Aina Kraujiete
15.08.1923 – 11.11.2007
Aina Kraujiete (1923–2007) – dzejniece. 1944. gada rudenī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur turpinājusi aizsāktās medicīnas studijas. 1948. gadā izceļoja uz Kanādu, kopš 1953. gada dzīvoja Ņujorkā. Pirmie literārie mēģinājumi 20. gs. 30. gadu beigās, regulāras dzejas publikācijas kopš 20. gs. 50. gadu 2. puses. Dzejoļu krājumu "Es esmu vasara" (1963), "No aizpirktās paradīzes" (1966), "Kristalls un māls" (1970), "Ne bungas, ne trompetes" (1974), "Spoguli, spoguli, atklājies" (1986), poēmu "Somnambulists", "Stikla sieviete" (abas 1995) un izlases "Jau čūsku ritulis ris" (1998) autore. Dzejā tradicionāli lirisks dabas un cilvēka skatījums, folkloras reminiscences, atainojot indivīda tieksmi pretoties pasaules haosam un steigai, tieksme saglabāt nacionālo un ētisko pašcieņu; atklāts laikmeta konflikts, trimdinieka tieksme rast atbalsta punktus vēsturiskās paralēlēs, latviešu tautas likteni tēlojot cikliskās pārmaiņās. Atdzejojusi latviešu valodā amerikāņu dzeju; dzeja tulkota angļu, franču un lietuviešu valodā.
Dzimšanas laiks/vieta
15.08.1923
Varakļāni
Miršanas laiks/vieta
11.11.2007
Ņujorka
Personiska informācija
Tēvs tobrīd īslaicīgi strādājis Varakļānos, kur Aina Kraujiete dzimusi. Bērnību un jaunību pavadījusi Rīgā.
Dzeju lasījusi 'divām balsīm' kopā ar vīru, žurnālistu Viktoru Neimani.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmās publikācijas prozā – Latvijā žurnālā "Skolu Dzīve" 20. gs. 30. gadu beigās, trimdā rakstu krājumā "Kalve", laikrakstā "Tēvzeme", dzejā – Kanādas latviešu laikrakstā "Brīvā Balss" (1948).Kopš 1951: regulāras dzejas publikācijas latviešu trimdas periodikā: "Laiks", "Latvija Amerikā", "Ceļa Zīmes", "Londonas Avīze", "Jaunā Gaita", "ALA Žurnāls", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Treji Vārti", "Universitas", rakstījusi arī ceļojumu piezīmes.
LITERĀRIE DARBI
1963: Es esmu vasara: dzejas krājums (Šipenville: Upeskalna apgāds)
1966: No aizpirktās paradīzes: dzejas krājums (Šipenville: Upeskalna apgāds)
1970: Kristalls un māls: dzejas krājums (Stokholma: Daugava)
1974: Ne bungas ne trompetes: dzejas krājums (Bruklina: Grāmatu Draugs)
1986: Spoguli spoguli atklājies: dzejas krājums (Toronto: Valtera Ziediņa apgāds)
1995: Somnambulists un Stikla sieviete: divas poēmas (Newton: LaRas Grāmatu klubs)
1998: Jau čūsku ritulis ris: dzejas izlase (Rīga: Preses nams)
Kopš 1975: žurnāla "Jaunā Gaita" redaktore.
Atdzejojusi latviešu valodā amerikāņu dzeju, arī Česlava Miloša, Ivana Golla un citu dzeju.
Dzejoļi atdzejoti angļu, franču un lietuviešu valodā.
Ilgus gadus bijusi dzejas nodaļas redaktore žurnālā "Jaunā Gaita", radio "Brīvā Eiropa" līdzstrādniece, publicējusies trimdas presē, piedalījusies rakstnieku sarīkojumos Dziesmu svētkos ASV, Kanādā, Eiropā un citur.
Darbojās Ērika Raistera piemiņas fonda valdē.
Dzeju komponējis Arnolds Šturms.
Jānis Andrups Ainu Kraujieti dēvējis par izteikta redzes tipa dzejnieci, Nora Valtere par gleznotāju dzejā, Guntis Zariņš par dzīves esamības dzejnieci, Velta Toma atzinusi, ka Ainai Kraujietei piemīt valodas dzirde.
Citātu galerija
PAR AINAS KRAUJIETES DAIĻRADI
"Aina Kraujiete pieder tai dzejnieku paaudzei, kas ienāca rakstos ar 60. gadiem un atjaunoja mūsu liriku tiklab saturā, tā izteiksmē. Brīnumainā kārtā šī atjaunošanās notika vienlaicīgi tēvzemē un trimdā, kas pierāda, ka paaudžu maiņa ir pats spēcīgākais rakstniecības attīstības rosinātājs."Andrups, Jānis. Pasaules atspoguļošana. Latvija Amerikā, 1987. 18. jūl.
