Lidija Ždanova

Dzejoļu krājumi
Krievu valodā
1963: Листья (Lapas)
1967: Бесовы следки (Velna pēdas)
1972: Стихи (Dzejoļi)
1977: Круг земных превращений (Zemes pārvērtību loks)
1982: Я не могу привыкнуть к листопаду (Es nevaru pierast pie lapkriša)
1989: Скоморох (Dziesminieks)

Latviešu valodā
1976: Amats

Proza
Krievu valodā
1966: Мы идем по Каргополью (Mēs ejam pa Kargopoli; kopā ar Viktoru Andrejevu)
1971: Ты слышишь, уходит поезд... (Dzirdi, aiziet vilciens...)
1975: Свобода уходит последней (Brīvība aiziet pēdējā; kopā ar Viktoru Andrejevu)
1990: Убийство на Великом Пустыре

Bērniem
Krievu valodā
1979: Ребята с улицы Черноголовых (Melngalvju ielas bērni)
1983: Тайна доктора Гауха (Doktora Gauha noslēpums)
1986: Книга о пуделе Даки, воображале и задаваке (Grāmata par pūdeli Daki, pūsli un vīzdeguni)
Latviešu valodā
1981: Melngalvju ielas bērni

Atdzejojumi krievu valodā
1967: Auziņš, Imants. Синие своды (Zilie griesti; kopā ar Viktoru Andrejevu)
1969: Ādamsons, Eriks. Серебро в огне (Sudrabs ugunī, kopā ar Viktoru Andrejevu)
1970: Auziņš, Imants. Путь к дому (Ceļš uz mājām; kopā ar Viktoru Andrejevu)
1970: Ļūdēns, Vitauts. Хвост павлина, хвост лисицы (Pāva aste, lapsas aste; kopā ar Viktoru Andrejevu)
1973: Auziņš, Imants. Десятая мелодия (Desmitā melodija; kopā ar Viktoru Andrejevu)
1973: Ļūdēns, Vitauts. Пылающий луг (Liesmojošā pļava; kopā ar Viktoru Andrejevu)
1976: Ādamsons, Eriks. Солнечные часы (Saules pulkstenis, kopā ar Viktoru Andrejevu)
1984: Sudrabkalns, Jānis. Трубадур на осле (Trubadūrs uz ēzeļa)
1987: Grīva, Žanis. Приключения Моро, короля собак (Suņu karaļa Moro piedzīvojumi)

Par Lidijas Ždanovas dzejoļu krājumu “Amats” (1976)
“Dzeja Lidijai Ždanovai nav ne “amats”, ne profesija, drīzāk gan pēc Ojāra Vācieša atzinuma arī viņai dzeja ir dzīvesveids: katrs dzejolis ir izdzīvots – ar satraukumu, ar lielu emocionālu slodzi radīts. Tieši šis apstāklis rada to L. Ždanovas dzejas īpatnējo magnētismu, uz ko kāri tiecas patiesa dzejas vārda slāpstoša dvēsele. Cilvēka personības lielums summējas no daudziem komponentiem, taču katrā no tiem jūt to individuāli psiholoģiskā kodola lādiņu, bez kura nav dzejnieka cilvēciskā lieluma – šī pamatkomponenta dzejnieka esībā. [..]
Visi astoņi “Amata” atdzejotāji ir pazīstami dzejnieki, lielākā dala no viņiem arī savu atdzejotāju meistarību pierādījuši jau gadiem ilgi. Neraugoties uz atsevišķām kritiskām piezīmēm, kādas var izteikt atdzejojumam, kopīgais secinājums ir negrozāms: tas ir viens no kvalitatīvi augstvērtīgiem atdzejojumiem latviešu valodā. Vadoties no paša teorētiski atzītā precizitātes principa, visadekvātāk oriģināla tēlus atveidojis I. Auziņš un līdz ar viņu Ā. Elksne un V. Ļūdēns. [..] V. Belševicas un I. Ziedoņa atdzejojumos raksturīgas atkāpes no oriģināla tēliem, atdzejotāju subjektīvais zīmogs spilgti izteikts. V. Belševicai tas dažkārt labi palīdz oriģinālā visai abstraktiem tēliem labi izteikto domu līdzvērtīgi pateikt latviešu valodā ar tēlu individualizāciju un poetizāciju [..].”

Ķikāns, Valdis. Bagātākās dzejas daļa. Karogs, 1976, Nr. 10.

Лидия Владимировна Жданова

Makinska
Strādā par skolotāju

1961–1963
Makinska
Dodas uz jaunapgūtajām zemēm, uz ģeologu pilsētu Makinsku, kur strādā par skolotāju.

1964
Vecmīlgrāvis
Laborante Liepājas kuģniecības skolas neklātienes nodaļā Vecmīlgrāvī

10.1944–1995
Rīga

1946–1956
Rīga
Rīgas 17. vidusskola

1956–1961
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļa

1965–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–1995
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1982
Vācijas Demokrātiskā Republika
Brauciens uz nedēļu.

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par Jāņa Sudrabkalna satīriskās dzejas "Trubadūrs uz ēze|a" atdzejojumu krievu valodā.
Atdzeja
1984