Viktors Neimanis

1 bilde

29.06.1921 – 21.01.1994

Viktors Neimanis (1921–1994) – žurnālists un sabiedrisks darbinieks. Kopš 1959. gada dzīvoja ASV. Darbība saistīta ar vairākiem latviešu izdevumiem, tostarp žurnālu "Tāli Taki" (1945–1947), laikrakstiem "Latvju Sports", "Lībekas Ziņas", "Laiks", "Latvija Amerikā" un citiem, svešumā, kur publicējis esejas, apceres un recenzijas. Kopš 1975. gada intensīvi darbojās Brīvības raidītāja (vēlāk Radio Brīvā Eiropa) darbā, ik nedēļas sagatavodams programmu par politiskiem, ekonomiskiem vai mākslas jautājumiem.

Dzimšanas laiks/vieta

29.06.1921
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

21.01.1994
Ņujorka

Personiska informācija

Dzimis virsnieka, vēlākā Rīgas Pils komandanta Oskara Neimaņa ģimenē.

1944: beigās ar vecākiem un brāli devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1959: pārcēlās uz dzīvi ASV, kurp 1950: jau bija devušies vecāki; bija liegta izceļošana tuberkulozes dēļ.
1961: salaulājās ar dzejnieci Ainu Kraujieti.

Ilgus gadus apzinīgi pilda Volstrīta banku darbinieka pienākumus, bet līdztekus darbojas kā recenzents un kritiķis, esejists un lektors.

Profesionālā darbība

1945: dažus mēnešus pēc kara beigām izdodot kopā ar literatūras kritiķi Jāni Rudzīti un grāmatniekiem Kārli Zuti un Alfrēdu Sparinski pirmo latviešu literāro mēnešrakstu latviešu valodā Rietumu sabiedroto okupētajā Vācijas daļā − "Tāli Taki" (1945–1947), vienlaikus kļūdams par atbildīgo vadītāju (kopā ar A. Sparinski) nedēļas laikrakstam "Latvju Sports", kas arī sāka iznākt 1945. gadā, un vēlāk, 1948. gadā, kopā ar Voldemāru Kroderu, izdevumiem "Lībekas Ziņas" un Lībekas Latviešu žurnālistu grupas "Informācijas Biļetenam".

Kopš 1975: intensīvi darbojās Brīvības raidītāja (vēlāk Radio Brīvā Eiropa) darbā, ik nedēļas sagatavodams programmu par politiskiem, ekonomiskiem vai mākslas jautājumiem. Viens no viņa pirmajiem lieliem darbiem šai laukā bija Solžeņicina grāmatas Gulaga Archipelāgs saīsināta teksta ielasīšana klausītājiem Latvijā, kas turpinājās vairāk kā 30 pusstundas.
Pavaļas brīžos pats rakstīja atmiņu stāstus, bet atstāja šo talantu novārtā aizvien steidzamāku darīšanu dēļ.
Krietna daļa no Neimaņa sagatavotajiem radioraidījumu materiāliem pārtapa rakstos latviešu trimdas periodikā, visvairāk Jāņa Andrupa vadītajā "Londonas Avīzē" (līdz pat tās slēgšanai astoņdesmito gadu otrā pusē) un Ņujorkas avīzē "Laiks". Arī nedēļas laikrakstos "Latvija Amerikā" (Kanadā) un Latvija (kas iznāca Vācijā un 1986. gada oktobrī, Freda Launaga vadības laikā, tika pārdēvēta par "Brīvo Latviju"), tad vēl literāri sabiedriskos žurnālos "Ceļa Zīmes", "Jaunā Gaita", "LaRas Lapa" un citur.

Kopā ar dzīvesbiedri, dzejnieci Ainu Kraujieti, piedalījies neskaitāmos rakstnieku sarīkojumos.