"Ainas Kraujietes dzejai un viņas personībai piemita grūti aprakstāma pievilcība, it kā aiz septiņiem plīvuriem būtu jaušama brīnumaini skaista un smalki līdzsvarota pasaule, kur katrai parādībai lemta izcila nozīme."
Vallēna, Dagmāra. Mirusi dzejniece Aina Kraujiete. Laiks, 2007, 24. nov.
"Aina Kraujiete ir gleznotāja dzejā. Apbalvota ar ļoti izteiktu krāsu izjūtu un gleznieciski ļoti vērīgu aci, viņa prot uzburt filigrāni izzīmētas, smalkām noskaņām pilnas dzejas ainiņas. Tajās nav meklējama nekāda īpaša apslēpta simbolika, tās ir tikai tiešs un ārkārtīgi jūtīgs reaģējums uz novēro to vai nejauši ieraudzīto, un šis reaģējums ir reizē dzidri intelektuāls, bet reizē arī smalki emocionāls."
Valtere, Nora. Ainas Kraujietes dzeja. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1969, Nr. 5.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "ES ESMU VASARA" (ŠIPENVILLE: UPESKALNA APGĀDS, 1963)
"Aina Kraujiete ir dzīves esamības dzejniece, viņa arī ir sieviete, kura sevī sajūt dzīvības spēku un nemirstību. Par ko vairāk priecāties? Par to, ka latviešu jaunajā dzejā ar patīkamu krājumu ienākusi jauna dzejniece, vai par to, ka latviešu esamības vieduma meklētāju starpā ir radusies jauna balss, kura viena pati meklē savu sauli – viņai šī saule nav iznīcinoša, bet gan dzīvības pilna vasara. Aina Kraujiete ir atbrīvojusies no visa svešā, kas ieviesies latviskā domāšanā un kopā ar citiem jaunās paaudzes dzejniekiem iet latviskās ticības un domāšanas ceļus. Es esmu vasara ir jauns pierādījums, ka trimda var padziļināt izpratni pret savu tautu un zemi..."Zariņš, Guntis. Dzejniece, kas meklē vientuļu sauli. Londonas Avīze, 1963, 21. jūn.
"Visai glītajā ārējā letērpā, pārlasot Kraujietes grāmatu, simpātiskā kārtā mums atveras Ipata, samērā gatava dzejnieces seja. Ir tur daži noapaļoti dzejoli, bet vairāk –dzejas vijīgas vārsmas, kas grupējas svītās vai ciklos, apsveicamā varēšanā. Dzejnieces valoda, krāšņa sintaktiskās periodu vītnēs, labi klausa nodomiem un ierīcēm.
Grīns, Jānis. Izdevusies dzejnieces debija. Latvija, 1963, 27. jūl.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "NO AIZPIRKTĀS PARADĪZES" (ŠIPENVILLE: UPESKALNA APGĀDS, 1966)
"Pirmās personas subjektīvo pārdzīvojumu dzeja, kas tik kaisli uzvilnīja Kraujietes debijas krājuma titulnodaļā, tagad gandrīz pazudusi. Dzejnieces talants kļuvis apcerīgs, ari vēl vairāk ar ievirzi uz liroepiku. [..] Ar asprātīgiem salīdzinājumiem un oriģinālām metaforām Kraujiete dzejo vizuāli ļoti bagātā stilā."Rudzītis, Jānis. No aizpirktās paradīzes. Latvija, 1966, 20. aug.
"Dzejnieces domu pasauli šai grāmatā raksturo skumjš vērojums, nicības domu apdvests konstatējums kā ari rāma un kopta kontemplācija. Šai pārdomu dzejai ir daudz oriģinalitātes un ari konvencionālas lietas Aina Kraujiete māk ar zinīgi normētiem izteiksmes līdzekļiem pateikt bez klišejām. [..] atradusi savu izteiksmes formu, kas viņai organiski ļauj izteikt pašas aistētisko pārdzīvojumu."
