Vilis Dermanis
28.05.1875 – 03.02.1938
Vilis Dermanis (1875–1938) – marksisma teorētiķis, žurnālists un literatūras kritiķis. Publicējis rakstus par Maksimu Gorkiju, Eduardu Veidenbaumu, Raini, Andreju Upīti, Ernestu Birznieku-Upīti, Jāni Asaru. Literatūra nozīmīgi ir viņa darbi "Latviešu oriģināldrāma" ("Rīta skaņas", 1904), "Modernais proletariāts un māksla" ("Domas", 1913). Vērtējot literārus darbus, kā arī risinot mākslas problēmas, Dermanis uzsver sociālos jautājumus un mākslas parādību sociālo saikni.
Dzimšanas laiks/vieta
28.05.1875
Bukaiši
Bukaišu muiža
Miršanas laiks/vieta
03.02.1938
Butova
Butovas poligons
Personiska informācija
1875: 28. maijā dzimis Bukaišu muižā Dobeles apriņķī, muižas mežsarga Viļa Dermaņa ģimenē, jaunākais no pieciem bērniem. Kad Dermanim ir trīs gadi, nomirst viņa tēvs, drīz pēc tam arī māte.
1905: Briselē apprecas ar Henrieti Ābeli (1882–1954, Vorkuta), revolucionāri, 1917. gadā, abiem Dermaņiem uzturoties ASV, Bostonā Simoni koledžā ieguvusi bibliotekāres izglītību.
Profesionālā darbība
LITERATŪRKRITISKĀ DARBĪBA
1899: pirmā publikācija – raksts "Dabas zinības tautskolās", kas publicēts "Paidagoģiskā kalendārā skolotājiem un vecākiem".
1901: Eduards Veidenbaums savā dzejā ("Jaunā raža V")1901: Pesimisms dzejā, sevišķi latviešu lirikā ("Mājas Viesis", jūlijs–augusts)
1903: "Tālas noskaņas zilā vakarā" ("Dienas Lapa", Nr. 178–179)
1913: J. Raiņa – "Gals un sākums" ("Vārds", 2. sējums)
1913: Modernais proletariāts un māksa ("Domas", Nr. 1)
POLITISKĀ DARBĪBA
1896: Baltijas skolotāju seminārā piedalās sociāldemokrātiska pulciņa dibināšanā, ir viens no pulciņa vadītājiem.
1904: 20. jūnijā Rīgā kā Liepājas delegāts piedalās Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) dibināšanas kongresā.
1904: gada beigās LSDSP centrālās komitejas uzdevumā dodas uz ASV, lai nodibinātu ciešākus kontaktus ar Amerikas latviešu strādniekiem emigrantiem.
1905: vasarā atgriežas Eiropā, Šveicē un Beļģijā ir LSDSP izdotā laikraksta "Sociāldemokrāts" līdzstrādnieks.
1905: novembrī revolūcijas dēļ atgriežas Rīgā, piedalās sociāldemokrātu sasauktajā Latvijas skolotāju kongresā, kur kopā ar Raini un Jāni Asaru izstrādā tautas izglītības sociāldemokrātisko programmu. Šajā laikā turpina arī žurnālista darbu LSDSP laikrakstā "Pēterburgas Latvietis".
1906: dodas un Pēterburgu, lai piedalītos Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 4. kongresā Stokholmā, kā arī LSDSP 1. kongresā.
1906: 1. un 2. augustā Majoru kongresā partija tiek pārdēvēta par Latvijas Sociāldemokrātiju jeb LSD, un Dermanis kļūst par vienu no krasākajiem latviešu menševiku jeb mazinieku vadoņiem.
1906: rudenī dodas uz Liepāju, kur cenšas atjaunot sociāldemokrātiskās kustības darbību.
1907: piedalās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 5. kongresā Londonā un LSDSP 2. kongresā.
1907: 10. oktobrī Vili Dermani arestē cara policija kā latviešu meņševiku ideoloģisko vadoni.