Citātu galerija



Par Viktora Neimaņa profesionālo darbību
"Sakarā ar Viktora Neimaņa ilggadējo darbu latviešu trimdas presē un līdzdalību Radio Brīvība (Radio Liberty), vēlāk Radio Brīvā Eiropa (Radio Free Europe) latviešu pārraižu veidošanā, parasti līdzās viņa vārdam atrodam piekabinājumus "žurnālists” un "redaktors”. Tāds viņš arī bija. Aizrautīgi, ar visu savu būtni. Tam pa virsu, protams, maizes darbs. Tā bija nepieciešamība. Bet viss pārējais laiks − vakari, nedēļas nogales, svētku dienas, atvaļinājumi, pat pusdienas pārtraukumi – tika atdots literāri publicistiskai darbībai trimdas latviešu žurnālos un laikrakstos, arī radio raidījumiem uz Latviju. Tas paņēma viņu visu, neatstājot laiku ģimenei, tālākām studijām un dažkārt, kā viņš mēdza pasmieties, pat ne bohēmai. Tuva viņam bija Marka Tvena izteika, ka pasaulē esot tikai divi gaismas avoti – saule un avīze. Bet Viktors Neimanis nebija avīžniecībā vai radio darbā iegrimis ierindas žurnālists. Pirmkārt, žurnālisms viņam bija sūtība mūsu tautas likteņceļā. Otrkārt, viņš bija cilvēks ar ļoti augstu intelektu un neparasti plašu interešu loku. Viņš aizrāvās ar politiskiem, saimnieciskiem un vēstures, īpaši Baltijas un Krievijas vēstures jautājumiem, un vienlaikus dzīvoja literatūras, mākslas, estētikas pasaulē. Viņa spalva liecina par plašām literārām, kultūras zināšanām, par izcilu estētisku izjūtu, kas ierindas žurnālistiem pārāk bieži pietrūkst. Viņš spēja rakstīt lietpratīgi pat par sporta dzīvi, īpaši šachu, pats savā laikā būdams visai augsta ranga ASV mēroga šachists, par ko liecina neviena vien iegūta trofeja Neimaņu dzīvoklī Austrumu (East) 64. ielā, nr. 420, Ņujorkā."
Ekmanis, Rolfs. Viktors Neimanis – publicistikas krustā sists rakstnieks. JG201_Ekmanis-Neimans (jaunagaita.net)

Saiknes

Aina Kraujiete - Sieva

Dzimtais vārds

Viktors Visvaldis Neimanis

Izglītība

Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava

Ņūdžersija
Studē politoloģiju Ratgersa universitātē (Rutgers, The State University of New Jersey) .

–1968
Ņujorkas Valsts universitāte
735 Anderson Hill Rd, Purchase
Ieguvis bakalaura grādu finanšu zinātnēs (1968).

1940–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

05.1940
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Beidzis mācības.Latviešu valodas skolotājs bijis Rūdolfs Grabis.

Darbavieta

Ņujorka
Strādāja Volstrītā kā bankas darbinieks un Šveices bankā.

Žurnāls "Universitas" (1954–2007)
Amerikas Savienotās Valstis
Redaktors.

Mēnešraksts "Ceļa Zīmes" (1948–1987)
Londona
Redkolēģijas loceklis.

1950–1959
Etlingena
Strādāja latviešu darba rotā.

Dalība organizācijās

Studentu korporācija "Fraternitas Livonica"
Ņujorka
Ņujorkas kopas seniors.

Latviešu Rakstnieku apvienība
Bijis arī apvienības priekšsēdis.

Apcietinājums

1943
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
15 mēnešus Ieslodzīts vācu okupācijas laikā par darbošanos nelegālā nacionālo studentu grupā ar nosaukumu Brīvā Latvija, tai bija arī savs pagrīdes izdevums "Tā Zeme ir Mūsu".

1944
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils memoriāls

Dzīvesvieta

1945–1949
Lībeka
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.

Apglabāts

Katskilu brāļu kapi

Apbalvojumi

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
Par ilggadējo darbību latviešu publicistikā un radiožurnālistikā
1989

PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
Par ilggadējo darbību latviešu publicistikā un radiožurnālistikā
1991