Gāters, Alfreds. No aizpirktās paradīzes. Laiks, 1967, 18. nov.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "KRISTALLS UN MĀLS" (STOKHOLMA: DAUGAVAS APGĀDS, 1970)
"Aina Kraujiete pieder tai mūsu autoru paaudzei, kas literāro darbību sāka trimdā un tur arī ir izaugusi, iegūstot izglītību, dzīves pieredzi un ierosmes svešā kultūras vidē. Taču šo pasaules plašumā iegūto pieredzi caurstrāvo un dominē latviskais pārdzīvojums, kas parasti aug no tēvzemes, skatītas vēl ar paša acīm. Ainas Kraujietes dzejas saturam zīmīgs tieši plašās pasaules iespaidu raibums, taču tas uztverts ar latvietes acīm, vienalga, vai dzejniece apdzied Meksikas ainas, vai Ņujorkas ielu drūzmu. [..] Ainas Kraujietes spilgtākie temati ir nāve un mīlestība, kas ir kādas mūžīgas kustības galējie atvēziena punkti. [..] Ainas Kraujietes īpatnība ir gandrīz vienlīdzīgi līdzsvarota balstīšanās uz redzes, dzirdes un kustību gleznām. Viņa dzejnieku saimē ir viena no retām, kuras pantos izvijas dejas kustība."
Andrups, Jānis. Ainas Kraujietes dzeja. Ceļa Zīmes, Nr. 8, 1970.
".. smalkais un meistarīgais emociju un intellekta līdzsvarojums ir zīmīgs vispār Kraujietes dzejai. Kāda cita Kraujietes īpatnība ir tā, ka viņa ārkārtīgi jūtīgi reaģē uz apkārtnes iespaidiem, visu to pasauli, kurā dzīvojam. Ārpasaulē vērotais vai nejauši ieraudzītais, saskardamies ar dzejnieces modro un vērīgo, it kā vienmēr atvērto dvēseli, liek tai tūlīt atsaucīgi, ievibrēties domu un izjūtu, apceres un pārdzīvojumu strāvās. Tā kā ārpasaules notikumu un iespaidu, tāpat cilvēku dzīves un likteņu vērojumu ir nebeidzama dažādība, tad nav brīnums, ka Kraujietes dzejoļu tematika ir tik daudzpusīga, vienmēr it kā gluži svaiga un nebijusi.
Gluži konkrēti ārpasaules notikumi, piedzīvotais, redzētais, vērotais Kraujietes dzejā tiek ļoti rūpīgi attīrīts no visa liekā, tiek iekšēji pārkausēts, izslīpēts un nogludināts, līdz iegūst koncentrētu pabeigtību. Šie dzejoļi bieži atgādina apbrīnojami izteiksmīgas, krāsainas un ļoti dzīvas glezniņas. Jau agrāk, apcerot Kraujietes dzeju, gribējās Kraujieti saukt par gleznotāju dzejā."
Valtere, Nora. Gleznotāja dzejā. Laiks, 1970, 14. okt.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "SPOGULI, SPOGULI ATKLĀJIES" (TORONTO: VALTERA ZIEDIŅA APGĀDS, 1986)
".. savam pasaules skatīšanas posmam dzejniece devusi zīmīgu apzīmējumu, rakstīdama par dažādiem spoguļu atspulgiem. Viņas dzeja atspoguļo visu, ko šis laiks kā neganta straume nes garām. Viņa skata visus laikmeta apvāršņus — gaišos un vētrainos, viņa saklausa vientuļa cilvēka klusībā runātos vārdus un cilvēces nelaimes. [..] Laikmeta burzma un pretī tai vientulība ieslēgtais indivīds ir tikai viena Ainas Kraujietes dzejas daļa. [..] Ainas Kraujietes dzejas izteiksme mainās līdz ar saturu.Dabas norises tēlojot, tā kļūst par mūziku ar līganu ritmu un pasteļkrāsām. [..] Varam tomēr priecāties, ka pēc 12 gadu starplaika šī grāmata nonākusi pie lasītājiem, rādīdama ne tikai dzejnieces personīgās dzīves loku, bet tagadnes degošo jautājumu plašumu."Andrups, Jānis. Pasaules atspoguļošana. Latvija Amerikā, 1987, 18. jūl.
Saiknes
Helga Grase - Skolotāja
Viktors Neimanis - Vīrs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Aina Asja Kraujīte
Papildu vārdi
Neimane
Izglītība
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Rīga
–1940
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Literatūras skolotāja bijusi Helga Grase.
1946–1949
Frankfurte pie Mainas
Studējusi medicīnu J. V. Gētes universitātē (Goethe-Universitaet; Frankfurt am Main).
Darbavieta
Ņujorka
Strādājusi par asistenti vēža pētniecības instūtā un par elektronmikroskopisti Kolumbijas un Ņujorkas pilsētas universitātē.
Dalība organizācijās
Dzīvesvieta
1944–1948
Vācija
bēgļu gaitās Vācijā; dzīvojusi Veimārā, Hanavā un Frankfurtē pie Mainas.
1953–2007
Ņujorka
Apbalvojumi
Zinaīdas Lazdas prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Es esmu vasara".
1965
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Ne bungas, ne trompetes".
1975
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Spoguli, spoguli, atklājies".
1987