmanis, Jānis Ozoliņš, Raimonds Pauls, Pēteris Plakidis, Ģederts Ramans, Zigurds Rezevskis, Vilnis Salaks, Aleksandrs Saliņš, Jānis Sildegs, Ēvalds Siliņš, Ādolfs Skulte, Aivars Šics, Uldis Stabulnieks, Alfrēds Tučs, Lolita Vambūte, Ruta Vintule, Alnis Zaķis, Edvīns Zālītis, Marģeris Zariņš, Arvīds Žilinskis.

PAR ZIEDONI PURVU UN VIŅA DZEJU

"Gluži dabiski, Ziedoņa Purva agrīnā perioda dzejoļos samanāmas trīsdesmitajos gados ieaudzināto dzejas tradīciju pēdas. Pēckara gadu tilti ved jau uz paša meklētiem apvāršņiem, bet pašā jaunākajā laikposmā redzama pievēršanās cilvēka iekšējās pasaules analīzei, morāles jautājumiem, visai spilgti iedzirkstas arī īpatnēji satīras momenti. Tēlu sistēma tverama vairāk domas kategorijās nekā vizuāli. Dzejnieks samērā bieži izmanto tautas teicienus, nereti smeļ ierosmi mūzikas darbos. Viena no populārākajām Franča Šūberta dziesmām “Liepa” ar savu melodiju svētījusi Ziedoņa Purva tāda paša nosaukuma dzejoļa tapšanu, bet “Rudenīgajās tekās” ieskanas Baha motīvi. Daudzos dzejas darbos nojaušama Raiņa tuviene. Ziedoņa Purva dzejas valoda un pants izslīpēti ar pedantisku neatlaidību, lasāmi raiti, taču katrs teikums rūpīgi izdomājams un izsverams – līdzīgi paša dzejnieka raksturam: piekļūšanai bieži vien jāizmēģina vesels saišķis lielo atslēgu, taču atslēgšanai, izrādās, pietiek vienas pavisam mazas atslēdziņas. Atsaukšanās nāk momentāni, šķietami cietais rakstura rieksts pašķir un pasniedz bagātīgu dvēseles kodolu [..]."

Arvīds Skalbe par Ziedoni Purvu. Citēts pēc: Ādmīdiņš, Reinis. Pazīstami svešinieki. Ziedonis Purvs. Brīvā Latvija, 2000, 21. oktobris.

“[..] lietišķs, atturīgs, solīds un smalks. Strīdīgās reizēs nekad savu viedokli neuztiepj, arī tad, kad taisnība viņa pusē. Labs latviešu dzejas pazinējs, daudzus autorus citē no galvas. [..] Laikmets mūsu paaudzei uzspiedis traģisma zīmogu. Tas nav izdzēšams, un ar to jānostaigā līdz mūža galam. Un tāpēc nav nekāds brīnums, ja dzīvē un dzejā mums, likteņkopības saistītiem, laikam viens no galveniem motīviem ir un paliks – cilvēkam būt. Manā uztverē tas izsaka arī literatūras visgalveno uzdevumu. Šis bezkompromiss izvijas cauri visai Ziedoņa Purva literārajai un sabiedriskajai darbībai. Pieticīgas atzinības saņēmis no kritiķiem, Ziedonis Purvs manās acīs – līdz pašam kaulam dzejnieks. Pat savu atvaļinājuma laiku saulainas vasaras zenītā viņš paliek Rīgā pie rakstāmgalda un turpina dzīt dzejas vagu neatlaidīgi, skrupulozi uz priekšu. Arī ceļā uz darbu trolejbusos top, kā pats autors pasmejas, tā saucamie trolejbusa dzejoļi. Tās ir saņemto impulsu tūlītējas atskaņas.”

Arvīds Skalbe par Ziedoni Purvu. Karogs, 1983, Nr. 10.

ZIEDONIS PURVS PAR DZIESMU TEKSTIEM

“Kā top dziesmu teksti? – Vienā teikumā atbildēt nevar. Ir abējādi: papriekšu mūzika, pēc tam teksts, un arī otrādi. Lielākā daļa gan radušās tā: komponists atnes savu melodiju. To noklausījies, es uzrakstu tekstu. Tā radās arī “Baltā saule”. Kopā ar R. Paulu noklausījāmies melodiju trīs reizes, izstrīdējāmies. Teicu, ka redzu jūru, ļoti daudz saules un mīlestību. Raimonds Pauls piekrita – lai tik rakstot augšā. Un jau, braucot no Rīgas līdz Bulduriem, pusstundas laikā tapa teksts.”
Matisone, G. Kopā ar Ziedoni Purvu. Liesma, 1981, 3. oktobris.

R. Rāva, I. Silavs

1931–1937
Īslīces pamatskola
Īslīces pagasts
Mācījies Īslīces pamatskolā.

1938–1944
Jelgavas Skolotāju institūts
Jelgava
Studējis Jelgavas Skolotāju institūtā.

1947–1951
Jelgavas pedagoģiskā skola
Jelgava
Neklātienē beidzis Jelgavas pedagoģisko skolu.

1956–1962
Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Studējis Latvijas Konservatorijas kordiriģentu nodaļā.

1947–1960
Bauska
Latviešu valodas un dziedāšanas skolotājs Bauskas 1. septiņgadīgajā skolā.

1960–1962
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors Latvijas Valsts izdevniecības Mūzikas un mākslas literatūras redakcijā.

1970–1971
Latvijas Padomju rakstnieku savienības klubs
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Rakstnieku savienības kluba direktors.

1977–1988
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Prozas redaktors žurnālā "Karogs".

1964–1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

1983
Kanāda

15.07.1989
Raiņa kapi