Vilis Dzērvinieks
16.03.1959 – 03.09.2007
Vilis Dzērvinieks (1959–2007) – dzejnieks, piecu dzejoļu krājumu autors. Dzeju rakstījis latviešu literārajā un latgaliešu rakstu valodā. Latgaliski rakstītajos dzejoļos skartas atdzimstošās latgaliešu rakstniecības problēmas, atmodas, dzimtenes, sakņu meklējumu, vēstures tēmas. Kopnacionālajā latviešu valodā rakstītajā dzejā valda individuālas noskaņas, šaubas, vientulība, skepse – tai pats V. Dzērvinieks devis nosaukumu "kabineta lirika". Formas ziņā dzejoļi samērā netradicionāli, piepildīti dažādiem asociatīviem sastrēgumiem.
Dzimšanas laiks/vieta
16.03.1959
Kromoni
Miršanas laiks/vieta
03.09.2007
Rēzekne
Miera ielas kapi
Personiska informācija
Dzimis kalēja Jāņa un sākumskolas skolotājas Antoņinas ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀS DARBĪBAS SĀKOTNE
1983: piedalījies Jauno autoru seminārā Rīgā, atzinis, ka literārās darbības sākumā nozīmīgi bijuši laikraksta "Padomju Jaunatne" literārās konsultantes Laimas Līvenas sniegtie padomi.
1985: pirmā publikācija – dzejoļi "Atmiņas", "Draugiem neuzrakstītas vēstules" laikrakstā "Padomju Jaunatne" (28. martā).
1988: rudenī nodibināta Ludzas literātu apvienība, kurā darbojies un kļuvis par tās vadītāju.
LITERĀRĀ DARBĪBA
Dzejoļu krājumi
1992: "Sidrabainas asaru lāsītes" (Ludzas literātu apvienība)
2001: "Laimeigu īsadūmōt" (Latgolas kulturas centra izdevnīceiba)
2003: "Voi moz lidmašinu kreit" (Latgolas kulturas centra izdevnīceiba)
2006: "Upers" (Latgolas kulturas centra izdevnīceiba)
2008: "Storp pērstim blusa trynās" (Latgolas kulturas centra izdevnīceiba)
Citātu galerija
VILIS DZĒRVINIEKS PAR SAVU PIRMO DZEJOLI
“Pirmo latgalisko dzejoli uzrakstīju pie keramiķa Evalda Vasiļevska, sēdēdams uz liela akmens Rāznas ezera krastā, pavisam netālu no vietas, kur esmu dzimis. Gluži cita sajūta… Lai gan izvēli par labu latgaliskajam noteica ne tikai tas. Man allaž svarīgi bijuši cilvēki, ar kuriem jāsatiekas ikdienā. Gribēju, lai lasītāji ne vien pieņem un apjūsmo mani kā dzejnieku, bet patiesi saprot manu dzeju. Es piemērojos auditorijai.”
Lidmašīna starp poēziju un politiku: Ar Vili Dzērvinieku sarunājas Līga Seiksta. Rēzeknes Vēstis, 2002, 10. augustā.
ILONA SALCEVIČA PAR VIĻA DZĒRVINIEKA DAIĻRADI
"Dzeju raksta abās latviešu valodas tradīcijās. Latgaliski rakstītajos dzejoļos skartas atdzimstošās latgaliešu rakstniecības problēmas, atmodas, dzimtenes, sakņu meklējumu, vēstures tēmas. Formas ziņā dzejoļi samērā netradicionāli, ar dažādiem asociāciju blīvējumiem. Tēva piemiņai veltīts cikls "Septeņi muna tāva Jōņa Dzērvinīka nauzraksteiti dzejoļi" ieturēts īpašā valodas stilizējumā un gleznu kolorējumā, kas rada zināmu intimitāti. Tautas dzīvās valodas imitācija tekstu dara intonatīvi pievilcīfu. Kopnacionālajā latviešu valodā rakstītajā dzejā valda individuālas noskaņas, šaubas, vientulība, skepse — tai pats Vilis Dzērvinieks devis apzīmējumu: kabineta lirika."
Salceviča, Ilona. Vilis Dzērvinīks. Latgales kultūras darbinieki I. Rīga: Jumava, 2008, 161. lpp.
Nodarbes
Papildu vārdi
Vilis Dzērvinīks
Izglītība
Mācījies Ziedoņu pamatskolā
–1975
Rēzekne
Mācījies Rēzeknes astoņgadīgajā skolā.
1975–1977
Rēzeknes 1. vidusskola
Rēzekne
1977–1978
Rīgas 19. profesionāli tehniskā skola
Rīga
Ieguvis vispārējās celtniecības darbu meistara kvalifikāciju.
1988–1992
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Studējis un pabeidzis 4 kursus neklātienes Vispārtehniskajā fakultātē
Darbavieta
Rēzekne
Firmas "Komfort" īpašnieks.
1980–1981
Rēzekne
Rēzekne remonta un celtniecības iecirknis, pamatražošanas meistars
1981–1990
Ludza
Ludzas pārvietojamā mehanizētā kolonna, meistars, būvdarbu vadītājs.
1988–1990
Ludza
Latvijas Komunistiskā partijas Ludzas rajona komiteja, kultūras nodaļas instruktors
1990–1991
Ludza
Ludzas pilsētas deputātu padomes priekšsēdētājs
1991
Ludza
1991. gada oktobrī ievēlēts par Ludzas pilsētas valdes priekšsēdētāju.
10.1991–1993
Ludza
Ludzas pilsētas domes priekšsēdētājs
Dalība organizācijās
Ludzas literātu apvienība
Ludza
1994–2007
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Dienests
1978–1980
Dienējis dzelzceļa karaspēkā Baikāla–Amūras maģistrālē.