Par atdzejotāju Viktoru Andrejevu
"Rīdzinieks jau paaudžu paaudzēs, vēsturnieks, pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas gados, viņš brīvi orientējās abu tautu valoda un kultūrā. [..] Pavēlu viņš nonāca pie atdzejas, tulkošanas, kurai izrādījās pilnīgi sagatavots pavisam nemanot. Rīdzinieks jau paaudžu paaudzēs, vēsturnieks, pretošanās kustības dalībnieks vācu okupācijas gados, viņš brīvi orientējās abu tautu valoda un kultūrā. Varbūt vēl vēlāk viņš nonāca pie sava rakstnieka talanta pilnības apjausmas. Lai nu kā, ilgus gadus Viktors Andrejevs lielāko savas dvēseles daļu atdeva latviešu klasikai un mūsdienu dzejai. Un galvenais rezultāts bija viens: kopā ar vairākiem citiem kolēģiem viņš lika pamatus būtiski jaunam posmam latviešu dzejas starptautiskajā skanējumā. E. Adamsons, A. Čaks, J. Ziemeļnieks pie tiek nosaukt kaut tikai šos vārdus. [..] V. Andrejevs tulkojis arī grūtus, pat izcili grūtus prozas darbus; lai minam kaut tikai I. Ziedoņa "Kurzemīti", M. Zariņa "Kapelmeistara Kociņa kalendāru"."
Auziņš, Imants. Viktors Andrejevs. Literatūra un Māksla, 1987, 6. novembris.