Tālis Vaidars

4 bildes

20.03.1927 – 24.06.1972

Tālis Vaidars (īstajā vārdā Tālivaldis Sīlis, 1927–1972) – prozists un dramaturgs, mūziķis (čellists), rakstījis stāstus, raidlugas un televīzijas lugas.

Dzimšanas laiks/vieta

20.03.1927
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

24.06.1972
Rīga

Personiska informācija

Dzimis Liepājā galdnieka ģimenē.
1947: beidzis Liepājas pilsētas 8. pamatskolu (bijusī Jāņa Čakstes pamatskola). Skolas gados strādājis Liepājas drāšu fabrikā.
1948–1949:
strādājis par skolotāju Nīcā.
1950–1951:
strādājis par Liepājas teātra orķestrantu.
1951:
beidzis Liepājas mūzikas vidusskolu.
No 1952: dzīvojis Rīgā.
1952: strādājis par orķestrantu Valsts Rīgas Operetes teātrī un Valsts operas un baleta teātrī.
1952–1972: strādājis par diktoru Latvijas radio.

Profesionālā darbība

Pirmā publikācija – stāsts "Putekļi" žurnālā "Zvaigzne" 1961. gadā (10. nr.).

Īsproza

1963: "Šķembas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1968: "Jūrā astoņas balles" (Liesma).
1972: "Ragu mūzika" (Liesma).

Romāni (nepabeigti)

"Maskas un prototipi" (fragmenti publicēti literārā mantojuma gadagrāmatā "Varavīksne" (Liesma: 1973), publicēts 2007.
"Vētrainais pavasaris", publicēts 2007.
"Rudieši", publicēts 2007.

Raidlugas un televīzijas lugas

1965: "Jūrā astoņas balles".
1970: "Ieņemietsavas vietas".
1970: "Sīmons ir prātīgs cilvēks".

Apraksti

1965: kopkrājumā "Cilvēks ceļā"
1969: kopkrājumā "Mans cilvēks".

Darbu apkopojums "Katram sava"

2007: "Stāsti" (izlase, pirmpublicējumi, dienasgrāmata, vēstules), sastādītāja un priekšvārda autore Anta Rugāte, pēcvārdus sarakstījuši Ilgonis Bērsons un Jānis Čākurs (Madris).
2007: "Romāni", sastādītāja un redaktore Anta Rugāte, pēcvārdus sarakstījuši Astrīda Skurbe, Kristīne Roze un Anta Rugāte (Madris).
2008: "Proza", sastādītāja un redaktore Anta Rugāte (Index i).
2009: "Dramaturģiskie darbi. Ceļā uz drāmu..., ceļā ar drāmu..." (dramaturģija, dienasgrāmata), sastādītāja un redaktore Anta Rugāte (Index i).

Citātu galerija

Par darbu kopojuma "Katra sava" 1. grāmatu "Stāsti" (2007):

".. stāsti tapuši laikā, par kuŗu Jānis Čākurs grāmataspēcvārdā raksta: "autori cenšas rādīt savus tēlus darba vidē, piesaistītsociālajiem apstākļiem". Laikā, kad pats galvenais, kas nomāca autorus unkropļoja viņu darbus, bija "neiespējamība pateikt pilnu patiesību".Tāļa Vaidara darbos, protams, atsevišķi elementi ļauj atpazīt tālaika dzīviun cilvēku domāšanu, taču Vaidars tos izmanto ļoti skopi. Tomēr šis laiks teir klāt. Grāmata "Katram sava" ir kaut kas vairāk nekā tikai stāstukrājums. Autora ieraksti dienasgrāmatā un Ilgoņa Bērsona komentāri ļaujiepazīties ar šķēršļiem, ko nācies pārvarēt jaunajam autoram. Komentāri irit kā vēl viens stāsts, un tā varoņi ir reālas personas – padomju laikalaikrakstu, žurnālu un grāmatu izdevniecību darbinieki, RakstniekuSavienības konsultanti, Tāļa Vaidara kolēģi rakstnieki. (..)Vērtējot 1969. gadā uzrakstīto stāstu "Spīķeru ielaspietura", mulsinājis ebreju jautājums un politiskais moments.Tas gan nav īsti saprotams. "Spīķeru ielas pietura" ir viens noemocionālākajiem, labāk izstrādātajiem stāstiem. Arī cilvēciskā un politiskāaspektā, manuprāt, neapstrīdams un nepretrunīgs. Tāļa Vaidara stāstos ļotibieži varoņu dzīvi vai emocionālo pasauli kardināli maina atsevišķi būtiskimirkļi, neparedzēti, nenovēršami notikumi vai rīcība, nepareizi lēmumi, kārezultātā dzīve pēc tam jau ir citāda nekā pirms. Šajā stāstātramvaja vadītājs piedzīvo tādu mirkli. Viņš apstājas pieturā (kaut ganpareizāk būtu bijis, pārkāpjot noteikumus, braukt tālāk) – un kāds ebrejupāris tādēļ zaudē dzīvību. Un kopš tā mirkļa stāsta varonim "vāts niez. Unarvien no jauna jāaiztiek. Nebūs miera, es zinu. Līdz asinīm saplēsīšu, unneviens vairs neārstēs". Tādējādi šī pietura ir ne tikai robeža starptramvaja līnijas diviem posmiem, tā simbolizē arī svarīgu robežu stāstavaroņa dzīvē.
Tāļa Vaidara stāsti noteikti nav viegla lasāmviela. Viņavaroņi bieži piedzīvo šādus liktenīgus brīžus. Stāstā "Krūze jūras ūdens"tas ir zēns (lasītājs gan ierauga viņu jau pieaugušu), kuŗa rīcības dēļ ietbojā viņa māte, bet aizdomu ēna sagandē attiecības ar tēvu."
Veidemane, Ruta. Emocijas, kam nav noilguma. Jaunā Gaita, nr. 252, 2008.

Saiknes

Anta Rugāte - Sieva

Pseidonīms

Toms Krišmariņs

Papildu vārdi

Tālivaldis Sīlis

Izglītība

–1947
Liepājas pilsētas 8. pamatskola
Liepāja

1947–1951
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja

Dalība organizācijās

–1972
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga

1970–1972
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

Dzīvesvieta

1927–1952
Liepāja

1952–1972
Rīga

Darbavieta

1945–1947
Liepājas drāšu fabrika
Liepāja

1950–1951
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
orķestrants

1952–1952
Valsts Rīgas Operetes teātris
Brīvības iela 96, Rīga
orķestrants

1952–1952
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
orķestrants

1952–1972
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
diktors

Apglabāts

Raiņa kapi