Teodors Grasis

Neilgi pirms Pirmā pasaules kara vecāki īsi pirms kara vecāki pārgāja uz dzīvi Lietuvā, grāfa Totlebena muižā, Ķedaiņos, kur tēvs uzņēmās pārvaldnieka pienākumus. Par labu darbu tēvam tika piešķirta turpat jaunsaimniecība. Tomēr ilgas pēc dzimtenes stāvēja augstāk par materiālo vērtību un pēc Latvijas republikas nodibināšanas Grašu ģimene pārcēlās uz Tērvetes pagasta Pasiliem.

1933: apprecējās ar dobelnieci Elzu Bolšteinu.
1944: septembrī ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju; 25. oktobrī nonāca Gotenhafenas caurlaides nometnē, vēlāk pārcēlās uz Neuburgu, kur strādāja apģērbu fabrikā. Pēc Otrā pasaules kara beigām pārcēlās uz Ingolštati, kur strādāja par skolotāju bēgļu skolās un nometnes pārvaldē.
Kopš 1951: dzīvoja Minhenē.
1960. gada 1. aprīlī: LCK izglītības nozare apstiprināja par Minhenes papildskolas pārzini, šajā amatā strādāja līdz aiziešanai mūžībā.
1968: LCK izglītības nozare apstiprināja par Bavārijas latviešu papildskolu inspektoru.
Darbojās latviešu papildskolu vasarās nometnēs Anveilerā un 1966. gadā vadot LCK Ziemeļvācijas papildskolu nometni Neištatē pie Baltijas jūras.
1963. un 1964: ievēlēts par LCP locekli.
No 1963. līdz 1967: bija a LCK apgabala pārstāvis Bavārijā.

Strādājis par skolotāju un skolu pārzinis Šķibē, Pampāļos, Rudbāržos, Penkulē, Ingolštatē.
Aktīvi piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē, iestudējis izrādes latviešu amatiertrupās Ingolštatē un Ludvigsfeldā pie Minhenē.
Teātrī izrādītas lugas "Pirmās bezdelīgas lido" (1956) un "Dienas baltas un nebaltas" (1960). Vairākas speciāli pasūtinātas raidlugas iespēlēja Amerikas Balss Eiropas raidītājs Minhenē.
Publicējis rakstus presē par audzināšanas jautājumiem.

Lugu iestudējumi
1960: luga "Dienas un nebaltās" Bīlefeldas Latviešu teātrī Marianna Zīles režijā.

Režijas
1946: Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī" Ingolštates latviešu nometnes dramatiskajā kopā.
1946: Rūdolfa Blaumaņa "Zagļi" Ingolštates latviešu nometnes dramatiskajā kopā, pats spēlējis arī Kārklēnu.
1946: Mārtiņa Zīverta "Tīreļpurvs" Ingolštates latviešu nometnes dramatiskajā kopā.
1956: Teodora graša "Pirmās bezdelīgas lido" Ludvigsfeldas Jaunatnes kristīgās savienības teātrī Minhenē.

No atmiņu tēlojuma "Šķiršanās no Rudbāržiem"
"Aiziet no Rudbāržu plkv. Oskara Kalpaka tautskolas man nebija viegli. Te bija pavadīti mana mūža laimīgākie gadi, te es biju guvis savus pirmos skolotāja un sabiedriska darbinieka panākumus, savu krietno darba biedru Elizabetes Āboliņas,Idas Rukas, Eleonoras Smeiles vēlākās Rubenes, Alisēs Buividas, vēlākās Irbes, Jāņa Purviņa, Olgas Degutas un skolotāja Richarda Meistara atbalstīts. Mēs dziedājām, spēlējām teātri, rīkojām jaunatnes sacensības un nometnes, nenogurstoši kopām savu skolas apkārtni, tā ka drīz vien to pat pazīt nevarēja. Skola bija kļuvusi par sabiedriskās dzīves centru. Te pulcējās visi rudbāržnieki, Lēnu galu ieskaitot, visas organizācijas, jaunatne. Tas pa daļai bija izskaidrojams ar to, ka pagastā nebija biedrības mājas, kā, piemēram, Džūkstē vai Pampāļos. Te visa sabiedriskā dzīve norisinājās jaunajā skolā, kur bija plašas internāta telpas un samērā liela zāle, trūka gan piemērotas skatuves. [..] Rudbāržus atstāt nebija viegli arī vēl citu iemeslu dēļ. Es te biju iemantojis daudz mīļu draugu. [..] Šo cilvēku dēļ biju iemīļojis arī Kurzemi ar tas skaistajiem siliem, upēm, mīlīgiem pakalniem un lejām. Te nebija tālu arī Baltijas jūra, kas apskaloja Kurzemes krastus – gaisa līnijā nedaudz tālāk par 50 km, un, likās, ka klusos vakaros varētu dzirdēt tās mūžīgo šalkšanu. Bet var arī būt, ka šī šalkšana bija iespiedusies manā zemapziņā no daudzajiem Liepājas apciemojumiem. Ak jā, tas bija toreiz, kad mēs vēl nebijām koduši krievu boļševiku atziņas ābolā. Toreiz mēs vēl drīkstējām uzlocīt bikšu galus un kilometriem tālu klaiņot pa jūras balto smilšu liedagu, bez mazākām bailēm, ka mūs te varētu sastapt kāds krievs ar mašīnpistoli padusē un sākt tirdīt, vai tik mēs te negribam atklāt kādus boļševiku noslēpumus, it kā dabai nebūtu pašai sava noslēpumu, kurus cilvēks mūždien ir apbrīnojis un nebeigs apbrīnot." Latvija, Nr.10 (11.03.1978)

Teodors Voldemārs Grasis

–1931
Jelgavas Skolotāju institūts
Jelgava

Tērvetes pamatskola
Tērvete

Ingolštate
Skolotājs latviešu bēgļu skolā.

Ludvigsfelda
Latviešu papildskolas pārzinis.

1933–1934
Šķibes 6-klašu pamatskola
Skolas iela 3, Nākotne
Skolotājs.

1934–1937
Pampāļu 6-klašu pamatskola
Pampāļi
Skolotājs.

1937–1944
Rudbāržu Oskara Kalpaka pagastskola
Rudbāržu muiža
Kopš 1937. gada Rudbāržu Oskara Kalpaka pagastskolas pārzinis; padomju gadā no šī darba atteicās, bet pēc tam atgriezās.

1940–1941
Penkules pagasts
Skolas pārzinis.

Daugavas Vanagi
Minhene
Daugavas Vanagu Minhenes nodaļas vadītājs.

1931–1932
Latvijas armija
Dienēja Smagās artilērijas pulkā Rīgā.

05.09.1968
Minhene
Minhenes Ziemeļu kapsētā līdzās meitai Sarmītei.