Smiltenes draudze

Draudzes sākums saistīts ar senāko pieminējumu 1370. gadā, draudze atradusies virsbīskapa pils kapellā, iesvētīta 1370. gada 25. martā Marijas (Jēzus mātes) pasludināšanas dienā. Šī iemesla dēļ Smiltenes baznīca saukta arī par Marijas baznīcu. No 1613. līdz 1648. gadam Smiltenē kalpojušie mācītāji bijuši arī Raunas palīgmācītāji.

Priesteri: Andrejs Kugerius (1583) un Valters Timermans (Timmermann), luterāņu mācītāji: Gustavs Georgs Grave (Grave, Raunas mācītājs, 1630-1645), latvietis (!) Johans Kapauns/ Jānis Kapūns (1632-1648?), Vilhelms Dītrihs Tranzē (Transaeus, 1642-1657), Johans Justuss Otonīss (Ottonis, 1660-1698), Svante Gustavs Dīcs (Dietz, adj.1693-1698, mācītājs 1699-1723), Nikolajs Frīdrihs Harnaks (Harnack, 1724-1743), Jākobs Lange (1745-1771), Ernests Gotfrīds Hasenšteins (Hassenstein, 1771-1805), Kārlis Frīdrihs Hasenšteins (Hassenstein, adj.1800-1805, mācītājs 1805-1844), Eduards Kīglers (Kügler, 1846-1856), Johans Heinrihs Guleke (Guleke, 1856-1878), Kārlis Kundziņš (1877-1933), Ernests Kronbergs (1933-1944), Alfrēds Cimdiņš (1945-1957), Voldemārs Plāmsis, Osvalds Ābelītis, Jānis Džindža, Ludvigs Sidrēvics, Jānis Priednieks, Aleksandrs Bite, Jānis Bitāns, Normunds Celmiņš, Jānis Cepurītis, Zigmārs Ziemans.