Tālivaldis Treicis

1939: dzimis Katrīnes (dzimusi Balcere, 1905–1995) un IndriķaTreiču ģimenē. Vecākiem veltījis romānu "Jāņu laika bērns" (2001).

Mūža nogali pavadījis Lielplatones sociālās aprūpes centrā "Birztaliņas".

LITERĀRĀS DARBĪBAS SĀKOTNE

Dzejoļus sācis rakstīt 12–13 gadu vecumā, mācoties Smārdes septiņgadīgajā skolā.

1960: pirmā publikācija – dzejolis "Jaunais skolotājs" laikrakstā "Zemgales Komunists" 16. novembrī.
20. gs. 60. gadi: darbojies jauno literātu apvienībās Tukumā un Jelgavā.
1970: laikraksta "Padomju Jaunatne" "Pirmās grāmatas" balva par dzejoļu krājumu "Ikdiena" (1970) – "par viengabalaināko dzejnieka personības atklāsmi darba dzīves tēlojumā" (Padomju Jaunatne, 1971, 1. janvāris).
1971: Rīgas jauno literātu apvienības biedrs.
1974: ar Imanta Auziņa, Jāņa Sirmbārža un Knuta Skujenieka ieteikumiem uzņemts par Latvijas PSR Rakstnieku savienības biedru.

DZEJOĻU KRĀJUMI

1970: Ikdiena
1974: Redze
1978: Rūpes
1984: Apse vārtos
1989: Vēl pēc vasaras laika
1994: Ai, vanagi, vanadziņi
1997: Dzīvesstāsts un 33 paša sacerēti dzejoļi

ROMĀNI

1980: Savas taisnības meklētāji
1984: Zeme – zemīte
2001: Jāņu laika bērns

PAR TĀLIVALŽA TREIČA DZEJU

"Trīs vaļi, uz kuriem balstās Tālivalža Treiča dzeja, ir: reālistiska detaļa, dzīva intonācija, aforistiskums. Laika gaitā daudzveidīgāka kļuvusi instrumentācija, ritmi, skaniskie tēli. Nav svešs viņam arī romantisks fantāzijas lidojums, sevišķi liroepikā."

Auziņš, Imants. Tad esi, kas esi! Treicis, Tālivaldis. Vēl pēc vasaras laika. Rīga: Liesma, 1989, 7. lpp.

"Tālivalža Treiča dzeja ir vienkārša un saprotama, bez ārējiem izskaistinājumiem un formas akrobātikas. Visbiežāk tajā tēlota mazpilsētas laužu ikdiena, autora jūtu un domu pasaule, sastopami arī vēstures un folkloras motīvi, literatūras un mākslas darbinieku portreti. Tālivaldis neklīst abstrahētās pasaulēs un necenšas aptvert neaptveramo."

Ozols, Leons. Pie mums viesojas Tālivaldis Treicis. Darba Uzvara, 1982, 25. decembris.

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "IKDIENA" (1970)

"Tālivaldis Treicis sapratis – viņa poētiskajiem nolūkiem maz der pašlaik populārās liriski filozofiskās dzejas mākslinieciskie paņēmieni, viņš meklē savus, saturam atbilstošus. Rodas visai īpatnēji, ārēji it kā tīšam neveikli un parupjām līnijām zīmēti tēli, kuru asociatīvais raksturs neatklājas uzreiz, – tikai vērīgāk ielūkojoties, pamanām šo vienkāršo līniju savstarpējo sakarību, sakritību, paralēlismu, krustošanos, vienkāršajā zīmējuma ieraugām kaut ko tādu, kas to pacel pāri ikdienas naturālistiskam attēlojumam. Tālivaldis Treicis labi iztiek bez dzīves romantizētas izskaistināšanas, parāda visu tās prozaiskumu. “Mājai sienas apšūt vajag. / Malkas šķūnim papes rullis vēl pirms lietus jādabū pa blatu. / Durvis prasa jaunas eņģes. / Tad vēl kaķe žēli murrā: / – Šoreiz bērnus audzināšu pati. / – Tāds tas rīts un tāds vakars.”
Šis pats prozaiskums valda arī tur, kur ikdienas nenovēršams atribūts ir darbs, vienmuļais, smagais, prozaiskais un reizē poētiskais. Dzejoli par vecajām Zemgales mājām, kas mirkst lietū, par darba cilvēkiem, nerunīgiem un nevaļīgiem, par zemniekiem, kuri staigā “ar sprāgstošu graudu sašautam krūtīm”, dzejoļi par “maisu skaitīšanas laiku”, rudens nakts dziesmām, kartupeļu rakšanu un daudzi citi pierāda, ka jaunajam dzejniekam ir savs sakāmais par darbu, lauku cilvēka darbu, kura poētiskumu viņš neizteic dzejā tik tradicionālām “zeltītam druvām”, “smagām vārpām” un “kombainu dziesmu”, bet gan par to, ka šajā darbā saskata cilvēces dzīvības šūpuli, lauku cilvēka darbs pabaro tautu, tāpēc tas ir skaists lūk, galvenā atziņa, ko gūstam, izlasot šos dzejoļus."

Ādmīdiņš, Reinis. Ikdienas pelēkums un krāsainība. Padomju Jaunatne, 1970, 29. novembris.

1946–1950
Pērkones-Skatres septiņgadīgā skola
Pērkone

1950–1951
Tukuma 1. vidusskola
Tukums

1951–1954
Smārdes septiņgadīgā skola
Smārde

1954–1955
Pumpuru vidusskola
Pumpuri
Tolaik Rīgas 21. vidusskola

1955–1957
Tukums
Tukuma Raiņa ģimnāzija

1957–1958
Tukums
Beidzis Tukuma strādnieku jaunatnes vidusskolu.

1958–1965
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Studējis neklātienē Vēstures un filoloģijas fakultātē, izstājies no 5. kursa.

1957–1958
Tukums
Materiālu tehniskā apgādes pārvalde "Laukapgāde"

1958–1959
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Antonijas iela 1, Rīga
Zinātniskais līdzstrādnieks

1960–1961
Tetele
Teteles septiņgadīgā skola, vēstures skolotājs

1962–1965
Lielplatones astoņgadīgā skola
Lielplatone
Vēstures skolotājs

1965–1966
Zentenes astoņgadīgā skola
Zentenes muižas pils
Vēstures skolotājs

1967–1968
Jelgava
Laikrakstā "Darba Uzvara" korektors

1968–1976
Lielā iela 11, Jelgava
Jelgavas rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejas kultūras nodaļa, dažādi amati

1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība

Elejas pagasts
Sesavas kapi