Uldis Zemzaris
24.02.1928 – 22.06.2022
Uldis Zemzaris (1928–2022) – gleznotājs un rakstnieks. Absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju. 1969. gadā debitējis literatūrā ar īsprozas krājumu "Modeļa pieradināšana". Ulda Zemzara darbos tēlota galvenokārt mākslinieku ikdiena un pasaules uztveres īpatnības. Viņa rakstības manierei piemīt viegla ironija un humors. Uldis Zemzaris pazīstams ar daudzajām apcerēm par ievērojamiem latviešu rakstniekiem un māksliniekiem. Viņa portretējumi atrodami grāmatās "Uzgleznot sevi" (1978) un "Mākslinieki dzīves ceļā satiktie" (2017). Uldim Zemzarim bijušas vairākas gleznu personālizstādes kā Latvijā, tā citviet pasaulē, visvairāk – Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Viņa mākslā dominē reālisma principi, glezno galvenokārt portretus, figurālas kompozīcijas, ainavas, marīnas un klusās dabas. Epizodiski strādājis arī abstraktās mākslas stilistikā.
Dzimšanas laiks/vieta
24.02.1928
Miršanas laiks/vieta
22.06.2022
Personiska informācija
Dzimis poligrāfijas un tirdzniecības darbinieka un skolotājas ģimenē. Māsa – dzejniece Dzidra Rinkule-Zemzare.
Profesionālā darbība
Pirmā prozas publikācija
1961: humoreska "Nagla" žurnālā "Padomju Latvijas sieviete" (Nr. 4, 1961).Proza
1969: stāstu krājums "Modeļa pieradināšana" (Liesma).
1978: stāsti un apceres "Uzgleznot sevi" (Liesma).
1983: humoreskas un stāsti "Prieks laipnībā" (Liesma).
1988: stāstu krājums "Paradīze mansardā" (Liesma).
2006: humoresku krājums "Zinātājs, Pūciņa, Ūdentiņš un citi jautri stāsti" (Mansards).
2007: atmiņu stāsti "Tad es biju mellužnieks" (Mansards).
2015: apceres un tēlojumi "Nupat bija rīts" (Vesta LK).
2017: "Mākslinieki dzīves ceļā satiktie: vērojumi un atklāsmes latvju gleznotāju atcerei, kas padomju varas gadus pārlaida dzimtenē" (Vesta LK).
Mākslinieciskā darbība
Gleznu personālizstādes Rīgā (1961, 1964, 1976, 1980, 1988, 1998, 2003), Jūrmalā (1976), Tartu (1965), Maskavā (1974), Sidnejā (1982), Otavā (1984), Kolumbusā (1990), Ņujorkā un Bostonā (abas 1991). Strādājis par ilustratoru Latvijas Valsts izdevniecībā (1955–1957). Veidojis dekorācijas Pētera Pētersona izrādēm Dailes teātrī (1965–1966). Aivars Freimanis par Uldi Zemzari uzņēmis dokumentālo filmu "Cilvēks ieiet varavīksnē" (1962).Organizatoriskā darbība
1957: kopā ar Leo Kokli izveido Latvijas Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku sekciju, kas rīko jauno mākslinieku izstādes.Darbības novērtējums
1999: kļūst par Kultūrkapitāla mūža stipendiātu.Citātu galerija
Par Ulda Zemzara īsprozu
"Nav ne mazāko šaubu, ka stāsti "Lidojums", "Dominus Vitae", "Pūciņa", "Posms četrdesmit trīs" u. c. pieder latviešu prozas krietnākajiem paraugiem. Savā labākajā paveidā Zemzaris parādās arī apcerēs par Līviju Endzelīnu, Ģedertu Eliasu, Leo Kokli u. c. Šiem darbiem līdzīgu mūsu literatūrā nav, tie ir novatoriski gan iecerē, gan izpildījumā.Zemzara valodas izjūta ir lokana, viņš prot rīkoties ar jēdzieniem, spēj savdabīgi pārkausēt nodeldētas izteiksmes klišejas. Viņa meklējumi un atradumi neaizmaldās par varītēm gribētas oriģinalitātes ērmībās, bet visnotaļ savērpjas ar latviešu valodas iedabu."Skujiņš, Zigmunds. Par Uldi Zemzari, gleznotāju un rakstnieku. Zibens locīšana: apceres un sarunas. Rīga: Liesma, 1978.
Par stāstu krājumu "Modeļa pieradināšana" (1969, Liesma)
"Jūtam, ka U. Zemzarim kā stāstniekam patīk īpatnēji, savdabīgi raksturi, gadījumi, trāpīgi teicieni, «cēli pārpratumi». Viņš ir meklētājs. Vienlīdz glezniecībā un literatūrā, formā un saturā. Par pēdējo runājot, redzams, ka U. Zemzaris nepaliks tikai pie mākslinieku dzīves tēlojuma vien. Jau tagad no tematiski noskaņotā krājuma lec ārā divi stāsti — "Laimes vēlējumi" un "Zinātājs". Pirmajā galvenais varonis ir pensionētais rotaļlietu meistars Bune, otrā — ērmīgs dīvainis — vecais Cikariņš, kurš apsēsts no kaislības visiem stāstīt visu, ko vien zina. Pēdējais stāsts, manuprāt, tēla psiholoģiskā un reizē ārējā portretējuma spilgtuma ziņā krājumā ir nepārspēts. "Laimes vēlējumi" apliecina U. Zemzara potences arī sižetiskajā stāstā, kaut gan līdz šim dominē psiholoģiskie skicējumi un subjektīvas (labā nozīmē) refleksijas. Katrā ziņā Uldis Zemzaris ir asredzīgs vērotājs un tēlotājs."Būmanis, Arnolds. Ne tikai hobijs. Karogs, 01.06.1970.
Par stāstu krājumu "Paradīze Mansardā" (Liesma, 1988)
Kaņepe, Antra. Zemzaris smaida bieži. Karogs, 01.02.1989.
Saiknes
Dzidra Rinkule-Zemzare - Māsa
Marta Grimma - Vīramāte
Nodarbes
Izglītība
–1953
Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola
Rīga
–1955
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Rīga
Beidzis glezniecības nodaļu.
–1945
Dubultu ģimnāzija
Jūrmala
Darbavieta
1955–1957
Latvijas Valsts izdevniecība
Rīga
Ilustrators.
1965–1966
Dailes teātris
Rīga
Dekorators.
Dalība organizācijās
1957
Latvijas Mākslinieku savienība
Rīga
1971
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Apbalvojumi
LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
1974
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2003. gada 11. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2003
Kultūras ministrijas Atzinības raksts
Kultūras ministrijas Īpašais atzinības raksts piešķirts par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā.
Īpašais atzinības raksts
2018