1908: 17. novembrī tiesa Dermanim piespriež četru gadu cietumsodu Rīgas Centrālcietumā, Saratovas un Butirku cietumā.
1912: pēc cietumsoda izciešana Dermani nometina Irkutskas guberņas Balaganskas apriņķa Mališovskas sādžā.
1914: izbēg no Balaganskas trimdas, kādu laiku dzīvo pie Pētera Stučkas Pēterburgā, no turienes aizbrauc uz Somiju un tālāk uz Berlīni, kur viņu arestē un izsūta uz Zviedriju, no kurienes Dermanis dodas vispirms uz Dāniju, tad uz ASV, kur apmēram sešus gadus darbojas kā propagandists.
1914 oktobris –1920 septembris: dzīvo ASV, kur darbojas vietējā Amerikas sociālistu partijas latviešu koporganizācijā.
1917: aprīlī ASV tiesa piespriež viņam desmit mēnešus cietuma soda par pretvalstisku runu kādā krievu politisko emigrantu mītiņā Česterā.
1917–1920: dzīvo Vašingtonā, studē turienes universitātē un intensīvi izmanto Kongresa bibliotēkas bagāto grāmatu krājumu, vienlaikus arvien vairāk pievērsdamies boļševistiskajam novirzienam un darbodamies komunistiskajos laikrakstos "New Yorker Volkzeitung" un "Soviet Russia".
1919: Vašingtonā iestājas Amerikas Komunistiskajā partijā.
1920: 4. septembrī iebrauc Rīgā, viņu ievēl Satversmes sapulcē, prasa legalizēt komunistisko partiju. Dermani ievēl par Rīgas arodbiedrību, kuru vadīja nelegālā komunistiskā partija, Centrālbiroja prezidija priekšsēdētāja vietnieku.
1921: pēc Dermaņa vairākkārtējas uzstāšanās nedemokrātiskā lielinieciskā garā kreiso arodbiedrību rīkotajās sapulcē tiek ierosināts viņu izslēgt no partijas, bet 1921. gada augustā viņš pats sarauj saites ar Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Dermani ievēl par Rīgas arodbiedrību Centrālbiroja prezidija priekšsēdētāju, viņš kļūst par vienu no kreisās strādniecības vadītājiem.
1922: ievēl Rīgas domē kopā ar Linardu Laicenu un Leonu Paegli.
1922: Dermaņa vadītās Palīdzības komitejas Krievijas bada cietējiem naudas skapī tiek atrastas Padomju Krievijā viltotas Latvijas valsts kases zīmes, kas vēlāk izrādās provokācija. Dermani kā līdzzinātāju izdod tiesai, bet pirms tiesas sēdes Padomju Krievijas valdība ierosina Latvijas valdībai apmainīt viņu pret pāris apcietinātiem Latvijas pavalstniekiem.
1923: Maskavā Dermani uzņem Krievijas Komunistiskajā (boļševiku) partijā, ieskaitot partijas biedra stāžu no 1900. gada.
Citātu galerija
"Iepazinies ar marksismu vēl būdams skolotāja semināra audzēknis, V. Dermanis tam paliek uzticīgs visu mūžu un kļūst par revolucionāru sabiedrisku darbinieku un cīnītāju. Viena no viņa sabiedriskās darbības nozarēm ir literatūras kritika. Visvairāk viņš tai pievērsies savos jaunības gados, kad publicēta lielākā daļa literatūrkritisko rakstu. [..]
Uzskatīdams, ka literatūra ir ideoloģija, viņš vienlaikus to vērtē kā mākslu, kas savdabīgā veidā ar mākslinieciskiem līdzekļiem attēlo dzīvi un pauž tās vai citas šķiras uzskatus."
Knope, Elza. Vilis Dermanis – literatūras kritiķis. Rīga: Zinātne, 1976. 120. lpp.
Saiknes
Henriete Dermane - Sieva
Pseidonīms
Rāts, Delta, Dambītis
Izglītība
Bukaišu pagastskola
Bukaiši
1892–1893
Jelgavas Aleksandra skola
Dobeles iela 43, Jelgava
Var tajā mācīties ar Bukaišu labdarības biedrības atbalstu.
1893–1897
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga
09.1903–1904
Maskavas Universitāte
Maskava
Juridiskā fakultāte, brīvklausītājsŠajā laikā aktīvs Maskavas pagrīdes sociāldemokrātiskās partijas biedrs.
1917–1920
Vašingtonas Universitāte
Vašingtona
Studiju laikā apmeklē Kongresa biobliotēku.
Darbavieta
1897–1900
Rembates pagasts
Skolotājs
1900–1903
Jonatāna biedrības skola
Rīga
06.1905–11.1905
Laikraksts "Sociāldemokrāts"
Šveice
Līdzstrādnieks
06.1905–11.1905
Laikraksts "Sociāldemokrāts"
Brisele
Līdzstrādnieks
1923–1937
Maskava
Staļina vārdā nosauktā Austrumtautu komunistiskā universitāte, pasniedzējs.Tajā apmācīja mazākumtautību pārstāvjus no Āzijas reģiona.
1923–1936
Latviešu strādnieku fakultāte
Sanktpēterburga
Pasniedzējs
01.1923–06.1936
Maskava
Juliana Marhļevska vārdā nosauktā Rietumtautu komunistiskā universitāte, vispārējās vēstures pasniedzējs, kā arī Vispārējās vēstures katedras vadītājs.Tā bija Kominternes mācību iestāde, kas gatavoja partijas, komjaunatnes un arodbiedrību darbiniekus no PSRS dzīvojošajiem Rietumu mazākumtautību pārstāvjiem.
1925–1928
Maskava
Ķīnas darbaļaužu komunistiskā universitāte, Vispārējās vēstures katedras vadītājs.
1929–1930
Maskava
Kārļa Lībknehta vārdā nosauktais Maskavas Valsts pedagoģiskais institūts, pasniedzējs
1935–1937
Maskava
Maskavas svešvalodu institūts, jaunlaiku vēstures pasniedzējs
Ceļojums
1904–1902
Amerikas Savienotās Valstis
No 1904. gada beigām līdz 1905. gada vasarai Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas uzdevumā dodas uz ASV, lai dibinātu sakarus ar latviešu emigrantiem strādniekiem.
04.1904
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917)
Stokholma
Piedalās Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 4. kongresā.
30.04.1907–19.05.1907
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917)
Londona
Piedalās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 5. kongresā.
1911
Zviedrija
No Berlīnes tiek izsūtīts uz Zviedriju.
1914
Sanktpēterburga
Pēc izbēgšanas no nometinājuma vietas Balaganskā kādu laiku uzturas Pēterburgā pie Pētera Stučkas.
1914
Viborga
No Pēterburgas dodas uz Viborgu (toreiz iekļāvās Somijas teritorijā), lai izceļotu uz Berlīni.
1914
Berlīne
Berlīnē Vili Dermani apcietina un izsūta uz Zviedriju.
1914
Dānija
No Zviedrijas Vilis Dermanis dodas uz Dāniju, no kurienes – uz ASV.
Dalība organizācijās
1904–1921
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga
1923–1925
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
Maskava
1925–1937
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Maskava
Apcietinājums
1907–17.11.1911
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
1907. gada vasaras sākumā apcietina, līdz tiesai ir apcietinājumā Rīgā un Liepājā. Pēc tiesa sprieduma 1908. gada 17. novembrī sodu izcieš Rīgas Centrālcietumā.
1911–03.1912
Saratova
Saratovas cietums
04.1911–1912
Maskava
Butirku cietums
1912–1914
Balagansk district, Irkutsk oblast
Nometinājumā Mališovskas sādžā.
10.05.1922–12.1922
Rīga
Politieslodzīto apmaiņas kārtībā izsūtīts uz Krieviju.
Dzīvesvieta
10.1914–1917
Bostona
Darbojas sociāldemokrātijas organizācijās.
1917–08.1920
Vašingtona
1922–1938
Maskava